Uz pozitīvas nots izskanējusi konference-Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?
31. martā notikusī Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) organizētā ikgadējā konference "Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?", kopumā izskanējusi uz pozitīvas nots: lai gan konferences gaitā tika apzināti arī nekustamā īpašuma (NĪ) nozari bremzējošie faktori, tostarp - neskaidrā nodokļu politika un investoru piesardzīgais noskaņojums, tomēr kopumā nozares pārstāvju noskaņojums un prognozes nākotnei par turpmāko izaugsmi bija pozitīvas.
LANĪDA šo konferenci organizēja sadarbībā ar DNB banku.
Edgars Šīns, LANĪDA valdes priekšsēdētājs, atklājot konferenci, atzina, ka šis gads nozarei ir īpašs, jo tuvojošās pašvaldību vēlēšanas, kas notiks jūnijā, kā arī nākamā gada parlamenta vēlēšanas ir laiks, kad politiķi pirms vēlēšanām ieklausās savos vēlētājos, tāpēc "mums jāmēģina iekļaut nozarei svarīgos jautājumus politiķu dienaskārtībā". Kā piemēru E. Šīns minēja vienu ideju: "Mēs vēlējāmies pacīnīties par Brexit šļakatām: tās ir potenciālas 30 tūkstošu darba vietu, kas pēc britu aiziešanas no ES varētu tikt atvilinātas uz ES valstīm. Veicām pētījumu par iespējām Latvijā izvietot ārpakalpojumu centrus." Diemžēl pagaidām politiķiem par šī pētījuma rezultātiem neesot bijusi interese, tāpēc LANĪDA vadītājs novēlēja nozarei nepagurt un turpināt izvirzīt augstus mērķus.
Jānis Teteris, DNB bankas valdes priekšsēdētājs, atzina, ka banku nozari pēdējo desmit gadu laikā vaino par teju visām nelaimēm, kas bijušas, tomēr "bankas ir ekonomikas spogulis, ekonomikas asinsrite". Viņš atgādināja, ka NĪ nozare un banku nozare ir savā starpā cieši saistītas: ja īpašumu nozarei iet labi, arī bankām ir labi, un otrādi. "Mēs esam vienā laivā, tāpēc jāapzinās virziens, kurp mēs peldam," teica bankas vadītājs, akcentējot trīs būtiskus jautājumus: pirmkārt, apzināšanos, kāda ir NĪ nozare, kas to ietekmē un kā tā turpmāk attīstīsies, otrkārt - tehnoloģiski-digitālā revolūcija, kas skar teju visas biznesa sfēras un kā to prasmīgi izmantot, un trešais - nozaru regulācija, kas jāveic tā, lai sakārtotu uzņēmējdarbības vidi, vienlaikus nodrošinot Latvijas biznesa konkurētspēju.
Andris Ameriks, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks, sveicinot konferences dalībniekus, sniedza ieskatu Rīgas NĪ tirgus aktualitātēs un informēja par plānotajiem projektiem, kas varētu aktivizēt īpašumu tirgu.
Runājot par mājokļu tirgu Rīgā, politiķis secināja, ka šis tirgus segments ir atkopies pēc Imigrācijas likuma izmaiņām, kas ierobežoja iespējas ārvalstniekiem iegādāties īpašumus pret uzturēšanās atļaujām. Pašlaik darījumu skaits pārsniedz 2014. gada līmeni, kas esot īpašs signāls jauno mājokļu projektu attīstīšanai Rīgā. Ja 2014. gadā jauno dzīvojamo projektu segmentā 44% darījumu veica nerezidenti, tad pērn to skaits palicis vien 17%, kas liecina, ka ir būtiski palielinājies vietējo pircēju īpatsvars. Salīdzinot ar 2015. gadu, pērn kopumā NĪ darījumu skaits Rīgā palielinājies par 16%, bet katrs trešais mājokļa pirkums bijis ar valsts atbalsta programmas Altum palīdzību, ieskatu tirgus datos sniedza A. Ameriks.
