building.lv skaitļos

Lietotāji online28
Aktīvie uzņēmumi1677
Nozares raksti32876
Rīgas cirka ēka ir droša, veicamie remontdarbi ir savienojami ar ēkas ekspluatāciju : building.lv - par būvniecību Latvijā

Rīgas cirka ēka ir droša, veicamie remontdarbi ir savienojami ar ēkas ekspluatāciju

Rīgas cirka ēka ir droša, veicamie remontdarbi ir savienojami ar ēkas ekspluatāciju
Foto: Rīgas cirka ēka ir droša, veicamie remontdarbi ir savienojami ar ēkas ekspluatāciju

 

Tomēr jaunākie mērījumi rāda, ka ēka ir droša un kalpos vēl daudzus gadus

Pēc ziemas – pavasara batālijām kādu laiku riņķa dancis ap cirka ēku un tās likteni bija pieklusis, taču šī gada 20. jūnijā LTV1 raidījumā "Panorāma" izskanēja jauna ziņa, ka īstenībā cirka ēka nav tik sliktā stāvoklī, kā bija domāts iepriekš. Izrādās, pēdējo mēnešu laikā uzņēmums "3D mērnieks" veicis visas ēkas, tās kupola un pamatu apjomīgu 3D skenēšanu, lai noteiktu celtnes patieso stāvokli. Un šie skenējumi uzrādījuši, ka pati ēka ir droša un var kalpot vēl daudzus gadus, vienīgi tās fasāde ir deformējusies, sasvērusies par 25 cm un prasa pēc iespējas ātrāku nostiprināšanu. 

Paralēli veiktajai ēkas skenēšanai cirka ēkā šobrīd tiek veikti arī citi mērījumi. Ar akmens slogu palīdzību tiek veikta skatītāju tribīņu izturības pārbaude. Tā izpaužas tādējādi, ka katrā krēslā tiek "iesēdināti" 110 kg smagi akmeņi, kuru radītā slodze atbilst teorētiski maksimāli iespējamajai tribīņu noslodzei cirka izrādes laikā. Sloga kopējais svars pārsniedz 12,5 tonnas, un tas tiek uzturēts nedēļu no vietas, lai gan izrāde ilgst tikai divas stundas. Par šiem mērījumiem atbildīgi ir RTU eksperti, kas nolasa mērījumus. Iegūtie dati rāda, ka pirmais sektors jau izgājis pārbaudi, jo pēc slogošanas tas ieliecies par 4 mm, kas atbilst normai. Mērījumi turpinās, bet RTU eksperti secina, ka cirka skatītāju vietās var droši sēdēt.

Jaunāko mērījumu rezultāti vedina domāt, ka varbūt Rīgas cirka nākotni nemaz nevajag tik drūmās krāsās tēlot, un varbūt cirka ēkai nemaz nebūs nepieciešama kapitāla rekonstrukcija ar lielu finanšu līdzekļu piesaisti un gadiem ilgu laiku projekta realizācijai. Tomēr arī nesacerēsimies pirms laika, jo jebkurā gadījumā būs nepieciešama fasādes nostiprināšana, ugunsgrēka seku likvidācija, pati ēkas izpēte vēl turpinās, un jāņem vērā arī dažādas politiskas un birokrātiskas lietas, kas var iespaidot cirka ēkas atjaunošanas procesa gaitu.

Eksperts pārliecināts – cirka ēka nav bīstama un ir ekspluatējama arī pašlaik

Taču ir cilvēki, kas uzskata, ka viss riņķa dancis ap cirka ēku ir mākslīgi sagriezts, un ka aiz tā, iespējams, slēpjas atsevišķu Rīgas varas struktūru pārstāvju vai tiem pietuvinātu personu merkantilās intereses. Kuriem nospļauties par to, ka cirka ēka ir kultūrvēsturisks piemineklis un kā tāda ir vienīgā Baltijā, kuri labprātāk redzētu tā vietā glaunu viesnīcu vai tamlīdzīga tipa namu, kas varētu viņiem ienest labu naudiņu.

Arī sertificēts būvinženieris, būveksperts un restaurators Sergejs Meierovics uzskata, ka cirka ēka ir ekspluatējama jau šobrīd, tikai regulāri, soli pa solim nepieciešams to remontēt. Viņš ir skarbs savā vērtējumā un uzskata, ka ir ekonomisks noziegums apturēt cirka darbību ar pamatojumu, ka "ēka var sagāzties". Savukārt fasādes siena, kas ir sašķiebusies, ir norobežojošā siena, uz to nebalstās arī jumta konstrukcija. Šī siena ir pusotra ķieģeļa biezumā, kādreiz tā bija krāsota, bet 1951. gadā to apmeta ar granīta apmetumu, un šajā apmetumā vēl joprojām nav plaisu. Tomēr ir skaidrs, ka tā ir jāremontē, jālabo, tas ir viennozīmīgi. Taču tāpēc nav jāslēdz cirks ciet un jājauc viss nost. 

Runājot par ēkas iespējamo atjaunošanu un laiku, kad cirks varētu atgriezties savās mājās, eksperts uzskata, ka cirkam nebūt nav jādodas ilgā trimdā un ka tas var atgriezties savā ēkā jau šogad pat. Būvinženieris uzsver – jau šobrīd veicamie mērījumi ar solu noslodzi pierāda, ka tie ir spējīgi izturēt pusotru un pat divkāršu slodzi. Līdz ar to atgriezties cirks varētu jau kaut vai šobrīd, tikai, protams, jāveic nepieciešamie remonti, bez tiem nu nekādi neiztikt. Eksperts uzskata, ka Kultūras ministrijai kā kultūras pieminekļu uzraugam un cirka ēkas īpašniekam "būtu jāpiedalās inspekcijā un jāpiešķir finansējums, lai visus nepieciešamos remontdarbus varētu veikt. Bet dažādiem veikliem pašvaldības darboņiem, kas grib to visu par katru cenu pārdot, lai pēc tam tur kāds iekundējas un par labu naudu taisa sev viesnīcu, tas neiet krastā". Vispār ar to jau ir sacelts "liels starptautisks skandāls, plus vēl jau tagad ir 200 tūkstošu eiro lieli zaudējumi, nerunājot vēl par soda sankcijām, kas būs par līguma pārtraukšanu. Un kas par to maksās? Ne jau Būvniecības kontroles birojs."

Neraugoties uz visu augstāk minēto, eksperts nevar paredzēt, kad tieši cirks varēs atgriezties savā ēkā, jo, kā viņš pats atzīst, "tas nav mans ampluā. Es varu tikai apstiprināt vēlreiz, ka cirka ēkas pamatkonstrukcijas ir ļoti stipras, tikai ir jāveic tekošais remonts, atsevišķos posmos [ēkas daļās] varbūt tāds kā kapitālais remonts, bet nekādā gadījumā nav viņš jāslēdz ciet." Viņš uzsver, ka padomju laikā praktiski katru vasaras sezonu restaurācijas pārvalde veikusi darbus cirka ēkā, tagad varbūt ir daudz kas iekavēts, taču visu var izdarīt, tikai vajag soli pa solim uz priekšu iet un pakāpeniski visu darīt.

 

Skatīt aktuālās tēmas sākumu:

Rīgas cirka ceļi un neceļi pēdējā gada laikā

Rīgas cirks - divu viedokļu cīņā uzvar birojs

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.