Iestājas pret mazajām HES un cietā kurināmā elektrostacijas būvi

Iestājas pret mazajām HES un cietā kurināmā elektrostacijas būvi

Mazās hidroenerģētikas asociācija (MHA) ar ieceri panākt grozījumu veikšanu 2002. gada 15. janvāra dokumentā Nr. 27 "Noteikumi par upēm (upju posmiem), uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju (HES) aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus" ir sakustinājusi sabiedrisko domu, ziņo "Latvijas Vēstnesis".

Mazās hidroenerģētikas asociācija (MHA) ar ieceri panākt grozījumu veikšanu 2002. gada 15. janvāra dokumentā Nr. 27 "Noteikumi par upēm (upju posmiem), uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju (HES) aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus" ir sakustinājusi sabiedrisko domu.

Rodas jautājumi, kādu ieguvumu mazās HES dos valsts enerģētikā un ekonomikā, vai valstī ir izvērtēti šie iespējamie ieguvumi un arī zaudējumi videi un kāda būs šo ieguvumu un zaudējumu ilgtermiņa bilance. Amatpersonu vērtējums ir vienots - jaunu HES būvniecība nav rentabla.
Bet vai rentabla ir iecere būvēt jaunu bāzes spēkstaciju, kas kā primāro energoavotu izmantos ogles? Tieši šajā jautājumā vides ministram Raimondam Vējonim ir viedoklis, kas, iespējams, nesaskan ar citu valdības vīru uzskatu.

Pusprocents eletrobilancē - niecīgs pienesums
Vispirms - par mazo HES iespējamo pienesumu. Ekonomikas ministrijas (EM) Enerģētikas departamenta direktors Uģis Sarma pieļauj, ka tās upes, kas ir "slēgtas" jebkādai saimnieciskajai darbībai, tādas arī paliks. "Bet būtu jāvienojas Vides un Zemkopības ministrijai, vai tiks pārskatīts šo upju saraksts un vai tiks veiktas izmaiņas Ministru kabineta (MK) noteikumos "Noteikumi par upēm (upju posmiem), uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus". Mazo HES jautājums, pirmkārt, attiecas tieši uz Vides ministriju", teic U. Sarma.

Saskaņā ar EM informatīvajā ziņojumā "Par situāciju Latvijas energoapgādē" minēto, HES ar jaudu līdz 5 MW īpatsvars atjaunojamajā energoapgādē 2010. gadā vērtēts 1,10% apmērā, kas aprēķināts, ņemot vērā iespējamo mazo HES celtniecību vai jau esošo HES rekonstrukciju tikai uz tām upēm, kur tas ir iespējams šobrīd. Šo procentu arī aplēsusi Vides ministrija, izstrādājot "Atjaunojamo energoresursu izmantošanas pamatnostādnes".

"Mazo HES ieguldījums visā valsts energobilancē pašlaik ir tikai puse procenta, potenciāli mēs varētu sasniegt vienu procentu, bet arī to nevarētu saukt par nozīmīgu ieguldījumu kopējā elektrības ražošanā. Taču ja mēs runājam par ES vides un enerģētikas politiku un definēto mērķu sasniegšanu - pēc iespējas vairāk elektroenerģiju ražot no atjaunojamiem resursiem -, tad mums ir svarīgs katrs procents", komentē U. Sarma..

EM prioritāte šobrīd ir krasi pieaugošais energodeficīta jautājums, kam ir jārod risinājums, lai nosacīti tuvā nākotnē mēs nepaliktu bez elektroenerģijas.

Iznīkst augstvērtīgo zivju sugas
Valsts zivsaimniecības pārvaldes (VZP) priekšnieks Normunds Riekstiņš atceras, kā notika 2002. gada 15. janvāra dokumenta "Noteikumi par upēm (upju posmiem), uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus" pieņemšana, Ekonomikas, Vides (VM) un Zemkopības ministrijai (ZM) sadarbojoties. Kaut arī ZM bija noteikumu projekta virzītāja un iesniedzēja valdībā, tikai pēc trīspusēji panāktas vienošanās noteikumi virzīti apstiprināšanai.

