"Vislabākais no iespējamiem scenārijiem" nekustamā īpašuma tirgus attīstībai
Izmaiņas darba tirgū, ko veicina pieaugošais pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem, bezdarba līmenis, kas samazinās un algas, kas aug, zemā inflācija savienojumā ar zemajām procentu likmēm un mērenu mājokļu cenu pieaugumu: šie ir faktori, kas veicinās pieprasījumu pēc mājokļiem Baltijas nekustamo īpašumu tirgū arī turpmākos gadus.
Turklāt līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos var prognozēt lielāku iekšējo migrāciju uz Baltijas valstu galvaspilsētām, kas vēl vairāk palielinās pieprasījumu pēc mājokļiem šajās pilsētās.
To septembra beigās prognozēja ekonomikas eksperti Žigimants Maurics (Žygimantas Mauricas, Nordea Bank Lithuania), Pēteris Strautiņš (DNB banka, Latvija) un Tenu Mertsina (Tõnu Mertsina, Swedbank Estonia) Rīgā notikušajā pirmajā Baltijas nekustamo īpašumu attīstītāju forumā.
Eksperts no Lietuvas - Žigimants Maurics (Žygimantas Mauricas, Nordea Bank Lithuania) iepazīstināja ar demogrāfiskiem datiem Baltijas valstīs, aicinot klātesošos aizdomāties par to, vai demogrāfija var būt laba vai slikta Baltijas NI tirgum.
"Demogrāfija visbiežāk un nebūt ne pamatoti tiek minēta kā viens no galvenajiem, ja ne pats svarīgākais faktors vai šķērslis Baltijas nekustamā īpašuma tirgus attīstības perspektīvām nākotnē. Izpēte atklāj, ka Baltijas valstīs kopējais iedzīvotāju skaits no 25 līdz 39 gadiem, kas ir aktīvākie nekustamā īpašuma tirgus dalībnieki, ir proporcionāli augstāks nekā vidējais šīs vecuma grupas iedzīvotāju skaits Eiropas Savienībā," klāstīja eksperts. Eksperts domā, ka nākamo piecu gadu laikā šīs -25 līdz 39 gadu veco iedzīvotāju grupas skaits nesamazināsies. "Demogrāfijas attīstību turpmākajiem pieciem gadiem varētu raksturot kā "vislabāko no iespējamiem scenārijiem" Baltijas nekustamo īpašumu tirgus attīstībai," konferencē teica Ž. Maurics. Viņš teikto ilustrēja ar datiem, kas liecina, ka jaunie profesionāļi (no 25 līdz 39 gadiem) ir visaktīvākie dzīvojamā nekustamā īpašuma tirgus dalībnieki Baltijā: tie no 2007. līdz 2014. gadam kopā veido vairāk nekā 2/3 no visiem no jauna izsniegto mājokļu kredītu ņēmējiem, kas ir ievērojami vairāk nekā eirozonā (vidēji 45%).
"Iedzīvotāju ienākumu līmenis šajā vecuma grupā ir visaugstākais, salīdzinot ar citām vecuma grupām, un tam ir izteikta tendence pieaugt. Ja salīdzinām ar Rietumeiropas valstīm, tur lielākie ienākumi iedzīvotājiem tiek sasniegti ap 50 - 60 gadiem. Izmaiņas darba tirgū, arvien pieaugošais pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem, krītošais bezdarba līmenis, augošie algu apmēri, zemais inflācijas līmenis savienojumā ar īpaši zemajām procentu likmēm un mērenais mājokļu cenu pieaugums - šie faktori veicinās mājokļu pieejamību un vispārējo pieprasījumu arī turpmāk," konferencē teica Ž. Maurics, piebilstot, ka līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos var prognozēt lielāku iekšējo migrāciju uz Baltijas valstu galvaspilsētām, kas vēl vairāk palielinās pieprasījumu pēc mājokļiem šajās pilsētās.
Eksperts pieskārās arī emigrācijas jautājumam, kas ir ietekmējis darbaspējīgu iedzīvotāju skaita samazināšanos. Pat ņemot vērā aktīvo emigrāciju, Tallinā no trim Baltijas valstīm ir straujākais populācijas pieaugums, kam seko Viļņa un Latvijas galvaspilsēta, kurā savukārt ir liels skaits cilvēku pirmspensijas vai pensijas vecumā. "Rīga, mosties," aicināja eksperts, sakot, ka jādomā, kā Rīgai piesaistīt jaunākus iedzīvotājus, kas vistiešākajā mērā var palīdzēt NI tirgus attīstībai.
