Esošo daudzdzīvokļu māju siltumapgādes rekonstrukcija

Ēkas ekspluatācijas izdevumi ik gadu palielinās saistībā ar dažādām ekonomiskām krīzēm un kariem, globālās enerģijas jaudas palielināšanās dēļ un prognožu iespaidā par neatjaunojamo resursu drīzu izsīkšanu. Tāpēc, siltinot daudzdzīvokļu ēkas, kompleksi jārūpējas arī par telpu iekšējo mikroklimatu, ieviešot ekonomiskākas apkures sistēmas un gaisa apmaiņas jeb vēdināšanas risinājumus.

Ēkas ekspluatācijas izdevumi ik gadu palielinās saistībā ar dažādām ekonomiskām krīzēm un kariem, globālās enerģijas jaudas palielināšanās dēļ un prognožu iespaidā par neatjaunojamo resursu drīzu izsīkšanu. Tāpēc, siltinot daudzdzīvokļu ēkas, kompleksi jārūpējas arī par telpu iekšējo mikroklimatu, ieviešot ekonomiskākas apkures sistēmas un gaisa apmaiņas jeb vēdināšanas risinājumus.

Viencaurules apkures sistēma un mūsdienu komforta prasības
Tikai pareiza ēkas nosiltināšana un logu nomaiņa piegādātās siltumenerģijas rēķinu nesamazinās, tieši pretēji – tas var pat pieaugt! Šāda situācija var rasties, jo viencaurules radiatora apkures sistēmās nenotiek regulēšana, tāpat tad, ja telpā ir palielināts mitrums vai trūkst svaiga gaisa.

Siltumenerģijas izmaksas pieaug ar katru apkures sezonu, tāpēc nekustamā īpašuma mantojums – neskaitāmi daudzdzīvokļu nami – mūsdienās kļūst aizvien dārgāki jeb neizdevīgāki no siltumenerģijas patēriņa viedokļa. Arī daudzi mazie apkalpojošie uzņēmumi dažādos veidos mēģina šo dzīvokļu īpašniekus iedzīt stūrī. Beidzot jāsāk domāt, ko iesākt ar šīm mājām un kāds būtu ekonomiskākais risinājums, proti, kā ieguldīt līdzekļus rekonstrukcijā, lai ēkas atbilstu mūsdienu prasībām un siltuma noturībai ar samazinātu enerģijas patēriņu. Praksē redzam, ka neliela pilsētas dzīvoklīša uzturēšana izmaksā tikpat, cik krietni lielākas platības individuālās dzīvojamās mājas uzturēšana, kas uzcelta no moderniem materiāliem un kam ir automatizēts, nelielas jaudas siltuma avots.

Moderni siltummezgli, bet pagrabos caurvējš
Apsekojot rekonstruētās inženierkomunikācijas, it īpaši siltumapgādes cauruļvadus pagrabstāvos, bieži jāsastopas pat ar nesen izveidotās, jaunās siltumizolācijas bojājumiem. Tipiskākais iemesls postažai pagrabtelpās ir tur klaiņojošie kaķi vai žurkas. Akmens vates čaula ar folija apvalku bieži vien izskatās nodriskāta, nepilda savas funkcijas un pamazām nokrīt.

