Pārmaiņas būvniecības nozarē būs iespējamas, ja vairākums vienosies un rīkosies!

 

2016. gada nogalē, 21. novembrī, būvniecības nozares nevalstisko un profesionālo organizāciju pārstāvji Ekonomikas ministrijā ievēlēja jauno Latvijas Būvniecības padomi. Latvijas Būvniecības padome ir konsultatīva koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir veicināt sabiedrības līdzdalību būvniecības politikas izstrādē un īstenošanā.


Padomes sastāvā ir pārstāvji no vairākām ministrijām, Latvijas Pašvaldību savienības, kā arī ne vairāk kā 15 biedrību un nodibinājumu deleģēti pārstāvji. Padomes sastāvs tiek atjaunots katru gadu. Savukārt 2016. gada 7. decembrī Ekonomikas ministrijā notika jaunās Latvijas Būvniecības padomes sēde, kurā par Padomes priekšsēdētāju tika ievēlēts Ilgtspējīgas Būvniecības padomes valdes priekšsēdētājs Gints Miķelsons.

Viņu arī aicinājām pavēstīt par jaunās Padomes darba uzdevumiem un mērķiem, kas veicami, lai stimulētu būvniecības nozares attīstību un dažādu problēmu sekmīgu risināšanu, par savas otras vadītās organizācijas – Latvijas Ilgtspējīgās būvniecības padomes – mērķiem un uzdevumiem, kā arī vienkārši pastāstīt par savu dzīves ceļu līkločiem.

No kuras Latvijas puses nākat, un kādas atmiņas Jums saistās ar bērnību un agro jaunību? Varbūt ir palikušas kādas spilgtas atmiņas, kas saistās ar bērnības un jaunības laikiem?
Esmu sēlis, audzis un dzīvojis Jēkabpilī. Daudz bērnības dienu pavadīts lauku mājās Sēlijā. Tur es iemācījos dažādus lauku sētas darbus: kopt mājlopus, ravēt kilometriem garās biešu vagas, būvēt koka konstrukcijas. Bet bija laiks arī ar pilsētas puikām iztrakoties: spēlējot kariņus jaunbūvēs, braukalējot ar mopēdiem un kaitinot miličus. Bērnībā daudz laika pavadījām kopā ar vecākiem, dažādās ekskursijās, sporta pasākumos, atpūšoties dabā pie Daugavas.
Vai jau skolas gados zinājāt, par ko vēlaties kļūt? Kādās skolās mācījāties? Kādas bija Jūsu intereses, aizraušanās (mūzika, sports u.c.)?
Pamatskolu pabeidzu Jēkabpils 1.ģimnāzijā. Skolā vienmēr bija labas atzīmes, toreiz piecnieki, patika matemātika, valodas, ģeogrāfija, apmeklēju dažādus interešu pulciņus, piedalījos dažādās olimpiādēs, biju aktīvs pionieris, pat nopelnīju ceļazīmi uz Arteku. Skolas laikā vairāk patika sports, ar draugiem organizējām visādus izklaides pasākumus, diskotēkas. Skolas laikā gribēju kļūt par ģenerāli, domāju, ka jau tad zemapziņā sāka veidoties līdera potenciāls, savukārt vecāki palīdzēja attīstīt atbildīgu pieeju jebkuram darbam.

 

Gints Miķelsons
Gints Miķelsons Gints Miķelsons
Gints Miķelsons
Gints Miķelsons Gints Miķelsons
Gints Miķelsons
Gints Miķelsons Gints Miķelsons
Gints Miķelsons
Gints Miķelsons Gints Miķelsons


Ar ko saistās studiju gadi, kādi mērķi Jums bija tolaik? Vai iecerēto izdevās īstenot, un cik daudz pūļu tas prasīja? Kādu izglītību ieguvāt?
1991.gadā devos uz Vāciju, kur mācījos un pabeidzu Minsteres Latviešu Ģimnāziju, jeb trimdas latviešu vidusskolu. Tā bija ļoti vērtīga dzīves skola, iespēja iepazīt trimdas latviešus, tagad draugus no dažādām valstīm, patstāvīga dzīve kojās, studentu tusiņu laiks, pirmās nopelnītās doičmarkas un ceļojumi pa Eiropu. Studēju Zīgenes (Siegen) Universitātē, Uzņēmumu vadības zinības. Studiju laikā strādāju dažādās fabrikās, krogos, tirgoju automašīnas, sapratu, kā funkcionē bizness un iemācījos vācu ordnungu. Taču izlēmu veidot savu ģimeni, dzīvot un strādāt Latvijā. Pēc 5 Vācijā pavadītiem gadiem atgriezos Rīgā, pabeidzu Latvijas Universitātē vadības zinātnē bakalaura studijas, vēlāk RTU RBS ieguvu MBA maģistra grādu.

