Ir doma pagalma pusē ieklāt ozolkoka bruģi.Vienīgais krenķis ir par to vai ar laiku,mitrumā tas nepaliks slidens.Vai kāds ir pielietojis šādu risinājumu un var padalīties piredzē???

Kaut kādā šāgada vai 2008. gada Dari Pats bija par koka bruģa ieklāšanas tehnoloģiju, bruģa īpašībām utt. Principā bruģēšana jāveic tieši tāpat kā parastam bruģim, galvenais laba rezultātā priekšnosacījums - pareizi sagatavota pamatne. Nekādi ģeotekstili, nekas. Pamatu pamats (arī parastai bruģēšanai) - labi sablietēta pamatne ar lielu blieti. Kārtīga balstkārta (šķembas, rupja nesijāta akmeņaina grants), un pēc iespējas plānāka izlīdzinošā kārta (sijāta mazgāta grants), lai tajā neiegrimst. Malu bluķīšiem jābūt apmēram 2x garākiem par parastajiem, lai malas neizšķobās, ja negribas betonēt, ko koka bruģim labāk nedarīt. Ja nav iespējas spiedienimpregnēt ozolkoka bluķīšus, kurus esi paredzējis bruģim, tad obligāti vismaz izpeldini Erlīta vannā pēc iespējas ilgāku laiku. Spiedienimpregnēts ozols nepūs vismaz 30-40 gadus, kamēr neapstrādāts būs kaput jau 5. gados, galu galā zemē ierakts. Ar Erlītu piesūcināts, domāju, izvilks kādus 10-15 gadus.

Apskatījos, par ieklāšanu apskaidrots 06/2009 Dari Pats numurā. Dažādi knifi, interesantākais likās tas, ka starp bluķīšiem ber nevis parastu granti, bet mālainas smiltis, lai tās sablīvējas un ūdens tajās neiesūcas, bet gan tek nost, kas nozīmē, ka jātaisa ar nelielu kritumu. Malu bluķi 40cm gari, paši bruģa gabali apmēram 10cm gari. Izskatās, ka tomēr darbietilpīgāk kā parastā bruģa ieklāšana.

Kā būtu, ja tos ozolkoka klučus ar pinotex apstrādātu?

Ja naudu nav kur likt, tad tik smērē to Pinotexu virsū. Paies pāris gadi un viss vienalga būs pelēks. Pinotex āra apstākļos un mitrumā tur tikai ražotāju reklāmrakstos:)- dzīve tas nepanes mūsu klimatu.

Izmanto nedzēsto būvkaļķi, tas reizē antiseptika un sausais maisījums mitrumā piebriestot noblīvēs šķirbas starp bruģa klučiem.
Vecās grāmatās ir arī mitrās tepes recepte_ 6 daļas nedzēsta būvkaļķa:1d. olīveļļas vai gaišās lineļļas maisījuma.

Ozola apstrāde ar tradicionālajiem koksnes konservantiem (zem spiediena vai iemērcot) dos papildus kalpošanas laiku labi ja pāris gadus. Koksnes šūnu uzbūves dēļ zem spiediena impregnēt vērts ir tikai priedi (un arī tikai apaļajiem materiāliem)- paprasiet koksnes ķīmijas institūtā.
Dzelzceļa gulšņus (ozola, skuju koka) gan impregnē zem spiediena, bet tie koksnes konservanti ir dažādas diezgan smirdīgas eļļas (kreozots, slānekļa eļļa) - tad der arī pāris mm dziļš piesūcinājums (LDz vislabāk zinās, pēc cik gadiem gulšņi ir jāmaina). Latvijā ir 4 vietas, kur to pasākumu var sarunāt - Rīga, Pļaviņas, Rēzekne un Kalvene.

