Kūdras izmantošana elektroenerģijas ģenerācijā - ekspertu viedokļi

Kūdras izmantošana elektroenerģijas ģenerācijā - ekspertu viedokļi

Bijušais premjerministrs Tautas partijas biedrs Andris Šķēle intervijā "Latvijas Avīzei" (25. marta numurā) izteicies, ka nepiekrītot pašreizējās valdības nostājai enerģētikas lietās. Viņaprāt, Latvijā neesot vis jābūvē ar oglēm darbināma elektrostacija. Pēc A. Šķēles domām, elektrību varot saražot, dedzinot kūdru, vēstī "Latvijas Avīze".

Latvijā esot 1,5 miljardi tonnu kūdras, tie esot astotie lielākie kūdras krājumi pasaulē. Ar tiem pietiktu 400 gadiem uz priekšu. Savukārt Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras ģeoloģijas nodaļas vadītājs Uldis Nulle "LA" informē, ka Latvijā kūdras krājumi, pēc aptuvenām aplēsēm, varētu būt 11,3 miljardi kubikmetru jeb 1,7 miljardi tonnu. No tiem aptuveni 1,1 miljards tonnu būtu izmantojama enerģētikā. Vai kūdra patiešām ir tik izdevīgs kurināmais?

Uģis Sarma, Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta direktors: "Valdība nav lēmusi, ka nākotnē Latvijā noteikti jābūvē ar oglēm darbināma elektrostacija. Plānos par jaunu elektrostaciju celtniecību mums ir ierakstīts cits jēdziens - cietais kurināmais. Tās var būt ogles, šķelda, cietie atkritumi, arī kūdra. Kāds cietā kurināmā veids būtu izmantojams elektrības ražošanai, tas jau ir biznesa jautājums. Kūdras izmantošanai elektroenerģijas ražošanā ir savi labumi un savi trūkumi. Labumi: Latvijā patiešām ir lieli kūdras krājumi. Sadegot kūdrai, cieto izdedžu ir mazāk nekā pēc ogļu sadedzināšanas. Trūkumi: sadedzinot kūdru, gaisā ir daudz ogļskābās gāzes izdalījumu. Pret to iebilst Eiropas Savienībā, pret to cīnās citās pasaules valstīs. Vēl jāņem vērā, ka Latvijā kūdru iegūst lielākoties lauksaimnieciskām vajadzībām. Turklāt lielāko daļu iegūtās kūdras eksportē. Kūdras ražošana elektroenerģijas vai siltuma ražošanai praktiski ir pārtraukta. Ogļu ražošanas un piegādes tirgus cenrāži ir zināmi. Bet kūdras kā cietā kurināmā cenas ir nenoteiktas. Lielākās kūdras ieguves vietas Latvijā ir privatizētas, tātad valsts vairs nevar iejaukties ražotāju plānos un cenrāžos. Tāpēc nav zināms, vai kāds gribētu ieguldīt miljonus lielas, ar kūdru darbināmas elektro-stacijas celtniecībā."

Pauls Barons, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks enerģētikas jomā: "Klaigātājiem par elektroenerģijas krīzi, kas Latviju piemeklēšot pēc 5 vai 10 gadiem, manuprāt, ir padomā pirmām kārtām savtīgi biznesa plāni. "Latvenergo" vadība gan atzīst elektroenerģijas trūkumu. Bet ar monopoluzņēmuma spēkiem vien jaunas elektroenerģijas ražotnes neuzcelt. Būs nepieciešama papildu nauda no valsts budžeta. Šāda celtniecība būs jauns slogs nodokļu maksātājiem. Bet peļņu dalīs tie, kuri mudina celt šādas lielas, ar kūdru, oglēm vai citu cieto kurināmo darbināmas stacijas. Es uzskatu, ka lielu, ar kūdru darbināmu elektrostaciju celtniecība Latvijā nebūtu vajadzīga. Es atbalstu nelielu, vietējas nozīmes, ar kūdru darbināmu staciju celtniecību - elektroenerģijas un siltuma ražošanai. Tās varētu uzcelt kūdras ieguves vietu tuvumā. Bet pārvadāt kūdru lielos attālumos, manuprāt, nav izdevīgi. Jāņem vērā, ka kūdras izmantošanu enerģētikā līdz šim atbalsta tikai Latvijā, Somijā un Īrijā. To pielīdzina fosilajam kurināmajam, kuram ir noteiktas stingras ogļskābās gāzes izmešu pieļaujamās normas."

Andris Akermanis, Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis: "Kūdra, protams, nav gluži zemē metama. To var izmantot kā vietējas nozīmes kurināmo gan siltuma, gan elektroenerģijas ražošanai. Un kūdras izmantošanu šim nolūkam varētu pat palielināt. Bet jāņem vērā, ka kūdras pielietojumam ir vairāki ierobežojumi, kas liek apšaubīt izmantošanu lielos mērogos. Eiropā kūdru nepieskaita atjaunojamiem kurināmā resursiem, tādiem kā koksne, salmi un citiem. Kūdras dedzināšana rada ogļskābās gāzes izmešus. Kūdrai kā kurināmajam ir maza siltuma vērtība jeb atdeve. Lai saražotu daudz elektroenerģijas, būs nepieciešams iegūt un pārvadāt uz nākotnē iecerētajām elektrostacijām milzīgus kūdras daudzumus. Jāņem vērā, ka koģenerācijas stacijās saražotās elektroenerģijas daudzums ir vien 25% (siltuma enerģijas - 75%). Tad nu jājautā, vai šāda elektrības iegūšana atmaksāsies?"

Valērijs Kozlovs, Latvijas Kūdras ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs: "Ka Šķēles kungs pēkšņi sāk slavēt kūdras izmantošanu elektrības un siltuma ražošanai, tas man ir superpārsteigums. Tieši viņa valdīšanas laikā kūdra nepelnīti tika izsvītrota no šo enerģijas veidu resursiem. Ja kūdra kā kurināmais toreiz netiktu noniecināta, tad mums Latvijā pašlaik jau darbotos vismaz trīs ar kūdru darbināmas termoelektrocentrāles. Esmu pārliecināts, ka Latvijas kūdras ražotāji būtu ar mieru ražot kūdru izmantošanai enerģētikā. Mums ir lielas iespējas to darīt. Kūdras purvos tikai brūnās jeb gaišās kūdras slānis virspusē ir lauksaimnieciski izmantojams. Dziļākos slāņos atrodamā tumšā kūdra ir izmantojama tikai kā kurināmais. Igaunijā, Somijā, Zviedrijā, Īrijā ir kūdras kā kurināmā izmantošanas programmas. Latvijā nav nekā, kaut arī zināms, ka 80 procentus pašlaik trūkstošās elektroenerģijas varētu saražot, izmantojot Latvijā iegūto kūdru. Tā vietā mēs kaldinām plānus, kā ievest ogles un saņemt dabasgāzi no citām valstīm, pārvēršot Latviju par ekonomiski atkarīgu un politiski viegli ietekmējamu valsti."


Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.