Viņš atzina, ka pēdējo gadu laikā akcentējusies problēma: kvalitatīvu biroja ēku segmentā trūkst telpu, īpaši pieprasītas esot gatavas telpas ar platību no 2 tūkst. m² ar iespējām paplašināties objekta ietvaros, bet uzņēmēji nevēloties izvēlēties birojus vēl to tapšanas stadijā, kad tie ir "uz papīra". Tāpēc daudz ārvalstu uzņēmumu priekšroku dod kaimiņvalstīm, piemēram, Viļņai, kur var nodrošināt šādu piedāvājumu. Līdzīga situācija Rīgā esot arī ar industriālajām, ražošanas telpām, kur arī tiek meklēti jau gatavi objekti nevis komercapbūves zeme. Arī Rīgas pilsēta vairākkārt mēģinājusi izsolīt zemes gabalus, bet bez vērā ņemamiem rezultātiem. Kā piemēru A. Ameriks minēja 39 ha zemi pie lidostas "Rīga", kur savulaik bija lieli plāni par starptautiska izstāžu kompleksa būvniecību. Arī uz padomju mantojuma ēkām investori lūkojas nelabprāt, jo to aprīkošana un labiekārtošana ļoti sadārdzina projektu.
Neraugoties uz iedzīvotāju pirktspējas palielināšanos, tirgotāju pieprasījums pēc telpām Rīgas centrā krītas, jo gan pircēji, gan tirgotāji labprātāk izvēlas lielos tirdzniecības centrus. Pieaug ēdināšanas uzņēmumu interese par telpām centrā, ko politiķis skaidroja ar tūristu skaita pieaugumu, kas pēdējo trīs gadu laikā bijis vairāk nekā 2 miljoni.
Runājot par projektiem, ko galvaspilsēta iecerējusi attīstīt tuvāko 3-4 gadu laikā, izmantojot gan tos finanšu resursus, kas ir pilsētas rīcībā, gan, izmantojot ES fondu naudu, A. Ameriks atzīmēja, ka plānots realizēt lielus investīciju projektus transporta jomā, kas uzlabos gan piekļūšanu pie dažiem mikrorajoniem, gan sekmēs komerplatību attīstīšanu, palielinot atsevišķu apkaimju konkurenci NĪ tirgū. Tā, piemēram, četru gadu laikā plānots pabeigt Dienvidu tilta projektu, kas pašlaik ir apstājies 3. kārtā pie Rīgas piena kombināta, un, izbūvējot trasi 4. posma ietvaros, tā tiktu aizvirzīta Vienības gatves virzienā, pieslēdzoties transporta plūsmai Jelgavas virzienā. Tāpat četru gadu laikā plānots pabeigt Austrumu maģistrāli, izbūvēt posmu Ieriķu-Vietalvas ielās, radot iespēju atbrīvot Rīgas centru no transporta plūsmām.
Savukārt aprīļa beigās tiks sākt darbs (kas tiks pabeigta 2 gadu laikā) pie Vairoga ielas pārvada viadukta Sarkandaugavas pārbrauktuves virzienā, kas atrisinās t.s. korķu problēmu, kas veidojas pie pārbrauktuves, un varētu sekmēt labāku Vecmīlgrāvja un Mežaparka sasniedzamību. Politiķis atzina, ka pagaidām pašvaldība atteikusies no ieceres attīstīt Ziemeļu šķērsojuma projektu, kas izmaksu ziņā esot par dārgu. Viņš atzina, ka pēdējā laikā no projektu attīstītājiem ļoti liela interese vērojama par ūdens malu-krastu attīstīšanu un labiekārtošanu. Būvvaldē esot daudz šādu pieteikumu, sākot no projekta Da Vinci, kas atrodas blakus "Saules akmenim" (Swedbank ēka Ķīpsalā), ir iecere pie TV torņa Zaķusalā attīstīt dzīvojamo kompleksu u.c.
Noslēdzot savu uzrunu, A. Ameriks norādīja, ka investori, lemjot par iespējām attīstīt savus projektus, Rīgu salīdzina ar kaimiņvalstu pilsētām, tāpēc būtiska ir sinhronizēta nodokļu sistēma Baltijas mērogā: lai tā būtu stabila un prognozējama, ko cerams, valdība, pašlaik strādājot ar jauno nodokļu reformu, varētu radīt.
Konferencē tika skarti vairāki, NĪ jomas uzņēmējiem aktuāli jautājumi, par kuriem izvērtās spraigas diskusijas, kā arī dalībnieki aktīvi pauda savu viedokli gan interaktīvajās aptaujās, gan arī uzdodot jautājumus un komentējot aktualitātes no zāles.