Ikdienā pagrabtelpās neviens neuzturas un bojājumus nepamana, jo cauruļvadi ir paslēpti aiz dažādiem būvkonstrukciju elementiem, šahtās vai nišās. Siltumizolācijas bojājumu, pagraba telpu zemās temperatūras, pārlieku lielās un nekontrolētās vēdināšanas dēļ papildus tiek zaudēts daudz siltuma. Risinājums būtu visus cauruļvadus vai kritiskākos posmus (jau sabojātos, tos, kas atrodas tuvāk grīdai, ir dzīvniekiem aizsniedzami) papildus aplikt ar rūpnieciskām PVC klājuma čaulām vai aptīt ar skārda materiālu, ko nostiprinātu ap siltumizolācijas čaulu. Daudzās daudzdzīvokļu ēkās renovācijas laikā parasti sākas sadzīviski strīdi un diskusijas par pagrabtelpu vēdināšanas logu pilnīgu aizklāšanu, jo citādi telpas izmanto klaiņojošie kaķi vai, sliktākajā gadījumā, žurkas. Pagraba ventilācijai vajag vēdināšanas lūkas jeb restītes, protams, saprāta robežās, lai tiešām būtu minimāla gaisa apmaiņas plūsma un neveidotos mitrums. Vienkārtīga gaisa daudzuma apmaiņa ir apmēram 3 m3/m2 , ja telpas augstums ir aptuveni trīs metri. Bet dzīvnieku mīļiem kā kompromisu var piedāvāt speciālas iebūvējamas lūkas jeb abpusēji veramas durtiņas, kas vienmēr ir ciet, bet dzīvnieks var ieiet/iziet no pagraba telpām.

Mūsdienīga siltuma patēriņa uzskaite un regulēšana
Jaunākā modes tendence neregulējamās siltumapgādes sistēmās ir nepatīkams pārsteigums nakts stundās. Ēkās, kur nav iespējams katram individuāli kontrolēt un regulēt sildķermeņus, nepieciešams pareizi izvēlēties sistēmas rekonstrukciju. Negodīgāki apsaimniekotāji ir izfunktierējuši «ļoti labu» stratēģiju, kā papildus piegādāt siltumenerģiju. Diennakts gaišajā laikā telpās tiek uzturēts pavēss klimats, bet nakts stundās – no pulksten 1 līdz 5 –, kad visi iemītnieki atpūšas, uz radiatoru sistēmu tiek padots vislielākais siltuma daudzums. Tādējādi dažreiz tiek pārlieku palielināts kurināmā patēriņš, apgrozījums utt. Ja dzīvokļos ir individuāla uzskaite un regulēšana, šādi gājieni nav iespējami. Visefektīvākā telpu temperatūras kontrole būtu iespējama, ja katram dzīvoklim būtu attiecīgs siltuma patēriņa uzskaites mērītājs, skaitītājs, pēc kura tad arī varētu kontrolēt savas ikdienas komforta vajadzības. Jaunā tipa daudzdzīvokļu ēkās tiek veidots šāds uzskaites princips un ir individuālie siltuma skaitītāji. Dzīvokļa iemītniekiem pašiem ir iespējams izvēlēties temperatūru, katrā telpā ieregulējot to pēc nepieciešamības. Ja ir liela vēlme pēc svaiga gaisa un gribas vēdināt telpas, der atcerēties, ka tajā brīdī radiators ir jānoslēdz, lai siltums netiktu lieki tērēts. Tādējādi dzīvokļa iemītnieki paši kontrolē savus izdevumus par siltumu. Šādas sistēmas izveide parasti balstās uz divcauruļu apkures sistēmas principu, ir viegli regulējama, un dzīvoklī pilnīgi neatkarīgi no pārējiem ēkas iemītniekiem var nodrošināt komfortu. Apkures izdevumi un sajūtas gandrīz kā savā privātmājā, protams, ja ir adekvāts siltuma piegādātāja apkures tarifs. Šādas sistēmas parasti automatizē ar termostata ventiļiem, siltuma nesēja plūsmu ieregulējot attiecīgi pēc telpas temperatūras. Ir arī speciāli termostata ventiļi, kas darbojas ar taimeri vai GSM. Tā papildus var ekonomēt siltuma patēriņu. Lai nebūtu lieki jātērē siltums, šāda veida apkures regulēšana ir lieliska, ja īpašnieks kādu laiku neuzturas dzīvoklī vai bieži dodas komandējumos, nedēļu nogalēs atpūšas laukos. Protams, eksistē arī praktiskie ierobežojumi, kas jāņem vērā apsaimniekotājam. Svarīgi, lai galalietotājs sistēmu nesaregulētu tā, ka dzīvoklī temperatūra ir tuvu nulles atzīmei. Telpās minimālā temperatūra jāuztur robežās no +12 līdz +15 grādiem, lai siltums netiktu tērēts uz apkārtējo dzīvokļu rēķina. Minimālā pieļaujamā temperatūra būtu jānosaka atkarībā no dzīvokļa novietojuma ēkā.

