Andris Piebalgs: investēt ēku energoefektivitātē noteikti ir izdevīgāk, kā palielināt ārējo energoresursu atkarību no trešajām valstīm

Andris Piebalgs: investēt ēku energoefektivitātē noteikti ir izdevīgāk, kā palielināt ārējo energoresursu atkarību no trešajām valstīm

Būvenerģētika - joma, kurā cieši savijas kopā būvniecības un enerģētikas problēmas, Latvijā pagaidām vēl ir pārmaiņu un uzlabojumu gaidās.

Andris Piebalgs: investēt ēku energoefektivitātē noteikti ir izdevīgāk, kā palielināt ārējo energoresursu atkarību no trešajām valstīm
Andris Piebalgs: investēt ēku energoefektivitātē noteikti ir izdevīgāk, kā palielināt ārējo energoresursu atkarību no trešajām valstīm
Būvenerģētika - joma, kurā cieši savijas kopā būvniecības un enerģētikas problēmas, Latvijā pagaidām vēl ir pārmaiņu un uzlabojumu gaidās. Kā vērtējat pašvaldību iniciatīvas ēku energoefektivitātes uzlabošanā, tajā skaitā Liepājas pašvaldības programmu daudzdzīvokļu ēku siltināšanas atbalstam un Rīgas enerģētikas aģentūras izveidi un aktivitātes?
Šādas pašvaldību iniciatīvas ir vērtējamas tikai pozitīvi, un , jācer, ka dažu pašvaldību pozitīvais piemērs nākotnē tiks pārņemts arī citviet Latvijā.

Ēku energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu plānošanā un īstenošanā jābūt iesaistītām visām ieinteresētajām pusēm: gan valsts, reģionu pašvaldību institūcijām, gan būvniecības un enerģētikas kompānijām, gan arī arhitektiem, inženiertehniskajiem speciālistiem, reģionālajām un pašvaldību enerģētikas aģentūrām, un, visbeidzot – ēku īpašniekiem un īrniekiem.

Pašvaldību institūcijām ēku energoefektivitātes procesu sakārtošanā varētu tikt atvēlēta īpaši svarīga loma, jo tieši tās ir vislabāk informētas par vietējiem apstākļiem, to īpatnībām un prasībām, kas, iespējams, atšķiras no citu reģionu vai pašvaldību situācijas. Pašvaldībām ir ekskluzīva iespēja nākt klajā ar savām ēku energoefektivitātes situāciju uzlabošanas pasākumu iniciatīvām, cenšoties rast problēmu risinājumus, kas apmierinātu visas ieinteresētās puses.

Šobrīd apmēram 40% no visiem ES patērētajiem energoresursiem attiecas uz ēku energonodrošinājumu – vai tuvākajā nākotnē, ņemot vērā strauji pieaugošo energoresursu dārdzību daudzviet Eiropā, situācija varētu mainīties?
Ēku energoapgādes sektorā vēl arvien saredzamas milzīgas energoresursu taupīšanas un racionālākas izmantošanas iespējas.

Pētījumi rāda, ka apmēram viena piektā daļa no ES valstu ēku energoapgādes sektorā neracionāli iztērētajiem energoresursiem varētu tikt ietaupīta, ieviešot stingrākus ēku energoefektivitātes standartus.

Bezdarbīga un nolaidīga attieksmes pret ēku energoefektivitātes uzlabošanu, nākamajās desmitgadēs var dot sāpīgu "atsitienu"- slikti uzturēto ēku energoresursu patēriņš dramatiski pieaugs, un līdz ar to ģeometriskā progresijā augs arī siltuma un elektroenerģijas rēķini.

