160 metri bez ailām var sanākt neliela tā saucamā 1.5 stāvu māja, līdz ar to daļai fasādes nepieciešams arī lielāk augstums par mazo torni. Mūrēšana tiešām nav tas pats, kas apmešana un krāsošana, kur svarīgs ir nepārtraukts process uz norobežotu plakni.

Paldies kungiem par komentariem, domāju ka ar stalažam kka tiksim galā.

Bet joprojam nav skaidribas un neesmu dzirdejis no profiem, ko dariit ar sadales kastēm un cauruli???

Būtu pateicigs ja diskusija koncentretos uz šiem jautajumiem.

Paldies.

Vispirms iesaku pasūtīt eksperta apsekojumu par nepieciešamību siltināt un citus papildus pasākumus ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai. Varbūt, ka ekonomiski izdevīgāk varētu būt tikai 50 mm biezs materiāls(tas atkarīgs no sienu materiāla un biezuma un patreizējā stāvokļa), tik pat efektīvai jābūt siltuma zudumu novēršanai bēniņu pārsegumā(ja bēniņi ir un paliks auksti)u.c. apstākļi

[www.ekoteh.lv]

T.-29536561

Raimondas, maz ir tādu cilvēku, kas savlaicīgi parūpējas par tehnoloģiskiem risinājumiem. Parasti viss tiek lemts uz vietas pēc fakta.
Atbildot uz jautājumiem tiešām iesaku likt vati vienā kārtā, jo divas kārtas savā starpā nāksies savienot tikai ar dībeļiem, bet tas nav tas labākais variants.
Pēc savas 6 gadu pieredzes neesmu redzējis nevienu pareizu risinājumu ar el.kastēm, skapjiem un gāzes caurulēm. Parasti siltumizolācijas sistēma tiek savienota ar šiem elementiem pēc faktiskās saskarsmes, un vēlāk tajās vietās vienmēr ir problēmas ar mitrumu un sala tiltiem. Mans ieteikums būtu izbūvēt siltumizolācijas "kastes" ap tiem elementiem, kurus nevar atdalīt no sienas. Tas nozīmē - uztaisīt no OSB vai finiera kasti (ar durtiņām un slīpo jumtiņu), piestiprināt pie fasādes un nosiltināt to, tādējādi var izvairīties no augstāk minētajām problēmām.

Veiksmi darbā!

Nevajag vienkāršot fasādes siltināšanas tehnoloģijas - pielāgo tās!

Par to, vai fasādē likt 50mm vai 100mm siltumizolāciju, tas tiešām ir jāparēķina.
Pieņemu, ka, ja māja nav siltināta un sienu situmpretestība ir normām neatbilstoša (piem., ķieģelu sienām u.tml.), tad 100mm varētu būt pat par maz.

Piemēram, sienu konstrukcijām, kurām siltumpretestība R ir jau kādi 2 m²K/W, nositināšana ar 5 cm vati kopējo R paaugstinās līdz ~3,3 m²K/W, kas jau būtu tuvu būvnormatīviem (priekš sienām ar labu siltuminerci), bet pie reizes veicot apdares darbus, noteikti, ka vajag siltināt ar visiem 100mm.

Bet, aptuveniem aprēķiniem jāņem vērā,ka ārsienu R vērtības palielināšana no 3,3 m²K/W uz 4,5 m²K/W jeb sienas papildu siltināšana vēl par 50mm (tātad kopā 100mm), ļaus mājai ar ~150m2 platību kopējos ēkas siltuma zudumus samazināt tikai par ~2-3 %. Tātad jārēķina atmaksāšanās laiks.

Jātceras, ka milzīgi siltuma zudumi ir caur logiem, kuri aizņem pat līdz 20-30% laukumu no fasādēm (un pat labiem logiem R ir tikai 0,5-0,7 m²K/W, kā arī ļoti liela nozīme ir logu pareizai iebūvei jeb pareizam logu pieslēgumu ārsienai siltināšanas konstruktīvajam risinājumam (aukstumtilti pa logu pieslēgumu sienām perimetru!!!), kur ir vairāki tehniskie risinājumi.

Zinu firmu vienu kurai ir vieglās stalažas (alumīnija torņi) uz riteņiem: Ātrais torņu serviss, Krūzes ielā 3, tur ir alumīnija torņu noma, torņi, kuri uz riteņiem, kad meklēju, tad tur bija vislabākās cenas. www.ats.lv; 29256966