"Diskusijas tolaik nebija par upju sarakstu, bet par pašu noteikumu tekstu. Upju sarakstu sastādīja plašā darba grupā (ieskaitot Mazo HES asociāciju), balstoties uz ekspertu atzinumu. Bet strīds bija par to, kādas darbības turpmāk ir pieļaujamas tām mazajām HES, kuru būvēšanai EM jau bija devusi atļauju," stāsta N. Riekstiņš. "Visi, kas bija saņēmuši atļauju, nebija sākuši reālu darbību, dažiem nebija būvatļaujas, dažiem - pat projekta. Kādu noteikt šo būvēt gribētāju tālāko darbību, ko pieļāva viņu dokumentācija un ko - valdības akceptētās jaudas dubulto tarifu iepirkums, par to diskutējām. Nevis par upju sarakstu kā tādu, jo tas bija detalizēts jau iepriekš, izvērtējot visas īpaši aizsargājamās zivju sugas un dabas teritorijas, kuras varētu tikt apdraudētas."

No zivju aizsardzības viedokļa VZP neesot pamata ierosināt noteikumu pārskatīšanu. Zivsaimniecības nozares eksperti ir savu slēdzienu devuši, un ir ļoti skrupulozi un detalizēti pētīts. Cita slēdziena pagaidām neesot, tātad arī neesot pamata noteikumus "atvērt".

Ministru kabineta noteikumos 2001. gadā (MK noteikumi "Saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarītā zaudējuma noteikšanas un kompensācijas kārtība") tika noteikta metodika, pēc kuras aprēķina saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarītos zaudējumus, izsakot tos tirgū nonākušu zivju cenā, par kādu tās varētu iepirkt no zvejnieka. Aprēķinos pārsvarā iekļauj vērtīgās zvejā un makšķerēšanā izmantojamās zivis, bet pārējo zivju masu ierēķina kā vienu kopīgu ciparu. Zivsaimniecība ir tikai viena daļa no visiem dabai nodarītiem zaudējumiem, tāpēc aprēķinu gala cipari iznāk salīdzinoši mazi, jo mazā upītē zivju daudzums nav mērāms tonnās.

Cits skatījums ir - zaudējums vērtīgo zivju sugām. "No šī skata punkta raugoties, labāk mazās HES nebūvēt. Jāņem vērā, ka zivsaimniecība ietver arī makšķerēšanu. Ja Latvijā būtu lieli foreļu vai alatu krājumi, tad Latvijas un ārvalstu makšķernieki šajās vietās spietotu," skaidro pārvaldes priekšnieks. "Atlikušās straujajās upēs un lēnāku upju straujajos posmos, kas ir arī mazo HES būvētāju interešu objekts, nārsto laši, taimiņi, vimbas un nēģi - ja tiem iespējams ienākt upēs no jūras. Arī alatas, strauta foreles, salates (meža vimbas), ālanti, līdakas un citas upēs esošās zivis veic nārsta un ziemošanas migrācijas, kurām traucē HES aizsprosti. Latvijā ir mēģinājumi šo ceļojošo augstvērtīgo zivju krājumus atjaunot - ļoti bieži mākslīgi izaudzēti zivju mazuļi tiek ielaisti tieši straujākajās upēs. Tādēļ mums grūti atrast argumentāciju jaunu HES būvēšanai, jo šīs spēkstacijas nekādi neveicina augstvērtīgu zivju vairošanos."

VZP priekšnieks gan min, ka līdz 1940. gadam Latvijā bijis daudz vairāk dzirnavu un HES aizsprostu nekā patlaban. Bet tad nebija Rīgas un Pļaviņu HES, savukārt Ķeguma HES aizsprostā ir darbojies zivju ceļš un viss Daugavas baseins bijis pavisam citādāks. Tur zivīm bijušas visas iespējas tikt uz nārsta vietām pietekās, vecupēs, pat nārstot Baltkrievijā. Tagad Daugava ir mainījusies un zivīm palikušas tikai mazās straujās upītes. "Ja aizsprostojam arī tās, tad ceļojošām zivīm Latvijā vairs nav nekādu nārsta vietu," nosaka N. Riekstiņš.

