Kā viss sācies
Mežaparka Lielā estrāde tika uzbūvēta pirms 60 gadiem – 1955. gadā pēc arhitekta Vladimira Šņitņikova plāna kā lielu pasākumu un koncertu norises vieta 10 tūkstošiem dziedātāju un 30 tūkstošiem klausītāju. Līdz pat  1955. gadam Dziesmu svētku estrādi katru reizi par godu lielakai tautas sanākšanai būvēja no jauna. Lielā estrāde glabā daudz atmiņu. 60 gadu laikā desmitiem tūkstoši bērnu un pieaugušo kāju pāri trandicionālajās pastalās devušies uz koka skatuves, dziedot un dejojot „Tūdaliņ, tagadiņ”. Katru gadu tūkstošiem balsu daudzbalsīgi pieskandē mūžīgās Mežaparka priedes. Tagad neviens vairs nevar saskaitīt, cik cilvēku visu šo gadu laikā ir pabijis „dziesmu kalnā”. 

Tā godam kalpojusi visus šos gadus, jo ir uzņēmusi neskaitāmus dejotājus un dziedātājus, kuri piedalījušies daudzajos Latvijas Dziesmu svētkos - gan  vispārējos, gan skolēnu, gan Rīgas. Un  tā kļuvusi par ne vien Rīgas, bet visas valsts vizītkarti.  Taču arī bez Dziesmu svētkiem estrādei nav bijis garlaicīgi: vasarā tā ir iemīļota slavenu mūzikas zvaigžņu koncertu vieta. Piemēram, 2008. gada 9. augustā estrādē norisinājās Prāta Vētras koncerttūres “Tur kaut kam ir jābūt” noslēguma koncerts. Klātienē to apmeklēja 45 000 cilvēku, tādējādi kļūstot par visu laiku apmeklētāko koncertu Latvijas vēsturē. Gandrīz tik pat plaši apmeklēts Prāta Vētras koncerts Mežaparkā notika arī 2005. gadā. 2012. gada 23. augustā Mežaparka lielajā estrādē uzstājās popzvaigzne Lady Gaga ar ”The Born This Way Ball” koncertu. Koncertu apmeklēja aptuveni 20 000 cilvēku.

Bet pienācis laiks būtiskām pārmaiņām. Lai gan laika gaitā notikušas vairākas pārbūves un papildinājumi, Lielā estrāde, kas ir saglabājusi sākotnējo vizuālo tēlu,  ir jau krietni novecojusi. 2007. gadā tika organizēts Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas metu konkurss, par kura uzvarētāju kļuva arhitekta Jura Pogas arhitektu biroja un Mailiša ģimenes arhitektu projekts. Bija plānots, ka pēc 2010. gada, pēc Skolēnu dziesmu svētku pabeigšanas, vecā estrāde ar visam palīgēkām  tiks nojaukta, lai jau uz nākamajiem Dziesmu svētkiem dziedātājus, dejotājus un skatītājus sapulcētu jaunajā celtnē. Bet krīzes dēļ šis pietiekami grandiozais projekts tika atlikts uz nenoteiktu laiku. Un viss palika, kā bija – Dziesmu svētki norisinājās estrādē, kurai jau bija jāpazūd no zemes virsas.

Kāpēc nepieciešama pārbūve?
2015gada Skolu jaunatnes dziesmu svētki parādīja, ka problēmu atlikt vairs nevar. Visiem spilgtā atmiņā ir tas, kā ģenerālmēģinājumā noģība bērni. Un pēc šī incidenta daudzas instances sāka analizēt situāciju. Secinājums: estrādes kapacitāte un ietilpība ir ierobežota, bet dalībnieku skaits ar katru gadu palielinās. „Mēs vienmēr lepojamies ar dalībnieku skaita pieaugumu. Tas bija radītājs, kurš zināma mērā raksturo Dziesmu svētku kustību, apjomu un varēšanu. No vienas puses, tas ir ļoti labi. Bet, no otras puses, katrai telpai ir sava ietilpība. Šīs estrādes  ietilpība ir  skaidri zināma no drošības un ergonomikas viedokļa:  tribīnēs var  uzturēties 5800 pieaugušo dziedātāju vai 6400 bērnu vienlaicīgi.  Ir iespēja uzbūvēt papildtribīnes, kas tika izdarīts pēdējos dziesmu svētkos, kas deva iespēju palielināt dziedātāju skaitu. Un vēl ir iespēja laukumā starp skatītājiem un dziedātājiem izvietot kori. Kad notiek Dziesmu svētku kulminācija, dzied kopkoris un piedalās dejotāji, tad  kopējais skaits var palielināties pat par 3000- 7000 dalībniekiem. Bet uz estrādes vietu ir par maz”, - stāsta „Rīgas meži” valdes priekšsēdētājs  Aivars Tauriņš.

