Latvijas siltumapgāde, straujā cenu kāpuma dēļ, iezīmējas ļoti drūmās krāsās

Latvijas siltumapgāde, straujā cenu kāpuma dēļ, iezīmējas ļoti drūmās krāsās

Latvijas iedzīvotājiem maksa par siltumu šoziem varētu celties par aptuveni 50 procentiem. Apkures sezonā izdevumi par divu istabu dzīvokļa (ap 50 kvadrātmetru) apkuri varētu sasniegt aptuveni 100 latus mēnesī, neskaitot izdevumus par ūdeni, elektrību un citiem komunālajiem pakalpojumiem, vēstī "Latvijas Avīze".

Latvijas iedzīvotājiem maksa par siltumu šoziem varētu celties par aptuveni 50 procentiem. Apkures sezonā izdevumi par divu istabu dzīvokļa (ap 50 kvadrātmetru) apkuri varētu sasniegt aptuveni 100 latus mēnesī, neskaitot izdevumus par ūdeni, elektrību un citiem komunālajiem pakalpojumiem. Pēc speciālistu aplēsēm, ar šādiem izdevumiem iedzīvotājiem noteikti jārēķinās, ja šogad būs auksta ziema, vēstī "Latvijas Avīze".

Tik ievērojams cenu kāpums visvairāk varētu skart iedzīvotāju tūkstošus centrālapkurei pieslēgtajos daudzstāvu namu dzīvokļos. Bet Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas prezidents Edgars Vīgants uzskata, ka vislielākais cenu kāpums būs tiem, kuri izmanto dabas gāzi individuālajās apkures iekārtās. Centralizētās siltuma apgādes klientiem, viņaprāt, tas būs mazāks, jo lielajiem patērētājiem gāzes cenas parasti ir mazākas.

Nākotne drūmās krāsās

Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Andris Akermanis uzskata, ka tas pats sagaida visu pilsētu, ciematu, bijušo kopsaimniecību centru iedzīvotājus. Pēc viņa domām, stāvoklis šoziem varētu būt līdzīgs tam, ko cilvēki jau piedzīvoja deviņdesmito gadu sākumā.

2007. gada apkures sezonas sākumā Rīgā siltuma piegādes cena bija 27 lati par megavatu. Pašlaik – aptuveni 36 lati par megavatstundu. Jauno apkures sezonu sākot, siltuma piegādes cena varētu būt 48 lati par megavatstundu – tikai dabas gāzes cenu kāpuma dēļ.

Valdībai un pašvaldībām ir jāparedz, ka liela daļa iedzīvotāju, īpaši pensionāri un ļaudis ar maziem ienākumiem, nespēs visu nomaksāt. Krāsies parādi. Ja valdība un pašvaldības neko nedarīs, parādniekiem pārtrauks apkuri. Vai uzņēmumi bankrotēs.

Tāpat var prognozēt, ka iedzīvotāji mēģinās glābties no aukstuma, apsildot mājokļus ar elektrību. Lielāks elektrības patēriņš noslogos elektrības apgādi.

Vissāpīgāk siltuma cenu kāpumu izjutīs padomju laikos celto daudzstāvu namu iemītnieki. Īpaši tas būs jūtams tajos namos, kuri nav siltināti ar mūsdienu siltumizolācijas materiāliem, kuriem ir veci logi un durvis, kā arī plaisas sienās. Jaunlaiku namos, kas celti no mūsdienu būvmateriāliem un ar labu siltuma pretestību, nākotne rādās mazāk drūma. Kaut kā paglābsies arī ģimenes privātmāju īpašnieki, kuriem pieder mežs un kuri paši spēj atvest un sagatavot malku ziemai. Kuri to nespēj, tiem tik un tā jārēķinās ar lielākiem izdevumiem arī par malku un tās sagatavošanu.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja Valentīna Andrejeva teic, ka jūlija vidū komisijā varētu lemt par cenu pacelšanu dabas gāzei, ko pieprasa lieluzņēmums "Latvijas gāze". Pēc viņas domām, gāzes cenrāži noteikti celsies. Tas neizbēgami izraisīs siltuma piegādes cenu kāpumu, ko pieprasīs siltuma piegādes uzņēmumi. Prognozējams, ka siltumapgādes uzņēmumi lūgs paaugstināt tarifus jaunās apkures sezonas sākumā, piemēram, no 1. oktobra. Ja gāzes cena būs 238 ASV dolāri (aptuveni 108 lati) par kubikmetru, tad, iespējams, par siltumu piegādātāji prasīs aptuveni 48 latus par megavatstundu. Valentīna Andrejeva domā, ka patērētājiem būtu izdevīgāk, ja siltuma cenrāži tiktu paaugstināti jau šoruden. Ja uzņēmums strādās ar veco tarifu, tam radīsies zaudējumi, kuru nosegšanai tas būs spiests nākotnē vēl vairāk palielināt cenas.

