Pagājušogad jau raks'tiju, ka gadījies fušieris un iedomāto 150mm vietā spāru platums ir 170mm. Līdz ar to ieklājot 150vati paliek 20mm sprauga.
Ir paŗziemots un esmu gatav ķerties pie darbiem atkal, lai beidzot nosiltinātu jumtu, bet ir kaudze jautājumu. Te nu viens no tiem.
Vai var izmantot gofrēto vai parasto celtniecības (kāda atšķirība rezultātā) kā vēja barjeru? Patreiz jumtam ir šāds pīrāgs: metāla jumta segums, šķērslatojums 20mm, latojums 50mm, difūzijas membrāna (kas vienlaikus ir gan kondensāta plēve, gan vēja barjera, ja pareizi saprotu) un no apakšas vate. Tā kā spārē ir 20mm pārpalikums, esmu iedomājies uzreiz zem membrānas pie spārēm stiprināt 20mm latiņas, pie tām ar skavām kartonu un tālāk jau vati, kas tagad pieguļ pie kartona, ne difūzijas membrānas.
Vai šāds uzlabojums dos racionālu labumu?
p.s. likt siltumražotāju vēja barjeru loksnes nevaru, jo maciņš neatļauj. Bet domāju, ka vajadzētu pietikt, jo vate būs 150+150+50=350mm

Droši vari izmantot kastu gofrēto kartonu. Atšķirība no ruļļos pārdodamā ir iestrādes ērtība rullim, jo mazāk šuvju.
Kā vēja barjeru esmu izmantojis 'grīdas' kartona atgriezumus, kurus otējis ar atsrādātu autoeļļu.

nez, man liekas ka vēja barjera ir kaut kas tāds, kas nelaiž cauri vēju, kaut vai lateksa apašbikses.

Arī plēve nelaiž cauri vēju, bet ļoti šaubos vai būtu saprātīgi to likt. Bet kartons skaitās elpojošs materiāls, tāpēc arī doma par to.
Bet kā ir ar koku iekš siltumizolācijas? Tikko aizdomājos par mūrlatu, tā sanāks no 3 pusēm vatē, no apakšas ruberoīds un gāzbetona bloki. Nesāks pūt?