Bez tam, slikti uzturēto īpašumu tirgus vērtība nepārtraukti samazināsies.
Sabiedrības nabadzīgākais slānis ir tas, kuru ēku energoapgādes cenu pieaugums skar un skars vissmagāk, tāpēc ēku energoefektivitātes uzlabošanas jautājums būtu jāizskata ne tikai ekonomiskā, bet arī sociālā aspektā. Tā ir valsts politikas veidotāju atbildība.
Ir jāsaprot un jāapzinās, ka ēku energoefektivitātes uzlabošana ir komplekss, ilglaicīgs pasākums, kura patiesā atdeve būs redzama un novērtējama tikai pēc daudziem gadiem. Tomēr, lai nākotnē šī atdeve būtu, ēku energoefektivitātes metodiskas un kompleksas uzlabošanas darbi jāsāk jau tagad.

Kādā veidā iespējams stimulēt inovatīvo atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju ienākšanu A Eiropas un arī Baltijas valstu būvenerģētikā un to plašāku izmantošanu ēku siltuma un elektroenerģijas apgādē?
Atjaunojamos energoresursus iespējams izmantot arī ēkās, un ir izstrādātas daudzas atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas, kas piemērotas tieši šim mērķim.
Atjaunojamo energoresursu apgūšanas tehnoloģijas ļauj daļēji vai pilnībā nosegt ēkas siltuma un elektroenerģijas patēriņu. Šajā kontekstā būtu jāizceļ vairāki "nobrieduši" tehniskie risinājumi, kas palīdz mazināt ēku energoapgādes sektora atkarību no fosilajiem energoresursiem.

Tie ir: saules kolektoru iekārtas (siltā ūdens sagatavošanai un apkures sistēmas atbalstam), koksnes biomasas apkures iekārtas (šķeldas vai koksnes granulu apkures katli), fotoelektriskās iekārtas (lokālai elektroenerģijas ģenerācijai) un ģeotermālās iekārtas (kombinācijā ar centralizēto siltumapgādi).

Valsts un pašvaldību institūcijām, kompānijām un aģentūrām būtu jārāda sabiedrībai piemērs –šim organizācijām piederošās vai šo organizāciju pārvaldībā esošajās ēkās būtu jāpalielina atjaunojamo energoresursu izmantošanas īpatsvars, tādējādi ļaujot sabiedrībai pārliecināties par zaļo tehnoloģiju drošumu, uzticamību un efektivitāti.

Kādu atjaunojamas enerģijas veidu izmantošana ēku energoapgādē būtu atbalstāma (valstiski un fondu līdzfinansējuma piesaistes līmenī) Baltijas valstīs?
Ņemot vērā Latvijas klimatiskos apstākļus, iespējams būtiski palielināt koksnes biomasas izmantošanu siltuma un elektroenerģijas ražošanā.

Šobrīd koksnes biomasa (malka), pamatā, tiek izmantota vienģimeņu māju apkurei Latvijas laukos, taču nākotnē šis energoresursu veids varētu tikt apgūts intensīvāk un lielākos apjomos.

Koksnes biomasas izstrādājumu – piemēram, šķeldas, izmantošana ēku siltumapgādē der gan privātmājām, gan arī daudz lielākiem objektiem.

Tāpat, nelielas jaudas koģenerācijas stacijas, kur kā kurināmais izmantojama koksnes biomasa, varētu tikt uzbūvētas daudzās mazās pilsētiņās un ciematos, kuru eksistē centralizētā siltumapgādes sistēma.

Šādu pasākumu veikšanai iespējams iegūt ES Kohēzijas fonda atbalstu.
Latvijai, no tās Kohēzijas fondu finansējuma daļas, kas atvēlēta enerģētikai – konkrēti, atjaunojamo energoresursu izmantošanas stimulēšanai un koģenerācijas potenciāla apgūšanai, iezīmēti apmēram 24 miljoni eiro. Pirmie projektu konkursi šī finansējuma apgūšanai varētu noslēgties jau 2008. gada beigās.

Nesen apstiprinātie noteikumi paredz, ka Latvijā jāstimulē "zaļās" elektroenerģijas ražošanas apjomu pieaugums – tātad, tuvākajos gados atbalsts varētu tikt sniegts tādām jomām kā vēja enerģētika un biomasas izmantošana elektro- un siltuma enerģijas ģenerācijā.