Zivju ceļi situāciju neuzlabo
VZP vēlētos, lai arī jau esošās HES kļūtu draudzīgākas videi. Nākamajā programmēšanas periodā (2007. - 2013. gadā) no ES zivsaimniecības fonda paredzēts finansējums zivju migrācijas ceļu ierīkošanai. Tas, vai HES īpašnieki gribēs tos ierīkot, atkarīgs tikai no īpašniekiem pašiem.

"Pašlaik zivju ceļi ir tikai trim HES - Ķeguma (kurai nav jēgas no tā, jo šī spēkstacija atrodas starp diviem citiem HES), Aiviekstes un Kārļu HES Amatā, kurai blakus izveidota zivjaudzētava," stāsta N. Riekstiņš. "Kārļu HES zivju ceļš būvēts par Vides aizsardzības fonda un Zivju fonda naudu, kā arī vēl arī uzlabots ar Dānijas finanšu atbalstu - ar domu, ka pa šo migrācijas ceļu varētu uz augšu pa Amatu iet laši un taimiņi. Aiviekstes HES zivju migrācijas ceļš tika izbūvēts 1995. gadā."

Taču šo zivju ceļu pieredze liecina, ka šī prakse nekā daudz nedod zivju resursu dabiskai atjaunošanai, secina pārvaldes priekšnieks. Ja desmit procenti no zivīm pa šo ceļu tiek augšup, tas esot izcils sasniegums. Parasti zivju skaits, kas pa tiem ceļo, esot krietni mazāks. "Šiem zivju ceļiem nav efektivitātes, turklāt nēģiem, lašiem, taimiņiem un vimbām ceļš jābūvē atšķirīgs. Ar universālu mehānisku reni visām zivju sugām iztikt nevar," pieredzē dalās N. Riekstiņš. "Bet, ja uz upes ir vēl kāds aizsprosts, tad no cauri tikušiem desmit procentiem tālāk atkal aizies tikai desmit procenti zivju. Cik tad zivju rezultātā tiek līdz nārsta vietām? Ja caur trijām HES - Rīgas, Ķeguma un Pļaviņu -, izbūvējot tajās zivju ceļus, līdz nārsta vietām nokļūs kaut viens lasis, tad būs labi."

Zviedrijā kā dižu notikumu uztver kādas nopietnas HES uzspridzināšanu, lai atjaunotu upi lašu migrācijai. Papildus tam notiek mēģinājumi lašu populāciju Zviedrijā atjaunot, "iedēstot" upē apaugļotus ikrus. Pagaidām gan nav datu par šādas darbības sekmēm. Turklāt Somijā un Zviedrijā pirms HES būvēšanas, saskaņā ar likumdošanu, tiek iedarbināta tā dēvētā "ūdens tiesa", un visiem esot iespējams pieteikt savas pretenzijas, kādus saimnieciskos un vides zaudējumus viņiem HES uzbūvēšana nesīs. Prasības izsaka zvejnieki, upei piegulošās zemes īpašnieki, visi, kurus HES darbība tieši ietekmēs. "Tad tiesa lemj, kāda kompensācija no HES īpašniekiem pienākas katram "cietušajam". Dažam kompensācija pienākas pat uz visu to laiku, kamēr vien HES pastāvēs," stāsta N. Riekstiņš. "Diezgan bieži tiesa pēc valsts prasības liek HES īpašniekiem uzbūvēt zivju audzētavu, pavairot zivju mazuļus un tos pastāvīgi ielaist upē, nemaz nerunājot par ierīkojamiem zivju ceļiem un monitoringu, kas ir dārgs pasākums."

