Baac, ja Tu man mēģini reklamet ruukki, tad tas ir lieki. Es abildi uz savu interesējošo jautajumu guvu pirmajā atbildes postā...
Tos profilus utt... loca 101 viena firma, materiālu arī tirgo...
Pats nesen pirku ruukki skārdu ruļos, nekas revalucionaars tur nav... tos visus revalucijas tekstus ar mega garantijam ari stāstīt tiem, kas paņēmuši kredītu uz 40 gadiem un būvē savu putoplasta pilis...

Ja mēs savu vērību neakcentējam tieši uz dizainisko izskatu, tad skārda jumts nopietnai dzīvojamai ēkai ir tas pats, kas valkāt neilona kreklus vai hidrokostīmu. Ja dizainā runa iet par jumta malas vai dzegu apdari, tad jumta seguma materiālam nav izšķirošas lomas, jebkura materiāla jumtu var apdarināt ar skārdu.
Mani peronīgi vairāk uztrauc tas, ka skārda segumi jāsāk apaudzēt ar visdažākajām apakšā ieklājamām plēvēm - difūzo tvaika caurlaidošo, vēja barjeru, tvaika barjeras segumiem. Detaļās jācīnās ar plēvju izvadu pie dzegas un vēdatveru speciālu izbūvi.
Nesen bija raidījums, kur Rīgā virs VEF kultūras nama skārda jumta korē izbūvēta vēdsprauga, kas nebija nodrošināta pret sniega ieputināšanu un šoziem tas palika ļoti aktuāli.

Tātad runa ir par ūdens tvaika necaurlaidību bleķa gadījumā, pareizi sapratu? Tagad skaitam alternatīvus jumtus: ruberoīds - pilnīga tvaika barjera, šindelis - pilnīga tvaika barjera, dakstiņi - ar pareizi iestrādu ruberoīda apakšklājs obligāts - atkal tvaika barjera. Kurā tad gadījumā nav tas neilona krekls?
Un plēves ir vajadzīgas zem jebkura jumta seguma, izvadu iestrāde ir tieši tikpat sarežģīta jebkura jumta seguma gadījumā. Nav īsti saprotams, par ko ir runa?

Jumts no gabalmateriāliem - māla, betona dakstiņi, viļnotais vai plakanais bezazbestcementšīferis, dabiskais slāneklis, koka dēļīši vai šindeļi. Visi šie segumi cauri laiž ūdens tvaikus - kāda difūzā membrāna vai vēja barjera. Vēl varētu būt metāla zvīņas...cik cieši savalcēts ..
Labi, savietotam jumtam vēl varētu būt tvaika barjera.

Skandināvijā un Spānijā, piemēram, tas ir par kurām valstīm es zinu, būvnormatīvos ir ierakstīts, ka zem gabalmateriāliem obligāti jāklāj ūdensnecaurlaidīgs jumta apakšklājs. Zviedrijā, piemēram, arī Norvēģijā klāj spundētu dēļu klāju, pie mums tas būtu OSB, virsū liek ruberoīdu, tad latas un krāmē dakstiņus, jo zem dakstiņiem putina sniegu, un putina pamatīgi. Šīferveidīgās loksnes jau nedaudz ir pagātne, vismaz jaunām mājām viņas praktiski neredz, un arī tur pēc tehnoloģijas pareizi būtu klāt apakšklāju. Pretkondensāta plēvi pareizi būtu klāt zem pilnīgi visiem jumta segumiem. Tā kā - nu nav mūsdienās vairs elpojošu jumta segumu un tas arī nav vajadzīgs, jo pie pareizi izbūvēta jumta vēdināšanai paredz spraugas ar latojumu un vēja kastes runā pašas par sevi. Kādam nolūkam tad vajag tās mikrošķirbas, kas būs starp šīfera plāksnēm??? Procentuāli no visas vēdināšanas tas būs vērā neņemams.
Ruukki bleķim, starp citu, kore ir vaļā, un viņi komplektē kori ar speciālu uzliku, kur ir tāds kā dubultslēgs - sifons pret sniega ieputināšanu. Tā kā par vēdināšanas trūkumu te būtu lieki runāt.

Jā runājot par dzīvojamām ēkām mēs bieži vien dramatizējam situāciju, tapēc drošs paliek nedrošs lietojam visādas plēves. Taču būvniecībā ievērojama celtņu daļa ir saimnieciska rakstura - šķūņi, kūtis, garāžas. Un tā, ka darbojos ar vecām ēkām, vairāk par 100 gadiem, tad, kā pieredze rāda tās visas ir lielākoties ar plašiem bēniņiem, koka konstrukcijas jumtā labi saglabājušās.
Ar 'elpojošu' jumta segumu es domāju, tādus materiālus, kas sev cauri laiž ūdens tvaikus, bet nelaiž lietus ūdeni. Te elpojošo membrānu likšana? Iespējams, ka te vienkārši slēpjas ražotāju vēlme gūt papildus peļņu?