Cenām "kājas aug" pasaulē

Andris Akermanis uzskata, ka tik krasam lēcienam "kājas aug" pasaulē. Galvenais iemesls – galvu reibinošas spekulācijas ar naftas cenām. 2004. gadā naftas cena bija 50 ASV dolāri par barelu (159 litriem). Šogad tā ir gandrīz trīs reizes lielāka. Tas ir galvenais iemesls, kas izraisa visu kurināmā veidu sadārdzināšanos, tostarp malkas, koksnes produktu un dabas gāzes, kuru Latvijā plaši izmanto dzīvojamo māju apkurē. Pēdējo trīs apkures sezonu laikā siltumenerģijas cenas Latvijā ir gandrīz dubultojušās tikai kurināmā cenu kāpuma dēļ. Dabas gāzes cenas pašlaik veido aptuveni 70 procentus no siltuma cenas, nākotnē tie varētu būt pat 80 procenti.

Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijā uzskata, ka siltuma apgādes uzņēmumiem nav nekādu iespēju kaut kā kompensēt cenu celšanos. Arī turpmāk galvenā siltuma enerģijas izejviela būs dabasgāze. Savukārt dabasgāzes cenas drīz varētu celties par 30 līdz 50 procentiem. Latvijas iedzīvotāji būs spiesti maksāt gan par to, gan par siltumu pēc Eiropas valstu cenrāžiem, kaut arī viņu ienākumi vidēji ir uz pusi mazāki nekā Eiropas Savienības attīstītākajās valstīs. Jau pašlaik izdevumi par siltumu veido vairāk nekā pusi kopīgo izdevumu par komunālajiem pakalpojumiem.

Ko iesākt?

Valdībai iesniegtajos priekšlikumos cita starpā Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija aicina atvēlēt vairāk naudas namu siltināšanai. Siltināto namu īpašnieki jau tagad maksā pat par trešdaļu mazāk nekā nesiltināto.

Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas prezidents Edgars Vīgants gan atzīst, ka šogad lieli uzlabojumi nav gaidāmi. Ne valdība, ne pašvaldības daudzstāvu namu siltināšanai 2008. gadam neko nopietnu nav paredzējušas. Šogad plāno īstenot tikai aptuveni 20 projektus, kas Latvijas mērogiem ir tīrais sīkums. Pieticīgu atbalstu plāno tikai 2009. un 2010. gadā.

Uz Eiropas naudu šogad nevar cerēt gausās procedūras dēļ. Tā būs pieejama tikai 2010. gadā.

Kompleksās dzīvojamo namu siltināšanas izdevumu prognoze no 2008. līdz 2012. gadam ir iespaidīga – 60 līdz 90 lati par kvadrātmetru. Skaidrs, ka visiem daudzstāvu dzīvojamo namu iedzīvotājiem tādas naudas nav un nebūs.

Asociācijā uzskata, ka ir nepieciešama valsts palīdzība mazturīgajiem iedzīvotājiem un pensionāriem, kuri paši nespēs samaksāt par apkuri – apkures talonu veidā vai kā citādi. Nepieciešams valsts atbalsts vietējā kurināmā – galvenokārt koksnes produktu un dabai un videi nekaitīgu sadzīves atkritumu – izmantošanai apkurē.