Soda sankcijas - tīrākā spekulācija
VM Vides aizsardzības departamenta direktors Rolands Bebris ir pārliecināts, ka jau pirms vismaz desmit gadiem bijis skaidrs, ka mazās HES neko vairāk par 1% valsts energobilancē nedos un visi pozitīvie ieguvumi saistāmi ar atsevišķām pašvaldībām elektroapgādes sistēmas tīklu galos. Viņš domā, ka varētu atbalstīt jaudas palielināšanu tajos mazajās HES, kuros ir pietiekams ūdens daudzums un iespējas modernizēt turbīnas, lai maksimāli izmantotu caur tām novadāmo ūdeni. Diemžēl MHA nepiedāvā konstruktīvu risinājumu, tā vietā ierosinot atļaut būvēt jaunas spēkstacijas vēl uz 95 upēm un to posmiem, no kurām noteikti daļā ir ierobežoti ūdens resursi, bet daļa - nozīmīgas lašupes. Līdz ar to ir pamats domāt, ka, pieņemot lēmumu par upju "atvēršanu" saimnieciskajai darbībai, zaudējumi videi būs lielāki nekā ieguvumi enerģētikā.

Vides ministrs Raimonds Vējonis teic, ka zaudējumi videi tiekot rēķināti, vadoties no katra konkrētā gadījuma specifikas - rēķinot iznīcinātās zemes kvadrātmetrus, biotopus u. tml., to visu pārvēršot naudas izteiksmē. "Ja runājam par upēm, uz kurām tiek mests skatiens kā uz derīgām mazo HES būvēšanai, šīs upes 2002. gadā ir detalizēti vērtētas," stingri saka ministrs. "Tika veikti pētījumi un secināts, ka mazās HES atstāj neatgriezeniskas izmaiņas ekosistēmā. Arī pašreizējās HES, kas darbojas, atlīdzina videi nodarīto kaitējumu naudā - ir speciāla, valdībā apstiprināta metodika, kā šos zaudējumus noteikt. Novērtēšanu veic Latvijas Zivju resursu aģentūra, gala rezultātā iegūst naudā izteiktu ekvivalentu. Ja tiks būvēts kāda jauna HES, tad tiks vērtētas visas iznīcinātās vērtības, ieskaitot zivsaimniecības aspektu. Tas mazo HES būvētājiem noteikti jāpatur prātā."

Runājot par saimnieciskajai darbībai "slēgto" upju sarakstu, ko nosaka MK "Noteikumi par upēm (upju posmiem), uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus"- šis saraksts nav aiztiekams, ir pārliecināts R. Vējonis. Vienīgais, par ko varētu runāt, ir pašreizējo mazo HES rekonstrukcija, nomainot turbīnas uz jaudīgākām. Tieši šis, jau esošo HES jaudas palielinājums, arī ir ievērtēts Vides ministrijas pamatnostādnēs, runājot par 1,10% hidroenerģijas no visas Latvijas atjaunojamās enerģijas 2010. gadā.

"Bet "slēgto" upju saraksts aiztikts netiks! Mazo HES asociācijas spekulācijas par soda sankcijām pret Latviju ir pilnīgi nepamatotas! Ja 1 procenta vietā saražosim 1,1 procentu - ieguldījums ir niecīgs. Mums ir visas tiesības mainīt atjaunojamo energoresursu ieguldījumu, vairāk izmantojot cita veida resursus (vēja, biomasas), lai izpildītu Latvijas mērķus. Sodi par hidroresursu domājamā pieauguma nepildīšanu ir vistīrākā asociācijas spekulācija!" Ministrs ir patiesi sašutis. Un min jau ilgi "locīto" Staiceles aizsprostu, kurš joprojām traucē zivju migrāciju uz Burtnieku ezeru. Zivsaimniecībai šis aizsprosts nes vairāk nekā 30 tūkstošu latu zaudējumu gadā.

Cik maksās jaunbūvējamās ogļu spēkstacijas saražotā elektrība?
Protams, šādu salīdzinājumu teikt par jaunas, jaudīgas un īpaši modernas ogļu spēkstacijas celtniecību Latvijā varētu būt apgrēcība. Bet - tomēr ne, ja raugāmies no "zaļās" domāšanas skatu punkta, kas taustāmā veidā iemiesojies arī ES siltumnīcas efekta gāzu (SEG) emisiju kvotu tirdzniecības sistēmā un attiecas uz visām ES dalībvalstīm, arī Latviju?