Kultūras ministrija un Nacionālais kultūras centrs noteicis uzstādījumus,  ka skatuvei jābūt līdz 13 000-14 000 cilvēku ietilpībai.  Pieprasījums pēc dziesmu svētku biļetēm piedavājumu katru reizi pārsniedz vismaz 8 reizes. Tāpēc ideja par parastu rekonstrukciju pamesta un pieņemts lēmums visu būvēt no jauna.  Un jaunās Lielās estrādes projekts patiešām paredz ievērojamu vietu pieaugumu. Rīgas dome 2016. gada 1. martā pieņēma lēmumu par Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukciju. Rīgas dome projekta īstenošanai varēs saņemt aizdevumu no Valsts kases līdz 45 miljoniem eiro ar nulles procentu likmi. Konkrētās izmaksu summas tiks noteiktas pēc tehniskā projekta izstrādes un iepirkuma procedūrām.

Mežaparka Lielās estrādes pārbūve būs tuvāko gadu vērienīgākais Rīgā īstenotais projekts ar būtisku nozīmi nacionālās identitātes stiprināšanā.

"Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcija ir ievērojamākais Latvijas būvprojekts. Tas ir gan profesionāls izaicinājums, gan pārbaudījums, gan liela atbildība visai projektā iesaistītajai komandai - arhitektiem, pasūtītājiem, projektētājiem, tāmētājiem, celtniekiem - visiem, kas ar savu iepriekšējo profesionālo darbību ir apliecinājuši projektu realizēt kā Latvijas simtgades svinību dāvanu. Domāju, tikai strādājot arī ārpus noteiktā darba laika, pat divās maiņās, komandai būs iespēja realizēt tik grandiozu projektu. Arī projekta īstenošanas termiņš ir ierobežots - dziesmu un deju svētki 2018. gadā," teic Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs.

Kā izskatīsies rekonstrukcija?
Plānots, ka estrādes rekonstrukcija notiks divās kārtās. 2018. gadā sāks īstenot projekta pirmo kārtu, kas sevī ietver skatītāju zonas pārbūvi, paplašinot to līdz vismaz 30 000 sēdvietām, ko iespējams transformēt par aptuveni 70 000 stāvvietām, kā arī tiks izbūvēts apakšzemes apjoms ar labierīcībām, ēdināšanas un tirdzniecības vietām, tualeti, utt.

Savukārt līdz 2021. gadam tiks rekonstruēta estrāde ar pārsegumu kupola formā. Tas ļaus tribīnēs atrasties 11 000 dziedātājiem un vēl aptuveni 3000 izvietoties uz skatuves estrādes priekšā.

Kāpēc projekts sadalīts divas daļas? 
”Līdz nākamajiem Dziesmu svētkiem ir maz laika. Uz 2018. gadu tiks uzbūvēta pirmā kārta, kas skars skatītājus. Tur ir mazāks celtniecības darbu apjoms un mazākas izmaksas. Un ar lielāku garantiju šos darbus pabeigs līdz noliktajam termiņam – Latvijas 100 gadu jubilejai. Valsts jubileja ir visas tautas svētki - skatītāji šajos svētkos ir tā tauta, kurai būs veltīti pasākumi  Mežaparkā estrādē”- stāsta Tauriņš.  

Savukārt dziedātāji savu “dāvanu” saņems  Dziesmu svētku 150. gadu jubilejā. Tad tiks pabeigta estrāde un papildēkas. Tiks nojauktas ne tikai estrāde, bet arī visas apkārt esošās ēkas un jāizbūvē  tās visas no jauna. To plāno paveikt laikā posmā starp 2018. gadu un nākamajiem skolēnu Dziesmu svētkiem  - no 2018. līdz 2020. gadam. Varētu būt tā,  ka skolēnu dziesmu svētki tiks pārcelti par gadu un norisināsies 2021. gadā.  Šie svētki būs estrādes ģenerālmēģinājums, lai 2023. gadā  jaunā  Lielā estrādē nosvinētu Latvijas Dziesmu svētku  jubileju.