Runājot par nekustamā īpašuma politiku Latvijā, DNB bankas makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš sniedza ieskatu makroekonomiskajos rādītājos un izteica prognozes par NĪ tirgus attīstību turpmāk, sakot: "Ceru, ka uzrāviens būs prātīgs: kā svece, kas lēnām deg un silda telpu gadu desmitus." Eversheds Suterland Bitāns juriste Ingrīda Misiņa un Sanita Šķiltere, Latvijas pašvaldību savienības padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos, iepazīstināja ar līdzšinējo NĪ nodokļa politiku un iezīmēja iespējamos šī nodokļa turpmākās attīstības scenārijus, bet uzņēmējs Aivars Zvirbulis, kurš attīstījis Amatciema projektu, līdzšinējo NĪ nodokļa politiku dēvēja par sodu investoram: jo vairāk investē, jo lielāks nodokļa slogs tiek uzlikts.
Savukārt Elita Baklāne-Ansberga, Ekonomikas nodaļas vadītāja Ventspils domē, dalījās ar šīs pašvaldības pieredzi, kā, izmantojot ES fondu līdzekļus, kas paredzēti degradētas vides sakopšanai, tiek sakopta un attīstīta Vecpilsētas teritorija.
Diskusijā par Latvijas investīciju klimatu, finanšu eksperti un projektu attīstītāji atzina, ka viens no bremzējošajiem faktoriem piesaistīt investīcijas, esot uzņēmēju bailes, ko veicina neziņa par uzņēmējdarbības vides stabilitāti un sakārtotību. Uz to Ekonomikas ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko sniedza informāciju par ministrijas līdzšinējās ārvalstu investoru piesaistes politikas maiņu: turpmāk uzsvars tiks likts uz uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, lai to radītu pievilcīgu investoriem un tiešajām investoru piesaistes aktivitātēm: konkrēti un tieši uzrunājot konkrētas mērķgrupas.
Prudentia investīciju baņķieris Ģirts Rungainis diskusijā atzina, ka traucēklis investīciju piesaistē esam mēs paši un vide, kādā darbojamies: "Vislielāko ļaunumu tirgum nodarījusi maksātnespējas administratoru mafija un nolikto atslēgu princips, par to mēs katrs maksājam ar augstākām likmēm. Tas ir kā karsta elpa pakausī," atzina eksperts.
Konferences dalībniekiem bija iespēja uzzināt arī novitātes finanšu jomā, un eksperti, diskutējot par alternatīvām finansējuma piesaistīšanas iespējām, sniedza ieskatu pasaulē ļoti populārā alternatīvā finansējuma veidā, kas vismaz pēdējo pāris gadu laikā uzņem apgriezienus arī Latvijā - t.s. crowdfounding jeb pūļa finansējums, tika sniegta informācija par Altum programmu un tās iespējām, par biznesa eņģeļu tīklu un tā prioritātēm, izvēloties atbalstāmos projektus, kā arī par Latvijas jauno uzlecošo zvaigžņu kaltuvi: start-up kustību.
Eksperti, kuri ikdienā strādā ar jaunajām tehnoloģijām, diskutēja par to, vai internets ir konkurents vai palīgs nekustamā īpašuma aģentam, un par to, kā jaunu tendenču ietekmē mainās aģenta loma pakalpojuma sniegšanā. Diskusijas noslēgumā secinājums bija viens: tehnoloģijas ir ienākušas mūsu ikdienā, un tās ir jāizmanto gudri un prasmīgi, tikai tad tās būs kā labs papildus rīks vai palīgs ikdienas darbā.
Apmainoties viedokļiem par mājokļu pieejamību un jauno projektu attīstības inovatīviem risinājumiem mainīgajos tirgus apstākļos, kā arī diskutējot par attīstītāju un starpnieku sadarbību, eksperti iezīmēja jaunās tendences: ārvalstīs arvien populārāki kļūst nelielas platības mājokļi ar koplietošanas telpām (veļas mazgātuves, bērnu istabas u.tml.), bet nebija vienisprātis, vai tuvākajā laikā šādi mājokļi būs pieprasīti arī Latvijā.
Konferences noslēguma tās dalībnieki varēja ieskatīties astrologa Andra Rača prognozēs NĪ tirgum, kas solīja pozitīvus attīstības scenārijus, īpaši veiksmīgu iezīmējot 2019. gadu.
Ikgadējā LANĪDA organizētā konference "Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?" ir kļuvusi ļoti iecienīta NĪ nozares profesionāļu vidū, kur vienkopus satiekas ap 200 interesentu un kur var uzzināt visu aktuālo informāciju par norisēm nozarē, atklāt labāko pieredzi un iezīmēt iespējamos nākotnes attīstības scenārijus, kā arī socializēties un neformālā gaisotnē tikties ar kolēģiem.