Par koksnes uzbūvi neko nezinu, bet zinu, ka impregnē ne tikai apaķokus, bet gan arī dēļus, brusas, līstītes utt. Un, jo tievāks koks, jo dziļāk iespiežas. Pats žogam pirku impregnētus 20x95 dēlīšus un tos zāģējot skaidri redzams, ka tie ir impregnēti pilnīgi visā koka tilpumā. Impregnēšanu tagad pārsvarā veic ostās, jo liels daudzums eksportkoksnes tiek pieprasīts spiedienimpregnēts. Tie paši zviedri, kas koksnes izmantošanā, apstrādē un vispār zināšanās par koku, manuprāt, ir gadsimtu mums priekšā, ārdarbos praktiski ekskluzīvi izmanto spiedienimpregnētus materiālus. Turklāt tur jebkurā būvmateriālu veikalā nopērkamajam kokam ir klāt pierakstīta spiedienimpregnēšanas klase, jo tādam, kas paredzēts ierakšanai zemē vai kontaktā ar ūdeni, impregnēts ir pat kodols. Kā to panāk - nav ne jausmas, bet tādu pārzāģējot, tas ir zaļš līdz pēdējai šūnai. Par ozolu runājot, nu galīgi neticas, ka 15% sauss izžavēts sauss ozols, to iemetot Erlīta vannā neuzsūks to draņķi, vismaz pāris mm vrskārtā, kas arī ir pilnīgi pietiekoši, jo pašam kokam jau ne sēņu ne baktēriju iekšpusē nav - tās nāk no ārpuses un trupe sākas tikai no ārpuses. Ja mazie zaļie zvēriņi pagaršo un tā manta tiem liekas izcili negaršīga, viss OK.
Saku no pieredzes, ka vienkārši ar otu un Erlītu nopervēts dēlis nomests naturāli zemē, ieaudzis zālē arī pēc pāris gadiem ir skanošs, ciets un pilnīgi bez nekādām trupes pazīmēm, kamēr neapstrādāts dēlis tādos apstākļos parasti ir čau.
Labākais piemērs tam, manuprāt, ir LIDO dzirnavas, krastmalā, kur ārā praktiski visas koka detaļas ir tā sapuvušas, ka bail skatīties (tās, kas zem klajas debess). Pirms vēl pāris gadiem neko tādu nepamanīju, bet kad šoruden tur biju iebraucis, nošausminājos, cik pabriesmīgs paskats. ir jau arī bezkrāsaini koksnes aizsardzības šķīdumi, ja negribas to zaļo krāsu, bet nekrāsots, nelakots koks ārā ir obligāti ar kaut ko jāaizsargā.

Tev ir paveicies, ka žoga dēlīši ir tik labi noimpregnēti – tiešām ilgi kalpos! Cepure nost ražotājam, kas rūpējas par savu reputāciju un tajā pat laikā spēj būt konkurētspējīgs, ražojot produkciju ar ievērojami lielāku dārgā koksnes konservanta patēriņu, pirms tam kokmateriālus vēl nožāvējot (atbrīvojot kokmateriālus no mitruma, kura vietā iesūcina koksnes konservantu).
Var, protams, dažus mm iesūcināt arī kodolā vai tajā pašā eglē. Rezultāts nebūs tas labākais, bet bez šaubām labāks, kā neapstrādātam kokam. Vienīgā reālā aizsardzība ir tie paši pāris mm no apstrādātās virspuses.
Par impregnēšanas klasēm ļoti labi zinu (pašam bija saskare ar impregnēšanu). Visnopietnākā klase ir M – izmantošanai pāļiem jūrā. Bet pat tur netiek prasīta pilna kodola piesūcināšana, jo tas būtu absurds. Aplievai gan ir jābūt kārtīgi piesūcinātai.
Par Lido arī ievēroju – tas, ka sapūst neimpregnēts koks, ir normāli. Arī impregnēta kokmateriāla izstrādājumi kā puķu kastes nav mūžīgi tās pašas problēmas dēļ – ja piesūcinātā priedes aplieva vēl visu satur kopā, tad pāris mm apstrādātais kodols būs satrupējis. Arī tievas skrūves un naglas būs pārrūsējušas. Bet tām kastēm jau vismaz 10 gadiem jābūt, tā kā ir ok.

Vēl pilnīgai skaidrībai konkrēts piemērs no paša pieredzes – zem spiediena impregnēts egles apaļkoks ar 200mm diametru nopuva (pie pirmās nopietnās slodzītes pārlūza) pēc 7 gadiem. Tāpēc man jāsmejas, ka tajās pašās ostās sētas mietiem priekš UK iepērk materiālus, pat nešķirojot egli no priedes. Noimpregnē tādus pašus slapjus un prom uz kuģa. Nu tad pieļauju, ka tas pats notiek arī ar zāģmateriāliem, kam galvenais ir krāsa. Ja godīgi, man pārsvarā tie impregnētie dēļi patrāpās ar pilnīgi baltiem vidiem (arī Skandināvijā). Spiedienimpregnēšanai jēga ir tad, ja to dara pareizi. Koksnes konservants nofiksējas koksnē un praktiski neskalojas ārā. Pārējos gadījumos labāk izmantot citus konservantus, kas regulāri uzklājami uz kokmateriālu virsmas. Nevajag nenovērtēt eļļu īpašību, jo ir jau arī tādas, kas nesmird. Ar regulāru apstrādi vajadzētu iegūt labu rezultātu. Tas attiecas uz visiem koksnes konservantiem un kokmateriāliem, kas nav kontaktā ar zemi.

Bet par tēmu – ziemā gluds terases dēlis būs īsts slidkalniņš. Man tāds ir, un pāris reizes pa ziemu esmu forši nolicies. Obligāti nepieciešamas pretslīdes rievas dēļa virspusē. Arī koka bruģis salīdzinoši būs slidenāks par citu klājumu. Koks uztur daudz mitruma, kas ziemā sasalst. Tikai bruģim tāds labums, ka tas ir iestrādāts neslīdošā materiālā.

Ir svaigi zāģēts ozols 5-30 cm diametrā.Domāju sagarināt 10cm klucīšos tad nomizot un pažāvēt.Nez vai zaļš ozols kaut ko no Ertīta uzsūks.