Pēc daudzajiem neskaidrības gadiem, esmu ļoti gandarīt, ka šobrīd atjaunojamo energoresursu apgūšanai un plašākai izmantošanai Latvijā tik sniegts reāls finansiāls atbalsts.

Kādus galvenos izaicinājumus Jūs saredzat Latvijas būvenerģētika attīstībā tuvākajos 2-3 gados?
Tuvāko gadu galvenā prioritāte un galvenais izaicinājums ir sniegt maksimāli pilnīgu informāciju par to, kādā veidā kompleksi iespējams palielināt savu īpašumu (ēku vai dzīvokļu) energoveiktspēju un energoefektivitāti.
Energoresursu patērētājiem jāzina, kādus finansiālus ieguvumus gan vidējā, gan ilgākā laika periodā nodrošina ēku energoefektivitātes paaugstināšanas investīcijas šodien.
Ēku energosertifikācijas uzsākšana arī ir viens solis šajā virzienā.

Tomēr, līdz ar šādas prakses ieviešanu, radīsies nepieciešamība pēc būvenerģētikas jomā izglītotiem un zinošiem ekspertiem – gan arhitektiem un inženieriem, gan arī būvniekiem.

Augstākās kvalifikācijas kadru sagatavošana un piesaistīšana būs izaicinājums valsts un pašvaldību institūcijām, tomēr, no otras puses raugoties, tas radīs arī pozitīvas ekonomiskas konsekvences.
Tiks izveidotas daudzas jaunas darba vietas.

Vai vistaupīgākie energoefektīvās būvniecības veidi – pasīvajās ēkas un nulles enerģijas ēkas, tuvākajā nākotnē varētu ieinteresēt arī Latvijas iedzīvotājus?
Ēku energoefektivitātes maksimālas uzlabošanas projekti – tajā skaitā pasīvās un 0 enerģijas ēkas – noteikti varētu būt interesantas arī Latvijā.
Daudzu Eiropā realizēto projektu pieredze rāda, ka šādas ēkas var tikt veiksmīgi ekspluatētas dažādos klimatiskajos apstākļos; un Latvijas apstākļi energoefektīvo ēku būvniecībai ir pilnībā piemēroti.

Arī tehnoloģiski šādu ēku būvniecība mūsu valstī ir pilnībā reāla – visas nepieciešamās tehnoloģijas un materiāli ir tirgū pieejami.

Īpaša vērība būtu jāvelta tam, lai energoefektīvo ēku tehniskie risinājumi būtu pēc iespējas vienkāršāki, bet tajā pat laikā pietiekami moderni un "gudri": īpaši veidots arhitektoniskais veidols un pārdomāti inženiertehniskie risinājumi ļauj līdz minimumam noreducēt ēkā patērētos siltuma un elektroenerģijas resursus.

Galvenais izaicinājums ir energoefektīvo ēku būvniecības izmaksas – zema enerģijas patēriņa ēku būvniecības izmaksām arī vajadzētu būt pietiekami zemām. Un tajā pat laikā nedrīkst ciest šo ēku kvalitāte – tirgū nedrīkst nonākt nekvalitatīvi projektētas un būvētas "enerģiju taupošās ēkas", kurās tik vien ir no energoefektivitātes kā, piemēram, ļoti smagnēja un "iespaidīga" daudzslāņu siltumizolācija.

Jūsu novēlējums Latvijas ēku energoefektivitātes uzlabošanas veicējiem, būvniekiem un būvenerģētiķiem!
Es vēlētos uzsvērt, ka investējot finansu līdzekļus labākas kvalitātes ēkās – energoefektivitāti uzlabojošos pasākumos un inovatīvos projektos, ieguvēji būsim mēs visi – sākot no ēku īpašniekiem un īrniekiem, beidzot ar reģionu un nacionālo ekonomiku.

Investēt ēku energoefektivitātes uzlabošanas risinājumos noteikti ir izdevīgāk, kā palielināt ārējo energoresursu atkarību no trešajām valstīm.


Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.