Latvija atjaunojamo energoresursu jomā var krietni pārpildīt ES noteikto "plānu"
Foto: Latvija atjaunojamo energoresursu jomā var krietni pārpildīt ES noteikto "plānu"
Latvijā ir pieejams pietiekams apjoms atjaunojamo energoresursu, lai ne tikai izpildītu Eiropas Savienības (ES) un Ministru kabineta (MK) uzstādījumus, bet arī jūtami paaugstinātu neatkarīgas enerģijas bilanci.
Latvijā ir pieejams pietiekams apjoms atjaunojamo energoresursu, lai ne tikai izpildītu Eiropas Savienības (ES) un Ministru kabineta (MK) uzstādījumus, bet arī jūtami paaugstinātu neatkarīgas enerģijas bilanci.
To šodien Saeimas Enerģētikas apakškomitejas sēdes gaitā, iepazīstinot deputātus ar virkni priekšlikumu atjaunojamo energoresursu plašākai izmantošanai, uzsvēra enerģētiķis Harijs Jaunzems, kurš pārstāv grupu enerģētiķu, tostarp Zigrīdu Bērziņu, Kārli Siļķi, Vili Dubrovski, Jāni Rozenkronu un Orvilu Heniņu.
Jaunzems atzīmēja, ka līdz šim sagatavotie priekšlikumi nav guvuši atbalstu ne Latvijas enerģētiķu un energobūvnieku asociācijā, ne Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūrā, ne Ekonomikas ministrijā (EM).
Priekšlikumos teikts, ka atjaunojamo energoresursu plašākai izmantošanai nepieciešams veikt izmaiņas virknē likumu un MK noteikumu, kuros enerģētika nav noteikta par prioritāti. Ņemot vērā, ka patlaban ne visu atjaunojamo energoresursu izmantošana ir ekonomiski izdevīga, valstij jāveido attiecīga atbalsta sistēma.
Tāpat Jaunzems uzsvēra, ka Baltijas jūrā un tostarp Latvijas teritoriālajos ūdeņos ir milzīgs vēja enerģijas potenciāls. "Lai apgūtu šelfa vēja enerģiju, Latvijas valdībai ir jāizstrādā stratēģiska plāns par vēja enerģētikas attīstību jūrā. Tāpat EM un Vides ministrijai jāstimulē šelfa izpēte, lai, ievērojot visu ieinteresēto organizāciju vēlmes, varētu precizēt apgabalus, kur var uzstādīt vēja elektrostacijas," skaidroja enerģētiķis.
Attiecībā uz biomasas un biogāzes izmantošanu enerģētikas eksperti rosina veikt tehniski ekonomisku izpēti par koksnes un biomasas izmantošanas elektrostaciju būves iespējām dažādos Latvijas reģionos, vienlaikus aicinot EM izsludināt atklātu konkursu eksperimentālas elektrostacijas būvei koksnes atlikumu izmantošanai un pēc šīs elektrostacijas darba rezultātiem pieņemt lēmumu par tālākām attīstības iespējām.
Rīgas Tehniskās universitātes profesore Dagnija Blumberga pauda pārliecību, ka Latvijai jākļūst daudz neatkarīgākai no dabasgāzes, kas panākams, enerģijas ražošanā palielinot biomasas īpatsvaru, kas vienlaikus ir arī dabai draudzīgāks kurināmais par gāzi. "Lai arī Latvijā ir ievērojami biomasas resursi, kas būtu jācenšas izmantot uz vietas, patlaban tā tiek eksportēta uz Skandināviju. Lai no koksnes iegūtu maksimālu atdevi, tā jāizmanto lielo pilsētu katlumājās, kā arī TEC 1 un TEC," skaidroja Blumberga.
To šodien Saeimas Enerģētikas apakškomitejas sēdes gaitā, iepazīstinot deputātus ar virkni priekšlikumu atjaunojamo energoresursu plašākai izmantošanai, uzsvēra enerģētiķis Harijs Jaunzems, kurš pārstāv grupu enerģētiķu, tostarp Zigrīdu Bērziņu, Kārli Siļķi, Vili Dubrovski, Jāni Rozenkronu un Orvilu Heniņu.
Jaunzems atzīmēja, ka līdz šim sagatavotie priekšlikumi nav guvuši atbalstu ne Latvijas enerģētiķu un energobūvnieku asociācijā, ne Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūrā, ne Ekonomikas ministrijā (EM).
Priekšlikumos teikts, ka atjaunojamo energoresursu plašākai izmantošanai nepieciešams veikt izmaiņas virknē likumu un MK noteikumu, kuros enerģētika nav noteikta par prioritāti. Ņemot vērā, ka patlaban ne visu atjaunojamo energoresursu izmantošana ir ekonomiski izdevīga, valstij jāveido attiecīga atbalsta sistēma.
Tāpat Jaunzems uzsvēra, ka Baltijas jūrā un tostarp Latvijas teritoriālajos ūdeņos ir milzīgs vēja enerģijas potenciāls. "Lai apgūtu šelfa vēja enerģiju, Latvijas valdībai ir jāizstrādā stratēģiska plāns par vēja enerģētikas attīstību jūrā. Tāpat EM un Vides ministrijai jāstimulē šelfa izpēte, lai, ievērojot visu ieinteresēto organizāciju vēlmes, varētu precizēt apgabalus, kur var uzstādīt vēja elektrostacijas," skaidroja enerģētiķis.
Attiecībā uz biomasas un biogāzes izmantošanu enerģētikas eksperti rosina veikt tehniski ekonomisku izpēti par koksnes un biomasas izmantošanas elektrostaciju būves iespējām dažādos Latvijas reģionos, vienlaikus aicinot EM izsludināt atklātu konkursu eksperimentālas elektrostacijas būvei koksnes atlikumu izmantošanai un pēc šīs elektrostacijas darba rezultātiem pieņemt lēmumu par tālākām attīstības iespējām.
Rīgas Tehniskās universitātes profesore Dagnija Blumberga pauda pārliecību, ka Latvijai jākļūst daudz neatkarīgākai no dabasgāzes, kas panākams, enerģijas ražošanā palielinot biomasas īpatsvaru, kas vienlaikus ir arī dabai draudzīgāks kurināmais par gāzi. "Lai arī Latvijā ir ievērojami biomasas resursi, kas būtu jācenšas izmantot uz vietas, patlaban tā tiek eksportēta uz Skandināviju. Lai no koksnes iegūtu maksimālu atdevi, tā jāizmanto lielo pilsētu katlumājās, kā arī TEC 1 un TEC," skaidroja Blumberga.