Bieži gadās novērot bezatbildīgu rīcību, ka cilvēki vēlas izvēdināt savu dzīvokli un atstāj atvērtus logus pat vairākas stundas, lai gan ārā ir pamatīgs sals. Šādas attieksmes dēļ visiem mājas iedzīvotājiem pieaug siltuma rēķini. Jāņem vērā arī siltuma zudumi no ēkas kopējām telpām. Apkurināmās platībās kāpņu telpās, kuru apsildi vienlīdzīgi apmaksā visu dzīvokļu īpašnieki, jānoregulē minimālā temperatūra – aptuveni plus 10–15 grādu robežās.

Siltuma ekonomēšana viencaurules sistēmu īpašniekiem
Ja esošajās daudzdzīvokļu ēkās vēlas izveidot divcauruļu sistēmu, uz papīra tā nešķiet sevišķi sarežģīta, bet praktiski izbūvēt ir diezgan pagrūti, turklāt 98% gadījumu ir pilnīgi neiespējami to uzspiest visai ēkai, jo katrs dzīvoklis ir privātīpašums. Ja ir saprotoši iedzīvotāji, to var izdarīt. Protams, kamēr notiks cauruļvadu montāža, telpās būs netīrība un mājsaimniecēm nervi beigti.

1. Visvienkāršāk cauruļvadus būtu stiprināt pie ārsienu konstrukcijām, tad nevajadzētu domāt, kā noslēpt cauruļvadus nesošajās sienu vai grīdu konstrukcijās. Nebūtu jākaļ sienas, kas radītu pamatīgus putekļus, troksni, bojātu nesošās būvkonstrukcijas, radītu jaunus aukstuma tiltiņus. Nebūtu problēmu ar elektroinstalāciju vadiem un cauruļu plīšanas (avārijas) gadījumā netiktu appludināti kaimiņi. Ja dzīvoklim ir izeja uz balkonu, rodas problēmas ar šādu cauruļvadu nostiprināšanu. Tomēr risinājumu vienmēr var atrast.

2. Cauruļvadu nomaiņai var nepiekrist īpašnieks, kas nesen veicis dzīvokļa kosmētisko vai pat nopietnāku remontu, tikko ticis vaļā no apkures viencaurules sistēmas stāvvadiem sienās, tas ir, apšuvis tās ar riģipša karkasu.

3. Jo mazāk dzīvokļu mājā, jo reālāk ir pārtaisīt viencaurules apkures sistēmu uz divcauruļu.

4. Daudz kas ir atkarīgs no dzīvokļu plānojuma ēkā. Ja dzīvoklim nav iespēju pieslēgties kopējai stāvvadu šahtai koplietojamās telpās (kāpņu telpā) vai izveidot to no jauna, būs grūti veikt pilnīgu apkures sistēmas rekonstrukciju.

Vispieejamākais veids, kā rekonstruēt un daļēji regulēt sistēmu, ekonomējot savas apdzīvojamās platības apkures izmaksas, ir veikt viencaurules sistēmas maģistrālo un stāvvadu balansēšanu. Ieregulēšana jeb balansēšana nepieciešama, jo daudzās ēkās veicot dzīvokļu remontus, īpašnieki ir izjaukuši aprēķinātās apkures šķidruma plūsmas viencaurules sistēmās. Kādreiz plūsmas tika sadalītas, vadoties no sildķermeņu (radiatoru, konvektoru) jaudām un proporcionāli siltuma piegādei pa attiecīgā diametra cauruļvadiem. Nomainot vecos radiatorus pret jauniem un citādas jaudas, esošā viencaurules sistēma visbiežāk tiek izjaukta, un atkarībā no sistēmas sadales veida var ciest kāds no apakšējā vai augšējā stāva kaimiņiem. Pieļauto aplamību dēļ telpās mainās arī gaisa temperatūra – kādam telpā tā pazeminās, savukārt citam ir pārlieku karsts.