Latvijai jau pie pašlaik esošajām SEG izmešu operatoru, tajā skaitā spēkstaciju, jaudām šo kvotu nepietiek. Kaut no vides viedokļa pilnībā pietiek - uzskata vides ministrs Raimonds Vējonis. "Uzņēmumiem ir jādomā, kā samazināt izmešu daudzumu atmosfērā un uzlabot savas tehnoloģijas, nevis jānodarbojas ar kvotu emisiju tirdzniecību. Arī plānojot turpmāko attīstību, ir jāizvērtē visi aspekti, nevis jāattīstās par katru cenu," vides ministrs ir skarbs. "Iepriekšējā SEG izmešu kvotu tirdzniecības periodā, kas beidzās 2007. gadā, uzņēmumi kā prātu zaudējuši sāka savas kvotas iztirgot. Kāds bija rezultāts? Kvotas cena nokrita no 30 eiro līdz 10 eirocentiem, un tirgus bija sagrauts. Un neviens uzņēmums nebija ieinteresēts savas emisijas samazināt - kvotas pietika, lai turpinātu strādāt ar piesārņojošām tehnoloģijām. Ja arī izmešu kvotas pietrūka, par smiekla naudu tās varēja nopirkt!"

Ministrs cer, ka šajā, jaunajā SEG emisijas kvotu tirdzniecības periodā, kas sākās šogad, atkal pieaugusī kvotas cena - 20 eiro par vienu - atjaunos normālu šī tirgus darbību. Tā kā kvotas pietrūkst visām ES valstīm, tad jebkura attīstība liks domāt par videi draudzīgākām tehnoloģijām, kas samazinās SEG emisijas. Un noteikti liks domāt par atjaunojamās enerģijas izmantošanu, jo, piemēram, biomasas sadedzināšanai nav nepieciešamas izmešu kvotas.

Tad kāda cena būs jāmaksā, lai nopirktu SEG izmešu kvotas jaunās ogļu spēkstacijas darbībai? Gadā ogļu stacijai, ņemot vērā pašlaik iecerēto jaudu, vajagot vismaz 2 - 2,2 miljonus SEG izmešu kvotu. "Pie pašreizējās vienas kvotas tirgus cenas (20 eiro) katru gadu stacijai būs jāpiepērk klāt kvotas par 40 miljoniem eiro. Līdztekus vēl visām pārējām izmaksām. Cik rezultātā mums maksās elektroenerģija?" vaicā vides ministrs un piebilst, ka jaunbūvējamai ogļu stacijai neviens īsti nav rēķinājis tarifu, apzinoties, ka:

kvotas būs jāpērk,
valstī būs jāievieš drakoniski emisiju samazināšanas pasākumi, lai Latvija varētu izpildīt savas starptautiskās saistības,
ogļu stacijai būs nepieciešamas ļoti dārgas attīrīšanas iekārtas,
nākamajā gadā tiks apstiprināta jaunā direktīva no klimata paketes par to, ka jaunajām lielajām rūpnīcām (ogļu stacijai noteikti) būs jānodala CO2 no izmešiem un jānodrošina tā glabāšana ģeoloģiskajās struktūrās. Vienkāršāk sakot, tas viss, kas nāk ārā pa skursteni, jāsavāc un jāiepumpē divu trīs kilometru pazemē, lai CO2 neatstātu iespaidu uz ozona slāni,
kaut kur būs jāliek lielie izdedžu kalni, kā arī būs jāveic vēl citas ļoti dārgas darbības.
No uzturēšanas viedokļa šādām spēkstacijām lielāko daļu izmaksu veidos attīrīšanas un izmešu savākšanas iekārtas, starptautisko vides prasību ievērošana. Algas, amortizācija, ogļu iepirkšana būs mazākā izmaksu daļa.

"Diemžēl mani neviens negrib dzirdēt, kaut līdz tam mēs tik un tā nonāksim," ir pārliecināts R.Vējonis. "Protams, varam izmantot "tīrās" ogles un atbilstošo tehnoloģiju, bet - cik tas maksās? Vai Latvijas iedzīvotāji ir gatavi pirkt tik dārgu elektrību?"


Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.