Re, kur ir vienreizlietojamie kartona kolonnu veidņi.

[www.okbuv.lv]

Pats izmantojis neesmu un nezinu, cik maksā.

Es dažkārt brīnos , ka dažiem cilvēkiem viss vienmēr ir skaidrs, kaut gan viņi neko nezin par lietām , par kurām izsakās...
Pamatu projektēšanu konkrētai ēkai konkrētā vietā var veikt būvinženieris- ģeotehniķis, jo lai to paveiktu ir kaut kas jāsaprot un jāvadās pēc Latvijas būvnormatīva LBN 207-01 “Ģeotehnika. Būvju pamati un pamatnes”.
Brīvajā laikā var iepazīties ar Latvijas klimatisko apstākļu īpatnībām: Latvijas būvnormatīvs LBN 003-01 "Būvklimatoloģija"

OK būvmateriāliem to veidņu nav. Viņu lapā tie stāv gadiem, bet kad zvana un prasa, tad atšuj momentā, ka neesot utt. - izlikās tāds ākstu kantoris.
Būvinženiera-ģeotehniķa pieaicināšana vienstāvīgas 5x4m koka ēkas būvniecībai ir anekdotes cienīgs pasākums :)

Vo bljaha,dēļ šitādiem jāņiem esam tādā pakaļā,ģeotehniķis huevo.Atejai ar moš tevi pieaicināt...būvklizma!!!!!!

aaaa & viesulis
Labi, piekritīšu, ka Jānis89 te izpaudās pārāk bargi, bet ... atzīstiet, ka katrs jautātājs nejūtas īsti par konkrēto risinājumu pārliecināts, tāpēc arī forumā tusējas. Jautājums - vai saņemot atbildes tikai no neprofesionāļiem, kuriem tiešām ir kāda sava personiska pieredze, bet tikai katram savā, konkrētajā gadījumā, var viegli un droši izšķirties par sev piemērotāko risinājumu. Jo cita pamatojuma kā, es tā darīju un man viss turās, jau atbildēs nav. Manuprāt, pie visiem "veču praktiķu" padomiem, vajadzētu arī dzirdēt kādu profesionāli. Un tad pieņemt lēmumu.

P.s. Būvējos. Rekonstrukcija. Tāpat kā kurpniekam nav zābaku, tā pats sev nēsmu projektu nobeidzis (un labi vien ir - pārāk daudz izmaiņu darbu gaitā). Sākunā būvi un savu būvvaldei iesniedzamo skiču projektu izrādīju būvinženierim. Uzklausīju viņa domas par konstruktīvi atbildīgākajām vietām un risinājumu variantiem un ... galveno ieguvu - KĀPĒC jādara tas un tas. Arī par pamatiem piebūvei (bija izrakts šurfs).

Un tas nemaz nenozīmē, ka tos pašus pamatus 100% izpildīju pēc viņa ieteikuma, nebūt nē. Tikai man bija viegli pieņemt jau SAVU lēmumu.

Tā grūti saprast tikai, kurš tad īsti skaitās tas profesionālis - tas, kurš lasa grāmatas, sēž pie galda, rasē un dod gudrus padomus, jo, redz, pēc 8.2 tabulas sanāk šitā, vai tas, kurš neko nesaprot, bet izpilda darba vadītāja norādījumus un taisa pamatus 20 gadus pēc kārtas, tā arī tolkom tai lietā neorientējoties un sava darba augļus esot ekspluatācijā gadu garumā nekad nav redzējis, vai tas, kurš pats sev saviem spēkiem lasa, taisa, ir pats sev darba vadītājs un pats to beigās redz arī ekspluatācijā gūstot no tā kādu pieredzi? Grūti pateikt. Itkā profesionāļi skaitās tie pirmie divi, bet man domāt, ka tieši tā trešā padoms būs dzīvē noderīgāks un vērtīgāks.

Esmu jau agrāk teicis, ka pašbūvētājam, piemēram, rakšanas gaitā atklājot vienā no ēkas stūriem citādu grunti kā cerētā, ir iespēja apturēt darbus un pieņemt lēmumu par risinājumu atšķirībā no profesionāļa, kurš nevar atļauties kavēties dēļ nākamā objekta (un formāli tam nav iemesla, ja projektā ir sertificēti apstiprināta BK daļa, ko būvniekam pienākums tikai izpildīt).
Cik daudzi individuālie būvētāji pasūta sertificētas ģeoloģiskās izpētes ar urbumiem vismaz katrā plānotās ēkas stūrī, it sevišķi, ja reljefs (un grunts) nav homogēni un ja būvē vairākas ēkas?
Nepiekrītu Viesuļa stilam, bet piekrītu tam, ka pakaļā esam lielā mērā tieši dēļ birokrātijas, tāpēc neatbalstu uzbrukumus jaunā Būvlikuma projektam, kurā vismaz kaut cik to plānots mazināt.

Ar savu komentāru gribēju pievērst uzmanību jēdzienam - speciālists, konkrētajā gadījuma, pamatu izbūvē.
Pieredzējis speciālists veidojas no divām komponentēm - attiecīgas izglītības un praktiskā darba.Ja ir tikai viena no tām , ir liela iespēja pieļaut kļūdas.
Ja ar inženieru profesionālās kvalifikācijas sistēmu daudzmaz viss ir ok. , tad terminu "meistars" var izmantot jebkurš , kritēriju nav nekādu. Kaut gan eksistē Amatnieku brālība , kurā ir iespējams iegūt Meistara diplomu attiecīgajā arodā.
Es vienkārši esmu par profesionālismu .

Neaizmirsīsim senuseno teicienu: "tikai sīkumi atšķir īstu meistaru no iesācēja".

Mīlīši, bet es jau faktiski par to pašu. Tikai gribēju pateikt, ka, lai pieņemtu kādu lēmumu, vismaz jābūt variantiem, izvēles iespējai. Un no tā mācītā vīra var vismaz dzirdēt - KĀPĒC tā un nevis citādi. Vai tad vislabākais piemērs tam nav būvinženieris Ivars Brinkmanis. Ivars vienmēr cenšas pateikt KĀPĒC.

Domājiet, ka lielus būvobjektus vada baigi vispārīgie speci. Nebūt nē. Parasti šie cilvēki tāpat pamatā ir speciālisti 1-2 būvniecības specialitātēs. Tāpēc jau objektos notiek regulāras būvsapulces ar visu iesaistīto piedalīšanos. Vadītājs (bet mūsu gadījumā privātmājas būvētājs) var pieņemt optimālo lēmumu uzklausot citus. Bet tam citam jāmāk pateikt KĀPĒC tā ir labāk un vai nevar vienkāršāk.