Jautājums - uz kā liek plakano skārdu?
uz latojuma / lāgām piemēram ik pa 30cm? Vai arī man obligāti ir jārēkinās ar osb?

Plakano skārdu var likt kā uz cieša klaja, tā uz latām. Ciešs klajs ~60cm obligāts dzegās un satekās. Taču skārda jumtam ļoti atbildīgi jārisina jumta paseguma caurvēdināšana, kur vēlamais risinājums būtu gaisa ievads zem dzegām un izvads korē.

Būvniecības zinātne tiecas kļūt aizvien augstāka, lepnāka un nepieejamāka vienkāršam cilvēkam.
Šajā gadījumā - raizes par kondensātu zem skārda var radīt lielu stresu un apjukumu - kur ko kā taisīt, plēvjot un vai vispār maz kas labs tur beigās sanāks?

No kā rodas kondensāts zem skārda? no mitruma kas ir gaisā. Jo vairāk skārda apakšdaļa ventilējas - mitrais un siltais gaiss straumēm skrien pa ledaini aukstā skārda apakšu, jo vairāk, litriem vien pil kondensāts. Kāpēc nav kondensāta zem skārda, piemēram, skārda sendvičpanelī - no kuriem taisītas sienas un jumti lielveikaliem utml celtnēm? Jo tur nav lēruma mitrā gaisa, ir vate ar diezgan nemainīgu gaisu.

Ja šķirkārta - gaiss zem skārda seguma, pieņemsim, 5cm biezumā, nav ventilējams - kas notiek? cik litri ūdens nokondensēsies uz skārda, un kurā brīdī tie sāks straumēm tecēt cauri vatei uz baltās griestu apdares? nelielas mājas vienas puses jumts - spāres garums 6m , ēkas garums 12m gaisa šķirkārtas biezums 5cm = 3,6 kubikmetri gaisa. cik litru ūdens var iegūt no 3,6 kubikmetriem gaisa, ar kaut kādu vidēju ārtelpas mitruma procentu? piemēram 80% ?

kas notiek tālāk? rodas kondensāts, ripo pa skārdu lejā, iesūcas latojumā. aust rīts, saule skārdu sāk karsēt, gaisa šķirkārta sakarst, latas izžūst, atdod mitrumu gaisam, atkal ir vidējais gaisa mitrums, zem skārda? vai arī notiek kaut kas cits? kā ir īstenībā?

P.S. - draudīgais sniegputeņa ieputinājums zem dakstiņiem - Jūs taču zinat ēkas, kuras ir saglabājušās ne vienu vien gadu simteni, ar dakstiņiem, kuriem pa spraugām strazdi ložņā - mūsdienu dakstiņi ir daudzkārt blīvāki, (izņemot jumta izbūvju satekenes utml vietas). Kādēļ tur viss jau sen nav nopuvis?
Varbūt situāciju glābj lielie tukšie ventilējamie bēniņi.
Bet ir arī neskaitāmas ēkas, kurām jau ir 40-60gadu, ar siltinātu, apdzīvojamu bēniņu stāvu, bez plēvēm, bez membrānām, bez īpašām gaisa šķirkārtām utml. Šo gadu laikā - nav sapuvušas. Pārcietušas padomjlaiku tradicionālās veļas vārīšanas milzu grāpjos, kad visa māja pilna garaiņiem, kāpostu talkas, kandžas tecināšanu, viesības ar 20 cilvēkiem kas katrs izelpojis pa litram ūdens...

Paldies,
ceru uz skaidrību viesošiem Jūsu viedokļiem.

Šis jautājums forumā bieži cilāts,bet joprojām ir aktuāls..Par kondensātu zem skārda jumta-Dabiskos apstākļos kondensāta veidošanās uz jumta skārda ir samērā ierobežota-tas varētu būt negaisa laikā,kad skārds strauji atdziest bet gaiss zem tā vēl ir sakarsis-tad kondensāts veidojas skārda apakšā.Rudens pusē ,kad gaisa mitrums tuvojas 90% bieža parādība ir kondensāta veidošanās uz jumta - rītos kad gaiss sāk uzsilt,bet skārds vēl ir auksts.Šie procesi ir īslaicīgi un neveido kondensātu tādos apjomos,lai ietekmētu jumta konstrukciju. Cita lieta,ja talkā nāk siltuma zudumi no telpām,un gaiss kas atrodas zem skārda tiek sildīts patstāvīgi.Tieši šī iemesla dēļ tiek ierīkota gan bēniņu,gan tieši zemseguma ventilācija,kas nodrošina gaisa apmaiņu neļaujot tam sasilt un piesaistīt mitrumu. Sendvičpanelis neveido kondensātu tāpēc, ka nav siltā gaisa saskare ar aukstu metālu-t.i starp abiem skārdiem nav gaisa kustības,bet ieksējais skārds ir silts un tas ir pasargāts no atdzišanas ar siltinājumu.