Kā dzīve attīstījās tālāk, pēc izglītības iegūšanas? Kādos darbos strādājāt, un kādi dzīves ceļa līkloči noveduši Jūs pašreizējā darbības sfērā un amatos?
Savu profesionālo karjeru sāku ar datoru un vācu grāmatvedības programmu tirdzniecību. 2000.g. uzsāku darbu Lattelecom kā interneta pakalpojumu projektu vadītājs, projektējām un būvējām komunikāciju tīkla infrastruktūras risinājumus biznesa klientiem. Beidzot šo posmu, jau biju Lattelecom vadības komandā kā biznesa klientu direktors. Strādājot Lattelecom ar korporatīvajiem klientiem: bankām, ministrijām, tirdzniecības uzņēmumiem, attīstīju savu profesionālo kompetenci – spēju saprast klienta vajadzības, izveidot profesionālu projekta komandu, piedāvāt efektīvus risinājumus un spēju vienoties ar piegādātājiem. Šajā laikā bija iespēja realizēt arī dažādus starptautiskus projektus.

Pēc 10 gadiem Lattelecom izveidoju savu mazo uzņēmumu, kurš piedāvā biznesa vadības konsultācijas un sarežģītu projektu vadību. Mans aicinājums vienmēr ir bijis biznesa attīstība, jaunu pakalpojumu un biznesu izveidošana/pārveidošana. Pēc Lattelecom fokusējos uz mediju uzņēmumiem, jo sākās šo biznesu strauja digitalizācija. Vadīju Sabiedrisko mediju (LTV, LR, LSM) pārmaiņu projektu, kura laikā realizējām daļu no mērķiem, bet ieguvu būtisku pieredzi valsts pārvaldes procesos. 2013.g. nogalē pēc Zolitūdes notikumiem sapratu, ka būvniecības nozarē sagaidāmas būtiskas pārmaiņas, un mana pieredze un spējas varētu palīdzēt.

Pēdējos 3 gadus esmu konsultējis būvniecības uzņēmumus un Ekonomikas Ministriju biznesa pārmaiņu un kvalitātes vadības jomās. Pārmaiņas ir iespējamas, ja ir labs plāns, atbilstoši resursi un patiesa vēlme kaut ko mainīt. Visiem būvniecības nozares vadītājiem ieteiktu izlasīt Dž. Kotera un H. Ratgēbera grāmatu „Mūsu aisbergs kūst”. Svarīgi, ka personīgi vari uzņemties atbildību par stratēģijas realizāciju, ja vadības lēmumi un darbības notiek vienlaicīgi gan augšā (stratēģiski), gan apakšā (operatīvi). Tā arī, vadot pārmaiņu projektus, veidojot attiecības un aktīvi komunicējot ar būvniecības nozares vadītājiem, nonācu Latvijas Būvniecības padomēs. Es nebūšu nozares Laimes Lācis, bet ceru, ka dažas pozitīvas inovācijas nozares vadības procesos izdosies ieviest.

Kādi ir Jūsu vadīto organizāciju – Latvijas Būvniecības padomes un Latvijas Ilgtspējīgās būvniecības padomes – mērķi, uzdevumi, reālie darbības lauki un ietekme? Kā vērtējat situāciju Latvijas būvniecībā mūsdienās un tās potenciālu nākotnē?
Latvijas Ilgtspējīgās būvniecības padomes virsmērķis ir veicināt būvniecības produktu un pakalpojumu kvalitātes attīstību. Mēs esam pasaules zaļās būvniecības asociācijas biedri, un, izmantojot rietumu valstu ilgtspējīgas būvniecības pieredzi, rūpējamies par ekoloģiskās būvniecības regulējuma un zaļo standartu attīstību Latvijas būvniecības nozarē. Latvijas Būvniecības padome ir būvnozares jumta organizācija, tā apvieno būvniecības nozares 15 lielākās  profesionālās asociācijas. Mēs veicam konsultatīvu funkciju valsts pārvaldei, mūsu uzdevums ir sekot līdzi nozares veselības stāvoklim, definēt nozares attīstības vajadzības un stratēģiju, mērķus, ieteikt attīstības scenārijus, risinājumus, atbilstošās aktivitātes un resursus.

Šodien turpinās dialogs pie būvniecības procesa un regulējuma uzlabojumiem, definējot precīzākas pušu atbildības, samazinot birokrātiju, ēnu ekonomiku, veicinot digitālu dokumentu apriti, padarot procesu no idejas līdz atslēgai ātrāku. Vadot Būvniecības padomi, mana pievienotā vērtība ir spēja redzēt nozares attīstību stratēģiski, strukturēti un neitrāli, jo svarīgi, lai attīstītāju, arhitektu, būvnieku un uzraugu intereses būtu sabalansētas. Tikai tādā gadījumā labās idejas no birojiem nonāks būvlaukumos.

Latvijas būvniecības nozarē ir spēcīgi būvuzņēmēji, profesionāli arhitekti, inženieri. Pēdējos 25 gados Latvijā ir uzbūvēti daudzi lieliski objekti, rekonstruētas daudzas vēsturiskas ēkas, tādēļ būvniecības nozarei un ierēdņiem jābūt gandarītiem par paveikto, jo pilsētas kļūst skaistākas un funkcionālākas, mūsu dzīves kvalitāte aug. Esmu bijis ciemos daudzās pašvaldībās, būvnieku birojos un būvobjektos, un pieredze rāda, ka svarīga ir katra vadītāja atbildība pret būvniecības kvalitāti, kā arī komunikācijas kvalitāte visos līmeņos. Šis ir aktīvs pārmaiņu laiks, jo nozarē joprojām ir iesakņojušās atsevišķas tradīcijas no padomju laikiem, bet tajā pašā laikā daudzi mācās arī no Rietumu būvniekiem. Svarīgi, lai nozares attīstība būtu fokusēta uz inženiertehnisko kvalitāti.

