> No nekopšanas viedokļa konkurentu smukam ķieģeļu mūrim nav
Nostājies Valdemāra-Skanstes krustojumā un paskaties uz piecstāvenes galu Upes ielā vai pavēro jebkuras ķieģeļu sienas apkurinātās (=žāvētās) zonas un bēniņu robežu!
Ja lieto hidrofobu siltumizolāciju tipa minerālvate, LBN 002-01 25.punkts būtu jāievēro, tikai pašā iekšpusē - arī pirms koka. Citādi iznāks tā pati kolchozlaikos praktizētā ruberoīda apsišana, kas paatrināja urbanizāciju.

Tad sanāk ka plēve jāliek iekšluse pirms koka un ārpuse aiz vates, starp koku un vari nevajag?
Neatceros kad un kas bet zinu ka man skaidroja ka plēve noteikti jāliek pa starpu starp koku un vati.

Un velviens jautajiens, ja jau koka sienu drīkst no visam pusēm apsist ar plēvi, kas tapet neelpo, tad kāpēc nedrīkst likt putoplastu?

Vienstāv: palabošu - ruberoīda apsišanu varbūt arī praktizēja kolchozlaikos, bet Praktiskā Būvniecībā bij skaidrots, ka ruberoīds nākot vēl no labajiem Ulmaņlaikiem, kad kurāturgadā LV vispārējos būvnormatīvos esot tikusi iestrādāta obligāta! prasība koka ēkas no ārpuses apšūt ar ūdensnecaurlaidīgu materiālu - praksē - ruberoīdu. Tas esot sapūdējis pratiski visas tajā laikā celtās mājas, jo mitrums pa dēļu šķirbām tiek līdz aukstajai papei un tur kondensējas pūdējot koku.
Nu nez, ja būs vate, vai tas būtu gluži tas pats, kas ruberoīds. Plēvi starp koku un vati nevis vajag, bet kategoriski nedrīkst!!! likt, ja vien negribi sapūdēt savu māju pāris gados. Ideja pavisam vienkārša - tvaika barjera (plēve) jāliek tajā pusē konstrukcijai, kurā ir mitrāks un siltāks. Mūsu klimatā tas ir telpas iekšpusē. Kalifornijā un Venecuēlā - ārpusē :). Par to hidrofīlo/hidrofobo izolāciju pagaidām ir tukša mutes dzesēšana, kas visa balstīta uz prātuļošanu un pieņēmumiem, nav reālu eksperimentālu datu. Ekovate ilgstoši atrodoties bez tvaika plēves konstrukcijā - nu piemēram, šoziem, paliek tik slapja kā izmērcētas lupatas un kad tas viss atkūst, domāju, tur ūdens netek spaiņiem, bet mucām. Redzēju kaimiņam, kas notika, kad ap jumta logu bija vate, reģipsis, bet tvaika plēve, lai gan sienā bija, nebija pielaista un pielīmēta pie loga. dažu cm sprauga. Stāstītu, neviens neticētu, kāda ledus kārta ir uzsalusi uz jumta plēves no apakšas ziemā, kad to visu noplēsa nost (sākās ar to, ka bija slapja reģipša siena ap jumta logu). Nedomāju, ka ekovate spēj sevī uzsūkt TĀDUS ūdens daudzumus. Savukārt, ja to vati šitā izmazgā, pēc pāris gadiem tā pārvēršas vienā lielā smirdīgā pūstošā želejā (jo boraka tur vairs nav). Akmensvate vismaz pati par sevi nepūst.
Mana pārliecība, ka kaut kāda tvaika barjera telpas iekšpusē ir jāliek obligāti, neatkarīgi no tā, kāds siltinājums tiek lietots. To tomēr saka pats rbb arī, viņi liek tās savas dārgās smalkās plēves, bet tomēr liek.

bet ja plēvi liek tikai iekspusē, vai tad nebūs ta ka lietus laika vate piesūksies ar ūdeni? Jo ja arī ārpusē būs apšuvums, piemēram pdares deļi, tie nebūs hermētiski.

Vate protams nebūs ruberoīds, tas būtu plēve_starp.
Nevienas ēkas, kur esmu dzīvojis, sienās nav bijušas tvaika barjeras, taču nekur nekādi ūdeņi nav tecējuši, kamēr jumts bijis vesels (par kaimiņa lāsteku es īsti nesapratu bez zīmējuma, kur kāda plēve, kur šķirba, jo par t.s. savietotajiem jumtiem neinteresējos).
Es vispār neesmu pārliecināts par mitruma vienvirziena kustību uz āru. Piemēram, mans jaunais mitruma datčiks aprīlī-maijā ārā katru nakti tuvu 100%, dienā - ne mazāk par 50%, tātad vidējais (aritmētiskais no procentiem, ja tā drīkst rēķināt) būs ap 80%. Iekšā - konsekventi ap 50.