Sūdzības parasti tiek izteiktas mājas vecākajam vai siltummezgla uzturētājam, kas mēģina kaut ko saregulēt, bet bieži vien visai neveiksmīgi. Sals un aukstums pārsvarā ietekmē pensionārus un maznodrošinātos, kuri nevar atļauties nomainīt logus, kur nu vēl uzstādīt lielākus radiatorus. Parasti viņi dodas pie apsaimniekotāja vai siltuma pakalpojuma sniedzēja un saka, ka rēķins ir neadekvāti liels, salīdzinot ar temperatūru telpās, un sāk vainot visus pēc kārtas, izņemot kaimiņus – «eiroremonta» pašdarbniekus.

Viencaurules sistēma regulējas tieši pie paša radiatora pieslēguma. Regulēšanu var veikt dažādi.
1. Manuālā regulēšana ar lodveidu vārstu palīdzību, aptuveni ieregulējot vēlamo pozīciju, tādējādi sasniedzot telpā attiecīgu temperatūru.



2. Automātiska telpas temperatūras regulēšana ar uzstādītu termoregulēšanas vārstu, kurš regulē apkures sistēmas šķidruma plūsmas daudzumu un atpakaļgaitas ieskrūvi, kas papildus kalpo kā plūsmas regulēšanas un noslēgarmatūras veidgabals.

Esošo daudzdzīvokļu māju siltumapgādes rekonstrukcija
Esošo daudzdzīvokļu māju siltumapgādes rekonstrukcija


3. Visefektīvākais automātiskais regulēšanas veids ar trīsgaitu termostata vārsta palīdzību.

Esošo daudzdzīvokļu māju siltumapgādes rekonstrukcija
Esošo daudzdzīvokļu māju siltumapgādes rekonstrukcija


Visiem šiem variantiem jāparedz viena diametra mazāka apvedcaurule, lai caur nobloķēto radiatoru netiktu traucēta plūsma kopējai sistēmai.
Vēl būtiska kļūda, ko pieļauj paši projektētāji un montētāji, – netiek apsekota ēkas reālā siltumapgādes sistēma, jo šī regulējošā armatūra strādā, ja to saliek pareizi atkarībā no sākotnēji plānotās pieslēguma konstrukcijas.

Viencaurules sistēmas radiatora pieslēgums apakšējai vai augšējai sadalei var atšķirties, tāpēc atbilstoši ir jāuzstāda regulējošās armatūras. Ja projektētājs ir pieredzējis un zinošs, turklāt radiatoru maiņa, regulēšana un jauda tiek arī saskaņota ar izglītotu nama apsaimniekotāju, kļūdas ekspluatācijā nav.

Esošo daudzdzīvokļu māju siltumapgādes rekonstrukcija
Esošo daudzdzīvokļu māju siltumapgādes rekonstrukcija

Apkures viencaurules sistēmu manuālie siltumskaitītāji
Lai noteiktu precīzu siltuma patēriņu, katrā dzīvoklī uz katra radiatora būtu jāuzstāda alokators jeb siltuma sadalītājs. Šāds risinājums Latvijā ir jaunums un pagaidām vēl nav pārāk populārs, bet citur pasaulē to izmanto jau vairākus gadu desmitus. Siltuma sadalītāja jeb alokatora lietošana ir ļoti vienkārša un lēta. Tā ir reāli patērētā siltuma uzskaite, idejiski galarezultāts ir pielīdzināms kontrolei ar siltuma skaitītāju. Alokators ir neliela plastmasas kastīte ar displeju, kurā var redzēt, cik reižu ir veikti tādi kā tikšķi, kuru daudzums, mazāks vai lielāks, rodas no vairākiem faktoriem: no āra gaisa temperatūras, ēkas ārējo konstrukciju siltumizolācijas īpašībām, infiltrācijas vēja ietekmē, saules ietekmes dienvidu pusē, telpu tehniskā siltuma, telpu un dzīvokļa novietnes ēkā, logu atvēršanas un lietotāja uzstādītās telpas temperatūras u. c.

