Eksperta padomi: kā padarīt māju ugunsdrošu?

Eksperta padomi: kā padarīt māju ugunsdrošu?

Kā liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta statistikas dati, visizplatītākā ugunsgrēku izcelšanās vieta ar vislielāko bojā gājušo skaitu ir dzīvojamais sektors.

 

Lielākoties tam par iemeslu kalpo gan tehniski novecojušas, mūsdienu prasībām neatbilstošas elektroietaises un apkures ierīces, gan cilvēku nevērība pret uguni un ātri uzliesmojošiem priekšmetiem. Ugunsdrošības un civilās aizsardzības inženieris Aleksandrs Babra sniedz vērtīgus padomus, kas palīdzēs laikus novērst ugunsgrēka izcelšanās risku.

Apkures ierīces

Katru gadu, iestājoties vēsākam laikam, būtiski pieaug to mājokļu skaits, kuros ugunsgrēks izcēlies būvnormatīviem neatbilstoši iebūvētu apkures ierīču dēļ. Aleksandrs Babra skaidro, ka visbiežāk ugunsgrēks izceļas, ja būvniecības laikā neievēro ugunsdrošības atstarpes no krāsns vai dūmvada līdz degošām konstrukcijām vai jaunāko projektu esošo metāla dūmvadu siltumizolācijas īpašību samazināšanās dēļ, kas rodas pēc ilgāka nolietojuma. Tādēļ, pirms uzlabot mājas ugunsdrošību, svarīgi ir novērtēt kopējo apkures sistēmas tehnisko stāvokli, talkā ņemot skursteņslauķi vai speciālistu, kurš projektē vai būvē apkures ierīces. Savukārt tiem, kuri ir pārliecināti par savām spējām un vēlas izvairīties no liekiem tēriņiem, eksperts iesaka iepazīties ar šobrīd spēkā esošo būvnormatīvu, un veikt rūpīgu novērtējumu pašu spēkiem. 

Tāpat nereti ugunsgrēkus dzīvojamās ēkās izraisa sodrēji, darva un kvēpu nosēdumi, kas uzkrājas un pēcāk aizdegas dūmvadā. Aleksandrs Babra vērš uzmanību faktam, ka netīrīts dūmvads ir ne tikai ugunsbīstams, bet var samazināt apkures ierīces darbības efektivitāti, tādēļ svarīgi laikus parūpēties par dūmvadu tīrīšanu. "Pašlaik spēkā esošie Ugunsdrošības noteikumi nosaka, ka dūmvadus var tīrīt arī pats mājas saimnieks, ja vien ir pieejams nepieciešamais aprīkojums un zināšanas. Jāpiebilst, ka brikešu vai ogļu sodrējus no apkures ierīces un iekārtas dūmvada tīra pirms apkures sezonas sākuma, kā arī vienu reizi apkures sezonā. Citas apkures ierīces tīra pirms apkures sezonas sākuma. Praksē pierādījies, ka dažkārt ieteicams to darīt pat biežāk, atkarībā no izmantotā kurināmā materiāla," skaidro ugunsdrošības eksperts.

Elektroinstalācija

Ja dzīvojat ēkā, kas būvēta pagājušajā gadsimtā, ugunsgrēku risku palielina arī novecojusi un mūsdienu prasībām neatbilstoša elektroinstalācija. Kā norāda Aleksandrs Babra, mūsdienu mājoklī izmantotais elektrojaudas patēriņš daudzkārt pārsniedz tos apjomus, kādi elektroietaisēm tika paredzēti, piemēram, pirms 50 gadiem. Bieži vien šādās ēkās tiek izsisti drošinātāji, jo lielākas jaudas rezultātā tie tiek pārslogoti. Lai novērstu šādas situācijas atkārtošanos, vecais drošinātājs tiek nomainīts pret jaunu, daudz jaudīgāku. Diemžēl tas ir tikai šķietams risinājums, jo nereti jaunā drošinātāja jauda neatbilst ēkas elektroinstalācijas jaudai, kas pastāvīgas pārslodzes gadījumā var novest pie elektroinstalācijas aizdegšanās. 

Otrs raksturīgākais ugunsnelaimju cēlonis gan jaunās, gan vecās ēkās ir ražotāju noteikto elektroietaišu ekspluatācijas noteikumu neievērošana. "Bieži mēdzam pie viena elektrokabeļa (pagarinātāja) pieslēgt gan datoru, televizoru un sildītāju, gan veļasmašīnu. Šo ierīču kopējā jauda krietni pārsniedz kabeļa ražotāja noteikto, tādēļ kabelis var aizdegties, izraisot ugunsgrēku," brīdina Aleksandrs Babra. Lai novērstu ugunsgrēku risku, vēlams izsaukt elektriķi, kas veiks elektroinstalācijas izolācijas pretestības mērījumus un termogrāfiju, lai atrastu vājākos vai bojātos elektrosistēmas posmus. Novērtējot elektrosistēmas kopējo stāvokli, speciālists ieteiks atbilstošākos risinājumus, kā uzlabot ēkas ugunsdrošību.

Nevērīga izturēšanās pret uguni

Sākoties gada tumšajam periodam un cilvēkiem pavadot arvien vairāk laika iekštelpās, pieaug arī to ugunsgrēku skaits, kurus izraisījusi nevērīga attieksme pret uguni un ātri uzliesmojošiem priekšmetiem. Lielākoties par iemeslu ugunsnelaimei kalpo bez uzraudzības atstāta degošas svece, aizsmēķēta cigarete, kā arī ieslēgta plīts, uz kuras top maltīte. Savukārt svētku laikā lielas galvassāpēs ugunsdzēsējiem sagādā uguņošanas petardes, kas nereti mēdz ielidot ēku logos vai balkonos, aizdedzinot tur esošās mantas. Ņemot vērā, ka cilvēku paradumus mainīt ir grūti, laikus nodrošināties pret iespējamu ugunsnelaimi nebūt nav slikta ideja. 

"Saskaņā ar jaunajiem ugunsdrošības noteikumiem, līdz 2020. gadam jebkurā dzīvojamā ēkā jābūt uzstādītiem dūmu detektoriem. Es gan ieteiktu nevilcināties un apgādāt savu mājokli ar detektoru jau tuvākajā laikā. Dūmu detektors spēcīga piedūmojuma apstākļos signalizēs par iespējamo ugunsgrēku, pievēršot uzmanību vai pamodinot, piemēram, aizmigušos mājas saimniekus," iesaka ugunsdrošības eksperts. Līdzīgi ir ar ugunsdzēšamajiem aparātiem, kas šobrīd nav obligāta prasība dzīvokļiem. Tomēr, kā skaidro eksperts, mazā ugunsdzēšamā aparāta vai ugunsdzēšanas paklāja novietošana virtuvē ugunsnelaimes brīdī var izglābt dzīvības.  

 

 

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.