Tāpat būtu nepieciešami daudz stingrāki taupības pasākumi visos siltuma piegādes posmos. Lielāku atbalstu trūcīgajiem iedzīvotājiem varētu dot arī pašvaldībās, īpaši 2009. – pašvaldību vēlēšanu – gadā.

Kaut kas jādara arī pašiem

Andris Akermanis iesaka namu dzīvokļu īpašniekiem kaut ko darīt arī pašiem, negaidot tikai uz valsts vai pašvaldību palīdzību. Turklāt nekavējoties, kamēr nav iestājies aukstums, – kā savulaik darīja tas kārtīgais saimnieks, kurš apdomīgi taisīja ragavas vasarā, bet ratus – ziemā.

Lielas siltuma sistēmu pārbūves, ja vien tās nav iesāktas agrāk, viņaprāt, pašlaik jau ir nokavētas, bet, lai cenu sitiens nebūtu tik baigs, līdz rudenim var pagūt, piemēram, nosiltināt māju. Tad siltuma rēķini būs ievērojami mazāki.

To pašu saka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja Valentīna Andrejeva. Vienīgais ceļš, kā samazināt izdevumus, ir mājokļu siltināšana. Var, piemēram, ieviest regulējamu siltuma piegādi. Samazinot telpu temperatūru naktīs kaut vai par pāris grādiem, var ietaupīt pat 10 līdz 15% siltumenerģijas. Diemžēl Latvijā ļaudis nezin kāpēc padomus un energoefektivitātes programmas uztver vienaldzīgi. Mierīgi noraugās, kā daudzstāvu namu tuvumā ap siltumtrasēm ziemā izkūst sniegs un zied puķes. Un maksā par āra gaisa sildīšanu.

Ko darīt daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem, piemēram, bijušo kopsaimniecību centros, kuri nekad nav bijuši pieslēgti dabasgāzes apkurei, bet telpās palikuši radiatori?

Andris Akermanis domā, ka var izmantot ar koksnes granulām kurināmu, automātiski darbojošos centrālapkures krāsni. Ja ērtāk un lētāk iznāk malka, tad var izmantot Latvijā vai citās zemēs ražotās gāzģeneratoru tipa apkures krāsnis. Edgars Vīgants spriež, ka, cenām strauji pieaugot, ir vērts domāt par koksnes granulu krāsns ierīkošanu līdzās ar dabasgāzi kurināmai krāsnij, protams, ja vien tas ir iespējams.

Pēdējā laikā arvien populārāki kļūst zemes siltuma sūkņi. Zemes siltuma sūknis ir iekārta, kuru var izmantot dzīvojamo un citu ēku apkurei un ūdens sasildīšanai. Īpaši piemēroti tie ir ģimenes privātmājās, taču Latvijā jau ir arī daudzdzīvokļu nami, kuros apkurē sekmīgi izmanto zemē uzkrāto saules siltumu.

Diemžēl namu apsaimniekošana joprojām ir viena no vissmagākajām problēmām valstī. Dzīvokļu īpašniekiem, kuri burkšķ par namu pārvalžu pakalpojumiem un šķietami uzpūstajiem rēķiniem, vienīgā izeja ir pārņemt māju savās rokās – dibināt dzīvokļu īpašnieku sabiedrības vai noslēgt savā starpā līgumu un izraudzīties citu apsaimniekotāju. Bet Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūrā apstiprina, ka no 30 000 privatizācijai nodotajiem namiem tikai aptuveni trešo daļu namu apsaimniekošanā pārņēmuši iedzīvotāji. Gaužām niecīgs skaits – 1,3 procenti – ir izveidojuši dzīvokļu sabiedrības. Rīgā no centralizētajai apkurei pieslēgtajām vairāk nekā 7200 mājām 2005. gadā namu pārvalžu apsaimniekošanā bija lauvas tiesa – 5103 mājas.

Daudzu dzīvojamo namu dzīvokļu īpašnieki nekādi nespēj vienoties, kurš un kā saimniekos viņu namos. Dažiem nav naudas, citiem nav laika. Vēl citiem viss ir vienalga.

Varbūt ievērojami augstāki siltuma cenrāži viņus piespiedīs domāt?




Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.