Izmantojot iepriekš aprakstītās metodes viencaurules sistēmas regulēšanai, ja ēkā ir labi sabalansēta apkures sistēma, katra dzīvokļa īpašnieks var uzturēt savai veselībai un finansēm vēlamo telpas temperatūru, regulējot to ar termostata vārsta vai citas armatūras palīdzību. To iespējams uzstādīt pilnīgi visiem radiatoru veidiem – gan jauniem, gan veciem: konvektoriem, čuguna radiatoriem, tērauda plākšņu konvektoriem utt. Būtiski, ka nav nepieciešams nodot rādījuma rezultātus. Tie tiek nolasīti automātiski ar radiosignāla palīdzību, ko parasti izdara apkalpojošais uzņēmums, lai nav neprecizitātes lasījumos, kad katrs noapaļo lasījumus uz augšu vai leju, kā nu kuru mēnesi patīk. Ar šīs iekārtas palīdzību siltumu var ekonomēt no 20 līdz 50% atkarībā no individuālās attieksmes un iepriekš minētajiem faktoriem, piemēram, telpu vēdināšanas.
Siltuma sadalītājus individuāli ieprogrammē katram sildķermeņa tipam, tas ir, ņemot vērā izmērus un attiecīgi paredzēto siltuma jaudu. Alokatoru var piestiprināt uz jebkura radiatora virsmas. Individuālie siltuma sadalītāji atrodas katrs uz sava radiatora, bet kopā vienā ēkā tie strādā vienotā sistēmā.

Ikmēneša rēķinā parādās patērēto vienību (tikšķu) skaits, pēc kura arī tiek sastādīts katra dzīvokļa siltumenerģijas rēķins. Uzskaitītos rādījumus var nolasīt un tiem var sekot līdzi arī alokatora displejā. Tā kā ēkā ir kāpņu telpa un siltums tiek zaudēts arī tā pievadīšanas ceļā (siltuma zudumi stāvvados, maģistrālēs u. tml.), maksa par siltumu sastāv no divām daļām – pastāvīgās (pēc dzīvojamās platības) un mainīgās (pēc alokatoru rādījumiem). Praksē mājas iedzīvotāji parasti nolemj, kā dalīt šīs daļas, taču apsaimniekotāju pieredze liecina, ka ieteicamā, pārbaudītā summas sadalīšanas proporcija ir 30 pret 70. Tas nozīmē, ka 30% no summas iedzīvotāji maksā kā pastāvīgo daļu pēc dzīvokļa kvadrātmetriem, kas ietver iepriekš aprakstītos kopējos siltuma zudumus, savukārt 70% veido alokatoru rādījums, kas atkarīgs no reāli patērētā siltumenerģijas daudzuma un vēlamā komforta līmeņa. Jāpiebilst, ka alokatoru iekārtas dos kopēju rezultātu bez sūdzībām, ja tiks uzstādītas visai ēkai, jo citādi tie, kam to nebūs, tiks iekļauti kopējo siltumu zudumu budžetā, kas var pieaugt, ja kāds no alokatoru pretiniekiem, visticamāk, nerēķināsies ar siltuma zudumiem.

Avots: http://www.brunata.at/fileadmin/BrunataCom/Datasheets/UK-QB101104.pdf

Reinis Ziemeļnieks,
siltumapgādes un ventilācijas sistēmu inženieris, LLU LIF arhitektūras un būvniecības katedras lektors
Autora foto un zīmējumi

PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA:

Esošo daudzdzīvokļu māju siltumapgādes rekonstrukcija
Esošo daudzdzīvokļu māju siltumapgādes rekonstrukcija

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.