Ziemeļu transporta koridors (1.daļa)Šlesers Ziemeļu šķērsojuma estakādi pāri Daugavai redz kā jaunu Rīgas simbolu Simbola plānotās izmaksas – vairāk kā 1 miljards EUR
"Projekts ātrgaitas maģistrālei, kas būtu daļa no 28 km garā Ziemeļu koridora un vestu cauri pilsētas centram, paredzot nojaukt tikai, es uzsveru, tikai 14 ēkas, noteikti ir unikāls risinājums. Viena no Ziemeļu koridora iespējamām sastāvdaļām – Ziemeļu šķērsojuma pāri Daugavai estakāde 60 metru augstumā – varētu kļūt par modernu akcentu Rīgas siluetā un jaunu pilsētas simbolu," tik pārliecināts un ambiciozs ir Rīgas vicemērs Šlesers.
"Projekts ātrgaitas maģistrālei, kas būtu daļa no 28 km garā Ziemeļu koridora un vestu cauri pilsētas centram, paredzot nojaukt tikai, es uzsveru, tikai 14 ēkas, noteikti ir unikāls risinājums. Viena no Ziemeļu koridora iespējamām sastāvdaļām – Ziemeļu šķērsojuma pāri Daugavai estakāde 60 metru augstumā – varētu kļūt par modernu akcentu Rīgas siluetā un jaunu pilsētas simbolu," tik pārliecināts un ambiciozs ir Rīgas vicemērs Šlesers.
Šā gada 3. decembrī preses pārstāvji bija aicināti piedalīties Rīgas Domes izbraukuma sēdē un klātienē izpētīt Ziemeļu transporta koridora 1. un 2. posma maršrutu, galvenos mezglu punktus. Izbraukuma sēdi vadīja Eduards Raubiško, RD Projektu vadības un attīstības direkcijas tehniskais eksperts, dažādus faktus komentēja un mītus kliedēja, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, vicemērs Ainārs Šlesers. Izbraukuma sēdes sākuma punkts bija Berģos, Ziemeļu koridora 1. posma sākuma punktā, maršruts veda cauri visai Rīgai un ilga gandrīz 3 stundas, ļaudams visiem izbraukuma dalībniekiem gūt pilnvērtīgu ieskatu Ziemeļu koridora projekta 1. un 2 posma shēmā.
Mīti par Ziemeļu transporta koridoru
1. Mediji diezgan bieži publiskajā telpā nekorekti interpretē divus jēdzienus – Ziemeļu šķērsojums un Ziemeļu transporta koridors. Ziemeļu šķērsojums ir Ziemeļu transporta koridora 2.posma viena no sastāvdaļām. 2.posms ietver trasi no Gustava Zemgala gatves līdz Daugavgrīvas ielai. Izstrādāta un ietekme uz vidi novērtēta 3 variantiem – garajam tunelim, estakādei un augstajam tiltam un tunelim un augstajam tiltam. Tuvākajā laikā visiem variantiem paredzēta sabiedriskā apspriešana. Ziemeļu transporta koridora 1.posms būs tā dēvētais Brīvības ielas dublieris no Berģiem līdz Gustava Zemgala gatvei.
2. Savukārt, Ziemeļu koridors ir ilglaicīgs infrastruktūras 4.posmu objekts. Kopējais trases garums 30 kilometru, rietumos pieslēdzoties pie Rīgas apvedceļa Babītē, austrumos – pie Vidzemes šosejas Berģos, integrējoties Rīgas pilsētas ielu struktūrā ar 12 jauniem daudzlīmeņu krustojumiem, paredzot 3 km uz ziemeļiem no Vanšu tilta jaunu Daugavas šķērsojumu (Ziemeļu šķērsojumu). Projektētais ātrums trasē no 80 līdz 100 km/h, atkarībā no posma. Tas ļaus no Berģiem līdz Jūrmalas caurlaižu punktam nokļūt 25 minūtēs. Ziemeļu koridors atbrīvos Rīgas centru no kravas automašīnu kustības.
3. Apjomīgais finansējums Ziemeļu transporta koridora 2.posmam, kas ietver arī Ziemeļu šķērsojumu pāri Daugavai, tiks organizēts saskaņā ar Publiskās Privātās partnerības principu (PPP), nevis kā daudzviet kļūdaini izskanējis – šķērsojuma izbūvi plānojusi finansēt Rīgas Dome no sava budžeta. Projekta realizācijas gadījumā darbs būs būvniekiem, būvmateriālu ražotājiem, dažādu citu saistītu jomu speciālistiem.
Turpmāk vēl
Šā gada 3. decembrī preses pārstāvji bija aicināti piedalīties Rīgas Domes izbraukuma sēdē un klātienē izpētīt Ziemeļu transporta koridora 1. un 2. posma maršrutu, galvenos mezglu punktus. Izbraukuma sēdi vadīja Eduards Raubiško, RD Projektu vadības un attīstības direkcijas tehniskais eksperts, dažādus faktus komentēja un mītus kliedēja, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, vicemērs Ainārs Šlesers. Izbraukuma sēdes sākuma punkts bija Berģos, Ziemeļu koridora 1. posma sākuma punktā, maršruts veda cauri visai Rīgai un ilga gandrīz 3 stundas, ļaudams visiem izbraukuma dalībniekiem gūt pilnvērtīgu ieskatu Ziemeļu koridora projekta 1. un 2 posma shēmā.
Mīti par Ziemeļu transporta koridoru
1. Mediji diezgan bieži publiskajā telpā nekorekti interpretē divus jēdzienus – Ziemeļu šķērsojums un Ziemeļu transporta koridors. Ziemeļu šķērsojums ir Ziemeļu transporta koridora 2.posma viena no sastāvdaļām. 2.posms ietver trasi no Gustava Zemgala gatves līdz Daugavgrīvas ielai. Izstrādāta un ietekme uz vidi novērtēta 3 variantiem – garajam tunelim, estakādei un augstajam tiltam un tunelim un augstajam tiltam. Tuvākajā laikā visiem variantiem paredzēta sabiedriskā apspriešana. Ziemeļu transporta koridora 1.posms būs tā dēvētais Brīvības ielas dublieris no Berģiem līdz Gustava Zemgala gatvei.
2. Savukārt, Ziemeļu koridors ir ilglaicīgs infrastruktūras 4.posmu objekts. Kopējais trases garums 30 kilometru, rietumos pieslēdzoties pie Rīgas apvedceļa Babītē, austrumos – pie Vidzemes šosejas Berģos, integrējoties Rīgas pilsētas ielu struktūrā ar 12 jauniem daudzlīmeņu krustojumiem, paredzot 3 km uz ziemeļiem no Vanšu tilta jaunu Daugavas šķērsojumu (Ziemeļu šķērsojumu). Projektētais ātrums trasē no 80 līdz 100 km/h, atkarībā no posma. Tas ļaus no Berģiem līdz Jūrmalas caurlaižu punktam nokļūt 25 minūtēs. Ziemeļu koridors atbrīvos Rīgas centru no kravas automašīnu kustības.
3. Apjomīgais finansējums Ziemeļu transporta koridora 2.posmam, kas ietver arī Ziemeļu šķērsojumu pāri Daugavai, tiks organizēts saskaņā ar Publiskās Privātās partnerības principu (PPP), nevis kā daudzviet kļūdaini izskanējis – šķērsojuma izbūvi plānojusi finansēt Rīgas Dome no sava budžeta. Projekta realizācijas gadījumā darbs būs būvniekiem, būvmateriālu ražotājiem, dažādu citu saistītu jomu speciālistiem.
Turpmāk vēl