Sveiki!
Ir jāuzliek mājai dēlīšu jumta segums, bet nekad agrāk ar to neesmu saskāries un nezinu kā un no kā jāveido apakšklājs, t.i., kas nāk uz spārēm, ja māja vienstāvīga, siltinājums ir griestu pārsegumā un mansardā nekas nav plānots. Varbūt kāds ir zinošs par dēlīšu jumtiem?

Ja būtu skaidas, tas nekas nav jāliek. Par dēlīšiem nezinu. Vispār cik zinu tie ir sažādi - gan ar savstarpēji sakļaujošamies gropēm, gan prasti kā skaida:
[www.apollo.lv]

Pats taisies likt? Gribi plikus dēlīšus?
Pa lielam jau visiem jumta segumiem apakšā uz spārēm nāk latojums, kura soli pieskaņo seguma materiālam. "Koka" jumtus dzīvojamām mājām lika trīs kārtās, šķūņiem un saimniecības ēkām varēja iztikt ar divām kārtām. Ar kārtām saprot to, ka katru kārtu nobīdot piem. par par 1/3, skatoties jumta šķērsgriezumu sanāk, ka uz katras latas ir pa trīs skaidām. Pirmās un pēdējās rindas liek no saīsinātām skaidām. No tā arī apmērām attālums starp latām.
Racionālāk gan būtu apakšā likt kausējamā ruberoīda segumu, tad vēdināmu šķirbu un koku pa virsu. Tad galējo mājas aizsardzību no nokrišņiem nodrošinātu ruberoīds, bet "koka" klājums būtu kā vizuālais noformējums un arī ruberoīda aizsardzībai no saules, kas varētu diezgan paildzināt kalpošanas laiku. Atsevišķi ņemot ruberoīds būtu uz 10 gadiem, "koks" varbūt 20-30 atkarībā no paša "koka", uzlikšanas, apstākļiem un uzturēšanas. "Koka" jumts prasa uzturēšanu - jāseko līdz vai kaut kur nav sagriezies kas, saplaisājušas kādas skaidas etc.
A ja nedzīvojamie (aukstie) bēniņi, kur siltinājums ir uz pēdējā stāva griestiem, tad zem seguma neko papildus likt nav nepieciešams. Tas palīdz caurumus atrast, ja nu kas.

Pats noteikti nelikšu, bet ir vēlme pēc iespējas racionālāku un lētāku uztaisīt to pīrāgu. Būvnieks it kā neparakstās uz to, ka varētu siltināt tikai stāva griestus, jo pārsegumā nāks arī lūka uz mansardu un to pamato, ka pa to nekad nevar tik hermētiski uztaisīt, ka augšā neplūst siltais gaiss un pēc laika tur viss būs vienās pilēs un sabojās stāva pārseguma siltinājumu un ar laiku arī konstrukcijas.
Tas nozīmē, ka man jāsiltina visas ārējās sienas līdz jumtam, pārsegumsm un vēl jumts! Ja siltinu jumtu, tad man tas jumta pīrāgs sanāk sarežģīts. Par pašiem dēlīšiem man viss skaidrs, bet vairāk par variācijām kā veidot to pārējo pīrāgu!

Skaidas jau arī ir dažādas. Biezumā ap 8 mm, kādas savulaik lika Latgalē, atceros redzējis Rencēnos un stāv uz mana šķūņa (veda no Alūksnes), ir viena lieta. Tai pat laikā Piebalgā taisa 1.5-2 x biezākas, tad arī kārtu skaitam būtu jāatšķiras. Viens vācietis Latvijā esot uzlicis 7 kārtās, un jumts esot notrupējis dažos gados.
Raitis Jelēvičs, piemēram, ir ļoti skeptisks ne tikai par dzīvošanu bēniņos vispār, bet par "savietotā" jumta klāšanu ar skaidām konkrēti. Vislielākie sūdi esot ap siltinātās un nesiltinātās (pārkares) zonu robežu. Didima ruberoīds ar visu šķirbu pa lielam varētu būt tas pats.
Man ir parasta, vāji siltināta veikalā pirktu bēniņu kāpņu lūka un bēniņi nav apkurināmi. Kur man ziemā jāmeklē piles? Līdz šim neko tādu neesmu novērojis.

Galvenais labu ventilāciju tai bēniņu telpai un tad nekas, nekur nepilēs.
Zem jumta seguma it kā neko nevajag, bet var uzlikt kādu pretkondensāta plēvi (ar 5cm šķirbu) - tas ļaus pasargāt ēku jumta seguma likšanas laikā un arī pēc tam, ja radīsīes kāda šķirbiņa segumā, neļaus ūdenim tecēt pārsegumā. Ar plēvi gan grūtāk būs jumtu apsekot no apakšas, lai atrastu remontējamās vietas. Un vēdināšanas spraugas gan apakšā, gan korē.

Neesmu speciālists, bet mana loģika saka sekojošo:
1.kritērijs vai var likt šāda tipa jumtus ir tā slīpums ! ! ! un ja tas ir pietiekami stāvs tad nekādi apakšklāji nav vajadzīgi;
2.klājumam jābūt labi ventilējamam.
3.niedru jumts darbojas ne tāpēc, ka tas nelaiž cauri ūdeni, bet gan tāpēc ka tas notek līdz jumta apaksējai malai. dēlīšu vai skaidu jumts darbojas tāpat +_ vēl koks samitrinoties sabriest un papildus sablīvējas (koka mucas)

Puslīdz domu esmu sapratis, tagad ir vismaz zināmi plsui un mīnusi vairākiem variantiem. Paldies, par viedokļiem! :)

Radiem simtgadīgā mājā zem jumta seguma pie spārēm ir piesists kartons. Tas lieliski novērš kāda piliena nonākšanu pārsegumā un pie reizes var ļoti pat labi redzēt, kur kaut kas ir pilējis, jo paliek pleķi. Bet cauri viņam nepil - tā kā slīpums ir pietiekams, kartons var samirkt, bet ūdens notek līdz apakšai - nu gandrīz kā brezenta telts - ja tā labi nostiepta, bez bedrēm, lietus to pilnībā izmērcē, bet ūdens cauri nepil.

Man patika tā būvnieka loģika par mansarda piegāšanu ar tvaiku caur sliktas lūkas blīvgumijām:) Ja tie bēniņi būs pilnīgi bez vēdināšanas, tad rudenī, ziemā bez visas lūkas tur appelēs, jo hermētisku kupolu jau pirmam stāvam neuzliksi. Viss, kas paliek aukstumā ir jāvēdina, vismaz nedaudz.