“Jaunais risinājums kardināli atšķiras no  tā, kā šobrīd izskatās estrāde.  Izmainīsies izskats un  konstrukcija.  Toreiz, kad 1955. gada būvēja Lielo estrādi Rīgā, vēl nebija uzbūvēta Tallinas un Viļņas estrāde. Tallinas estrāde ir būvēta ar citādāku konstrukciju, kas ir labāka no akustikas viedokļa un labāk funkcionē tieši koru dziedāšanas laikā. Tas princips, kuru izmanto Tallinā, tiks ņemts par pamatu šai jaunai estrādei – liektā forma, kurā skaņa labāk koncentrējas un labāk tiek novadīta līdz skatītājiem.  Zināmā mērā mēs ņemam vērā gan viņu, gan savu vēsturisko pieredzi, jo  izrādās, ka pasaulē ar tādām celtnēm kā koru dziedāšanas estrādes, mēs  esam unikāli. Ir amfiteātri un dabas skatuves, bet šādu veidojumu kā Baltijas valstīs, kas radīti dziedāšanai,  nekur citur nav. Attiecīgi nevienam citam pasaulē, kā vien mums, nav pieredzes, kā tās būvēt gan no skatītājau ietilpības un ergonomikas viedokļa, gan no akustikas viedokļa», - sacīja Tauriņš.

Varēs rīkot Madonnas koncertu
Estrāde iegūs jaunas skatītāju vietas – 30 000 (tagad - 22 000). Ja bez sēdvietām – līdz pat 70 000. Tas ir līmenis, kas vajadzīgs lieliem koncertiem. “Tas ir ļoti būtiski, ja mēs runājam par lielo zvaigžņu koncertiem, jo ir pasaules standarti.  Madonna  neizskatīs piedāvājumu, ja nebūs 70 000 vietu.  Visi lielie koncerti ar pasaules megazvaigznēm Baltijā visbiežāk  notikuši Tallinā tikai tāpēc, ka viņu estrāde var piedāvāt līdz pat 70 000 stāvvietu.  Tagad, pārbūvējot estrādi, Rīga arī saņems iespēju organizēt šādus masveida koncertus megazvaigznēm”, - stāsta Tauriņš.

Lielu daļu skatītāju lauka plānots saglabāt, taču tiek mainīts profils, pieskaņojoties jaunajai situācijai, lai uzlabotu redzamību un labskaņu.

Sēdvietas nebūs stacionāras
Ja koncerts būs paredzēts ar sēdvietam, tad sēdekļi tiks uzlikti, bet, kad notiks citi lieli mūzikas vai deju pasākumi, kā, piemēram, Saulgriežu koncerts, kad skatītāji ar māksliniekiem mainījās vietām, solus varēs noņemt. Sēdekļi būs transformējami un ērtāki. Cerams, ka risinājums par sēdekļiem būs daudz racionālāks, nekā pašlaik.  Šobrīd sēdekļu uzstādīšana ir ļoti laikietilpīgs un sarežģīts process. Tie ir ieskrūvējami un ļoti smagi.  Šobrīd sēdvieta ir individualizēta tikai ar numuriņu, bet plānots, ka sēdeklis būs katram cilvēkam savs.  Un tas būs ērtāks un vieglāks, kā arī tos būs vieglāk uzstādīt.

Tirdzniecības vietas būs zem uzbēruma
Skatītāju laukums izmainīsies arī vizuāli.  Tuvāk skatuvei laukuma pamats būs kā līdz šim – zemes uzbērums. Bet arhitekti ir izdomājuši, ka skatītāju laukuma paplašinājums būs jaunizbūvētas ēkas jumts.  Zem tribīnēm tiks izvietotas tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas vietas, tualetes.  Šobrīd tās tiek izvietotas teltīs un būdās visapkārt estrādei.  “Domāju, tas būs liels ieguvums, ka varēsim izmantot  telpas zem skatītāju tribīnēm. Lielais laukums tādējādi iegūs estētiski baudāmāku izskatu», -  uzskata Tauriņš.

No skatītāju lauka lejā būs iespējams nokļūt, īpaši netraucējot koncerta norisi, uz to vedīs vairākas kāpnes, kas izveidotas skatītāju lauka ejās. Jaunbūvējamās sadaļas plānots veidot no konstrukcijām, skatītāju lauka labiekārtojumā būtu gan zālājs, gan cietais segums.

Ziemas prieki saglabāsies
Bet saglabāsies arī iespēja gada aukstajā laikā uz uzbēruma organizēt ziemas parku. Cilvēki varēs baudīt kameršļūkšanu,  braukšanu ar ragavām un slēpēm kā līdz šim.

