Ēku siltināšana šeit daudz aprunāta, daudz esmu arī izlasījis, bet visu izlasīt nav iespējams.
Lieta tāda ka manā īpasumā ir nonākusi liela koka ēka, siltinājums nav nekāds, gan no iekspuses, gan ārpuses ir pliki baļķi.
Sākuma domāju par ekovati, bet sanāk bišķi pa dārgu, tad nu radās doma ka varētu apsūt ar gāzbetonu.
Jautajums vai būtu prāta darbs to darīt, kādi plusi kādi mīnusi?

Kāpēc ne? Saglabāsi koka termomasu. Ja guļbūve, vai pirms logu galīgās apdares nevajadzēs pagaidīt kādu gadu, kamēr baļķi nostāsies jaunā mikroklimata pozīcijā?
Droši vien būtu jēga aizsiltināt arī spraugu starp koku un gāzbetonu.

Es saprotu, ka gāzbetons jau atrodas būvlaukumā.
..jebkurai kapitālai ēkas pārbūvei vismaz daļēji jābūt saistītai ar filozofiju..vai ēkas izvietojums, plānojums un platības ir pietiekošas tuvāko 15..20gadu periodam. Vai esošā ēka apmierina tavas un ģimenes vajadzības.
taču, ja reducējam problēmu papildus nosiltināt ēku, tad gāzbetons nav tas labākais materiāls..tā praktiskā nelaime ir lēnā mitruma atdošana tam samirkstot, kas savukārt var veicināt pelējuma procesus. Tas viss ir salīdzinājumos ar koku, ķieģeli un citiem materiāliem. Apmūrējot jābūt pārliecībai, ka ēkas pamati ir ar pietiekošu nestspēju.

Gāzbetons vel nav būvlaukumā, esmu no tiem kas vispirms painteresējas un tad dara.
Par mitruma uzkrašanu es arī domāju, bet ja gāzbetonu apmet, tad tak viņs mitrumu arī tik daudz neuzņem?
Un ja spraugu starp koku un gazbetonu aizpilda ar ekovati, vai ko tur [pūš tajās sķirbās, tad jau itkā mitrums netiks patiešo pie koka.

Ekovate tieši vadītu mitrumu, taču pārsvarā virzienā no iekšās uz āru, un būtu piemērotāka pie koka salīdzinot ar, piemēram, RigiPerl. Izlasi visus (ražotāju) ieteikumus, kā jāapdara fasāde gāzbetonam bez papildus ārēja siltinājuma - ar ārēju mitrumu nedrīkstētu būt problēmas.

Tiešs aizliegums tādā veidā būvēt apdarināt ēkas jau nav. Latvijā šādas apmūrētas ēkas ir ļoti daudz. Man piemēram ir koka stāvstatņu ēka, kas apmūrēta ar dzelteno pilno māla ķieģeli. Vienīgā nelaime, ka ziemā pie auksta vēja tiek izpūstas un atdzesētas tās telpas, kas atrodas vēja ietekmē.
Skatot [www.likumi.lv] nevar atrast tādas norādes, kas liecinātu par to, ka gāzbetons būtu , kas slikts. Taču tā ir medāļas viena puse, jo koka ēkai to apšujot jebkurā gadījumā mainīsies gaisa infiltrācijas iespējas.

Mitrums no nokrišņiem tur nekāds nebūs, par to nav ko uztraukties (tikai jāuzmanās pamatu tuvumā lai mitrums no zemes netiek spraugā starp gāzbetonu un koku, tā vieta kārtīgi jāapdomā), galvenais - vai no šādas siltināšanas būs kāda jēga? Ja ir sprauga starp gāzbetonu un koku, kas būs šajā spraugā - tas ir kritisks jautājums. Ja šajā spraugā svilpos vējš, tad no gāzbetona nebūs pilnīgi nekādas jēgas. Vispār jau šāda gaisa sprauga runā tikai par sliktu jebkuram siltinājumam. Ideja ir padarīt gaisu nekustīgu - tāpēc arī liek vati utt. Ja tā nebūtu, tad visi vienkārši taisītu hermētisku tukšu karkasu, apšūtu ar kaut ko vēju necaurlaidīgu no ārpuses un lieta darīta. Bet tā nav. Kokam īstenībā pats labākais būtu sist koka latojumu, starp latām likt blīvi un kvalitatīvi iestrādātu akmensvati loksnēs, virsū labi un perfekti nostrāda'tu vēja plēvi, tad apšūt ar dēļiem. Konstrukcija gaisa caurlaidīga, viegla, nevajag papildus pamatus, uztaisāma paša rokām (par papildus pamatiem un gāzbetona mūrēšanu nebūtu tik pārliecināts).
Gāzbetona gadījumā ir 2 ļoti vājas vietas - apakša un augša. Kā tu nodrošināsi, lai zemes un pamatu aukstums netiek pa gaisa spraugu uz augšu? Otra vājā vieta - pie vējdēļiem. Kā to vietu pareizi nostrādāt, lai tur no augšas viss būtu ciet, nebūtu spraugas. Ekovati un vispār jebkuru citu pūšamu materiālu uzreiz aizmirsti - pietiem vienā vietā būt kādai skabargai vai javas pikucim gāzbetonam no otras puses un beramā vate aiz tā aizķersies veidojot tukšumus - un tādi tev būs visās malās, jo redzēt ta neko nevar. No tāda viedokļa viegli birstošais Rigiperls būtu krietni labāks. Un neaizmirsti, ka gāzbetonam vertikālās šuves nelīmējas, tā arī ir vājā vieta. Man liekas, tu sarežģī vienkāršas lietas - uzsit latas, saliec vati, uzvelc plēvi un apšuj. Negribi dēļus - vējplēves vietā fibrolīts un apmetums.

Vai tad šai gadījumā nav iespēja ekovati uzpūst vertikāli (pa slapjo?)
Gāzbetona vietā - fibrolīts? rbb.lv

Laba ideja - uzsist kaut kādas distančlatas biezumam, piepūst ar slapjo vati, tad vējplēvi un mūrēt. Bet tad atkal jautājums - kam tas mūris tur? Fibrolīts tiešām izklausās labāk. Vispār kas to ir izbaudījis sapratīs - koka fasāde ir smuka, bet prasa ievērojami vairāk darba kā apmesta fasāde. Lai gan par apmetumu vēl domas dalās, citi saka, ka tāpat prasot pārkrāsošanu, remontu utt. No nekopšanas viedokļa konkurentu smukam ķieģeļu mūrim nav. Vai nu fibrolīts, izlīdzinošs apmetums un brocēnu ķieģeļflīzes/flīžķieģeļi, kā nu viņus tur...
Vēl jau paliek Āmerikā tik populārais saidings no plastmasas. Vispār jau baigā uroģina, bet varbūt, ka nemaz nav tik slikts variants. Tad, protams, fasāde jātaisa ventilējama, citādi koks sapūs 1 un 2.

aaaa Wrote:
-------------------------------------------------------
Man liekas,
> tu sarežģī vienkāršas lietas - uzsit latas,
> saliec vati, uzvelc plēvi un apšuj. Negribi
> dēļus - vējplēves vietā fibrolīts un
> apmetums.


A vaitad starp vati un koku nevajag plēvi?