"Situācija nekustamā īpašuma tirgū nākotnē būs atkarīga no tā, cik Baltijas valstis būs spējīgas atturēt no emigrēšanas pirktspējīgās vecuma grupas iedzīvotājus, kā arī piesaistīt tos konkrētiem reģioniem, pilsētām. To būtiski var ietekmēt arī kopējā mājokļu pieejamība: ja nebūs iespējams nodrošināt mājokļu pieejamību Baltijas valstīs, pieaugs arī emigrācijas apjoms, kas savukārt veicinās pieprasījuma sarukšanu pēc mājokļiem. Tāpēc jādomā par to, kā šo pieejamību nodrošināt," teica Lietuvas eksperts.
Pēteris Strautiņš, ekonomikas eksperts no DNB bankas, analizējot makroekonomiskos indikatorus trijās Baltijas valstīs un izsakot prognozes, atzina, ka eksporta izaugsme trijās Baltijas valstīs paātrinās, un tuvāko trīs gadu laikā tautsaimniecības izaugsme turpinās būt virs vidējā IKP rādītāja ES valstīs, jo bizness ir spējis pielāgoties norisēm un politiskajai situācijai Krievijas tirgū. Izaugsme ES valstīs izskatās stabila, lai gan diezgan pieticīga, teica viņš. Eksperts norādīja, ka Baltijas valstīs netiek plānota liela inflācija: nedaudz virs Eiropas vidējā rādītāja, kas pēc trim gadiem varētu būt ap 1.5%. Prognozējams, ka šogad Latvijā būs visstraujākais bruto algu kāpums starp trim Baltijas valstīm: ap 6%, pēc gada Latvijā un Lietuvā sagaidāma algu izaugsme ap 5%, bet vēl pēc pāris gadiem visās trijās Baltijas valstīs bruto algu kāpuma dinamika būs līdzīga: ap 4% gadā. P. Strautiņš prognozēja, ka nākamo trīs gadu laikā bezdarbs, urbanizācijas procesu stimulēts, samazināsies, lai gan tas Latvijā saglabāsies visaugstākais starp trim Baltijas valstīm: ap 7% 2018. gadā. Eksperts norādīja: domājot par mājsaimniecību parādiem 5-12 gadu perspektīvā, depozītnoguldījumu popularitāte Latvijā saglabāsies līdzšinējā līmenī, bet aizdevumu līmenis varētu augt jau no šī gada, triju gadu laikā sasniedzot 2009. gada līmeni.
Analizējot NI tirgus izaugsmes iespējas, eksperts paredzēja, ka Igaunijas tirgū sagaidāma neliela izaugsme, jo to veicinās algu pieaugums un patēriņš, kurš kaimiņzemē ir diezgan spēcīgs. Latvijā potenciāls NI tirgus augšupejai ir lielākais starp Baltijas valstīm, jo mājsaimniecību un uzņēmējdarbības parādu samazināšanās bija visilgākā un smagākā, bet Lietuvas NI tirgus ir pa vidu starp šīm galējībām.
Igaunijas vadošās bankas Swedbank Estonia eksperts Tenu Mertsina (Tõnu Mertsina) skāra jautājumu, cik labi vai slikti sagatavotas iespējamiem ekonomiskajiem satricinājumiem ir mājsaimniecības Baltijas valstīs, kā arī cik ilgi saglabāsies zemas procentu likmes un kā tās var ietekmēt NI tirgu. Eksperts ir novērojis, ka mājsaimniecību finansiālā situācija Baltijas valstīs pēdējo piecu gadu laikā ir ievērojami uzlabojusies: neto finanšu aktīvi ir palielinājušies, bet zemas procentu likmes veicina mājsaimniecību kredītportfeļa un ieguldījumu mājokļos pieaugumu. "Mājsaimniecības Baltijā kļūst bagātākas un ir gatavas pirkt un ieguldīt vairāk gan savas dzīves kvalitātes uzlabošanā, gan arī investējot mājokļos. Pēc nesenās krīzes iedzīvotāji ir labāk sagatavojušies ieguldījumiem, uzņemas saprātīgu risku, lai gan joprojām Baltijas valstu mājsaimniecības iegulda mazāk nekā ES valstīs vidēji un mājokļos joprojām investē mazāk nekā pirms krīzes, kad gan tika novērots mājokļu "bums"," teica igauņu eksperts.
Jau ziņots, ka 29. septembrī Rīgā, Tallink Hotel Riga telpās pulcējās NI jomas profesionāļi, lai pirmajā Baltijas nekustamo īpašumu attīstītāju forumā spriestu par nozarē aktuāliem jautājumiem. Forumu organizēja Latvijas nekustamo īpašumu asociācija LANĪDA, Lietuvas nekustamo īpašumu attīstītāju asociācija LNTPA un Starptautiskās nekustamo īpašumu federācijas (FIABCI) Baltijas nodaļa ar NORDEA bankas atbalstu.
www.lanida.lv
=