Sienās laikam tiešām nav svarīgi, ziemā āra gaiss ir tik sauss, ka viss, kas vatē tiek, tāpat iztvaiko. Bet nu jumtam - ūbersvarīgi. Zīmējumu nevajag. Iedomājies slīpo jumtu un mansarda istabu, kurā ir jumta logs. Siena virs vates ir apšūta ar plēvi, kas loga vietā nebija pielīmēta loga rāmim, bet vienkārši izgriezts kvadrāts loga lielumā. Pa virsu reģipsis. Nu tad lūk, pa tām šķirbām starp jumta logu un telpu, kur zem reģipša bija tikai vate, bet plēves nebija, zem! vates, visu noplēšot nost, uz jumta OSB un plēves bija uzsalusi desmitiem kg smaga ledus kārta. Tas tikai no telpas mitruma, kas izdifundēja cauri reģipsim, vatei un sasala uz aukstās OSB virsmas.
Mar mitruma mērīšanu - neapmānies ar % rādījumiem - tas ir relatīvais mitrums pie konkrētas temperatūras. Telpas gaisa absolūtais mitrums nekad LV klimatā nav mazāks par āra mitrumu, ja vien netiek lietots mitruma savācējs, tas pilnīgi vienmēr būs lielāks, ja mitrums tiktu mērīts pie vienādas temperatūras. Tātad mitruma kustība vienmēr notiks no iekšas uz āru. Varbūt ar retiem izņēmumiem vasaras vidū pavisam karstā un mitrā laikā.

Logs attiecībā pret pīrāga biezumu atrodas ārpusē un tās plēves nebij gar cauruma iekšmalām? Vai zem OSB nebija jābūt gaisa šķirkārtai, kas vēdinās uz kori? Vai nevarēja ietecēt kondensāts no iekšējā stikla?
No absolūtā (jeb ko sauc par parciālo) tvaika spiediena būs atkarīga vien mehānisma "difūzija" daļa, kapilārais (ko Neil May dala vēl 2 apakštipos un kā iespaids atsevišķos materiālos var daudzkārt pārsniegt tvaika difūziju) tur neietilpst. Koka gabals taču nepaliek slapjš no tā, ka stāv karstā istabā ar ļoti lielu absolūto mitrumu, gluži otrādi, koka tapas es nesu istabā žāvēt rudenī, kad ārā 0° un 100% dienu un nakti...

Jā, loga ailas nebija pasargātas, tur bija tvaikam ceļš vaļā. Tālāk jau ir vienalga - ir, nav vēdināšana, tas tvaiks satiek to -10 grādīgo OSB un uz tā arī sasalst.
LV teritorijā, kur virszemes ūdens piesātinājums ir principā tuvu 100%, gaisa absolūtais mitrums ir principā tieši proporcionāls āra temperatūrai. Tapas istabā jāžāvē februārī, tad gaiss ir vissausākais. Ne par velti malka žūst tikai agri pavasarī, līdz Jāņiem, vasaras vidū žūst ļoti lēni, rudenī nežūst vispār. Ziemā arī ļoti lēni, jo zemās temperatūrās difūzija ir tik lēna, ka žūšana apgrūtinās - ūdens pagales šūnās vienkārši sasalis.
Nedomāju, ka ir svarīgi kā to difūziju sagrupē - kapilārā (definējums kapilārā, gan, manuprāt, ir aplams ūdens tvaika gadījumā), caur caurumiem, vai kāda cita - jebkurā gadījumā mitrums virzīsies no lielākas koncentrācijas uz mazāku, kamēr tiks sasniegts līdzsvars sistēmā. Citādi vienkārši bez enerģijas pielikšanas nevar būt.

Kā gan sula uzkāptu 30-metrīga koka galotnē, ja kokam nav pumpja-sirds?
Par ko es runāju blisinādamies uz higrometru:
Hygroscopicity is the capacity of a material to absorb and release water as a vapour as the RELATIVE humidity of the air changes.
Capillarity refers to the absorption/ desorption of water as LIQUID.
[en.wikipedia.org]
Sevišķi slapjiem gadījumiem palīdzētu šis
[www.smartdrain.com]

..baigā teorētiskā diskusija, spalvas vien put
es domāju, ka būvniecībā minētā koka ēku apšūšana ar izolējošu materiālu bija vērsta uz siltuma saglabāšanu, lai vējš nedzesētu koka ēkas - aizsardzība pret vēju. Ja ņem vērā tālaika būvniecībā izmantojamo materiālu, kur dominēja pape - kartons, kas apstrādāts ar koka darvu, bet ruberoīds bija dārgāks, tad tām ēkām, kas apšūtas ar papi trupe drīzāk ir saistīta ar ēkas ilgstoši neveiktiem aprūpes darbiem - kā logaiļu zonu apakās, kur mitrums pastiprināti no logiem un iekšējās kondensācijas procesi vainagkokos, balsta vietās uz pamatiem.
Papē esošā koka darva salīdzinot ar ruberoīda bitumenu sadalās daudz straujāk.