Jumta nebūs
Jumts nav plānots ne laukumam, ne skatuvei. Skatuves veidojums būs tāds pats, kā šodien - ar jau pazīstamo pārkari. Jo pārkare pamatā ir nepieciešama akustikai, lai noturētu skaņu, kā arī daļēji pasargā no vēja un lietus augstākajās rindās stāvošos dziedātājus.

Par piemiņu paliks tikai liektā dzelzsbetona konstrukcija
Pēc rekonstrukcijas no vecajām ēkām Mežaparka Lielās estrādes teritorijā saglabāsies tikai viena būve pie ieejas, jo tā ir arhitektūras piemineklis - vienīgā liektā dzelzsbetona konstrukcija Latvijā.

Biroja ēkā – Dziesmu un Deju svētku ekspozīcija
Biroja telpas apmēram 15 000 kv. metru platībā, kurā atrodas “Rīgas meži” birojs, aizskatuve māksliniekiem un izstāžu zāle, kur padomju laikā atradās Latvijas PSR tautsaimniecības sasniegumu izstāde, bet tagad apskatāma izstāde “Iepazīsties – Koks!”, pazudīs kopā ar estrādi.

Jaunā estrāde būs multifunkcionāla ēka ar konferenču un ekspozīciju zālēm,  kurā varēs izvietot izstādes, tai skaitā dziesmu un deju svētku tematikai veltītu ekspozīciju ar vizuālajiem un audioefektiem.  Ieejas mezgls būs ar plašu halli, kafeinīcu un garderobēm. 

Pagaidām Dziesmu svētku tematikai veltīti materiāli ir izkaisīti piecu muzeju fondos. Būs arī konferenču zāle, “Rīgas mežu” ofiss.  Tāpat šajā ēkā būs mākslinieku aizskatuves grimēšanas telpas,  bet pagraba telpās - palīgtelpas, noliktavas, telpas mākslinieku mēģinājumiem, diriģentiem, mūziķiem utt. Kārtīgs backstage.  Pagraba telpas būs savienotas ar skatuves vidusdaļu, savienojums īpaši paredzēts mākslinieku uznākšanai uz skatuves Padomāts arī par WC bloku, kas būtu domāts koristiem.  

Jauns ceļš, laternas, kanalizācija
“Precīzi šobrīd neviens nevar pateikt, cik būs reālās izmaksas, jo projekts būs gatavs tikai gada beigās. Plānots, ka tie būs apmēram 40 miljoni eiro. Šajos aprēķinos ir ne vien Lielās estrādes rekonstrukcija, bet arī papildu nepieciešamie risinājumi, piemēram, infrastruktūras izbūve. Mēs šobrīd plānojam jaunu ceļa posmu – aptuveni 400m no Viestura prospekta līdz Lielajai pļavai,  lai  Dziesmu svētku dalībniekiem nav jābrauc pa galvenēm alejām, lai būtu savs ceļš pie stāvvietas, kur novietojas svētku dalībnieku autobusi. Bez jauna ceļa iekļūšana un izkļūšana no Mežaparka ir ļoti laikietilpīga. 

Pārbūve arī paredz arī speciālu joslu operatīva dienesta automašīnām.

Arī inženiertīkli  jāsaved kārtībā. Mums vienmēr trūkst elektrojaudas. Vajag renovēt ūdensvadu un kanalizāciju, kas būvēti kopā ar pašu estrādi. Viss 60 gadu laikā ir novecojis, un mūsdienu dzīve izvirza mums  jaunas prasības un dod jaunas iespējas” – rezumēja valdes priekšsēdētājs.

 

 

Līdzīgi raksti


No mūsu facebook


 


No mūsu twittera


 

Cik droši likt 100 l boileri pie reģipša+betona sienas? https://t.co/Tm7YyDrpnN
About 4 hours ago
Re: Gaiss-gaiss siltumsūknis https://t.co/veOPx5r8dg
About 4 hours ago
Re: Gaiss-gaiss siltumsūknis https://t.co/IAzKbR9Aae
About 5 hours ago


 

Http://www.Rezervesdalas24.LV

Aktuāla tēma

More Articles

 

Mēneša cilvēks

More Articles

Komercinformācija

More Articles

ADAM Decolight 18 darbības gados ir kļuvis par Baltijas valstu tirgus līderi, un mēs aizvien paplašinām savas darbības ģeogrāfiskās robežas. Mēs sākām...
Top.LV
eXTReMe Tracker