Nozarē strādājošajiem ir jāattīsta digitālās prasmes, jāņem vērā, ka katrs projekts un objekts ir unikāls, bet daudzi tikai tagad mācās projektu un kvalitātes vadību. Galvenais uzdevums tomēr būtu mazāk vadītājiem un juristiem strīdēties, bet vairāk darīt, kopīgi fokusēties uz būtiskiem nozares attīstības mērķiem, pieņemt gudrus un pārdomātus lēmumus, būvēt tā, lai nākotnē citi brauc pie mums mācīties.

Tuvākajos 5 gados nozares galvenais izaicinājums ir kvalitatīvi un maksimālajās iespējās apgūt ES finansējumu. Taču paralēli ir jārod atbildes, kāds būs pieprasījums būvniecībā nākamajos 10 gados, kāds ir optimālais nozares nākotnes resursu piedāvājums, kādi mājasdarbi ir jāveic valsts pārvaldei un nozarei, lai attīstītu eksporta konkurētspēju. Domāju, ka Latvijā ilgtermiņā būtu svarīgi veicināt dažādas būvniecības produkcijas ražotņu un būvdarbu vadības nākotnes kompetenču centru attīstību.

Vai Jums ir kāds konkrēts mērķis, uz ko dzīvē aizvien tiecaties un kādudien gribat sasniegt?
Esmu radošs, komunikabls, uzņēmīgs un uz rezultātu sasniegšanu orientēts, vienmēr atvērts jaunām biznesa idejām. Šodienas projekti man ir saistīti ar Valsts simtgadi, kuru laikam svinēsim 3 gadus. Pēc tam izvirzīšu jaunus mērķus, domāju, ka konsultāciju jomā nevar pārāk ilgi darboties, periodiski ir jāuzpildās ar enerģiju, vadot lielu uzņēmumu, jāapgūst jaunas starptautiskas zināšanas un prasmes, bet galvenais, lai tas, ko tu dari ikdienā, sagādā prieku pašam un citiem! Nepārtraukti pilnveidoju savu biznesa kontaktu tīklu, jo, tikai klātienē tiekoties ar uzņēmējiem, rodas jaunas biznesa iespējas. Mans sapnis būtu radīt kādu ar ražošanu saistītu biznesu. Kā teica V.Čērčils: „Pārmaiņas ir un būs, galvenais, lai virziens būtu uzņemts pareizais!”

Kā mīlat pavadīt brīvo laiku, kādai atpūtai dodat priekšroku? Varbūt ir kādi sirdij īpaši tuvi hobiji? Kas sniedz visvairāk prieka un gandarījuma dzīvē?
Galvenais enerģijas un prieka avots ir ģimene, kopā ar sievu un dēlu regulāri sportojam, ceļojam. Gandarījumu sniedz dēla sasniegumi skolā un sportā. Mūsu ģimenes Mārupes mājā darbu vienmēr daudz, bet bieži nedēļas nogalēs braucam pie vecākiem uz lauku mājām Sēlijā un Kandavā, kur aktīvi atpūšamies, strādājot lauku darbus, izvēdinām prātus un uzņemam jaunu enerģiju. Cenšos regulāri noorganizēt dažādus izklaides pasākumus draugiem, radiem un paziņām, piemēram, ilgtspējīga tradīcija ir Jāņi Sēlijā. Brīvākā laikā ar draugiem braucu copēt, pagājušajā gadā biju kutera kapteinis Norvēģijā un noķēru savu pirmo paltusu. Tagad jāfokusējas uz Daugavas lielo samu, lai valsts simtgades svētkos būtu ciemiņiem ko galdā likt.

Paldies par sarunu !

Gints Miķelsons
Gints Miķelsons Gints Miķelsons
Gints Miķelsons
Gints Miķelsons Gints Miķelsons
Gints Miķelsons
Gints Miķelsons Gints Miķelsons
Gints Miķelsons
Gints Miķelsons Gints Miķelsons

 

Izsludini savu konkursu !


No mūsu facebook


 


No mūsu twittera


 

Re: Taimeris rozetē https://t.co/5O0TI38W2P
About 6 hours ago
Re: Pamatu siltinašana ar putuplastu. https://t.co/SUD2OTI6rm
About 6 hours ago
Re: Pamatu siltinašana ar putuplastu. https://t.co/JGI5aUqhPc
About 8 hours ago


 

Http://www.Rezervesdalas24.LV

Aktuāla tēma

More Articles

 

Mēneša cilvēks

More Articles

Profesionāļu padomi

More Articles

Komercinformācija

More Articles
Top.LV
eXTReMe Tracker