Domāju, kāda veida jumta segumu izvēlēties savai salmu mājai - bēniņi neapdzīvojami un vēdināmi.
Pamatā vislaik biju notēmējis uz profilēto metāla jumtu (a ļa Ruukki). Taču nesen uzzināju par Eternit fibrocementa šīferi (bezazbesta).

- Kādas ir atsauksmes par šo materiālu?
- Naivi šķiet, ka vēdināmos bēniņos uz šādām viļņotajām šifera loksnēm varētu neveidoties kondensāts - attiecīgi varētu iztikt bez lieka latojuma un pretkondensāta plēves - tas tā varētu būt?

Ja varētu iztikt bez divkārša latojuma un plēves un ņem vērā krāsoto lokšņu cenu 3,5 - 4,5 Ls/m2 turklāt vairāku gadu desmitu mūžu, tad šitais "jaunais" šīferis man šķiet pat ļoti saistošs. Ko tauta varētu pakomentēt?

Vai vispār ir kāds materiāls, kas neapkurināmos bēniņos prasītu jebkādas plēves?
Kaimiņi jaunlaiku viļņoto "šīferi" atzina par cenas ziņā izdevīgāko, ja vēl solis būtu kā vecajam, vispār būtu ideāls (vecā pieremnotēšanai).

Ēmm, es jau neesmu lietpratējs, bet man jau zinātāji teicās, ka zem Ruukki it kā vajagot pretkondensāta plēvi... Bet man vnk šķiet, ka uz cementa plāksnes tas kondensāts neveidotos tik labi, kā uz plānā skārdiņa.

Šķirbainā šķūnī stāvošs zāles pļāvējs mitrajos mēnešos mēdz aprūsēt. Varbūt jāsedz ar antikondensāta plēvi?

Plēvju tirgotājiem ari vajag dzīvot. Tikai nezkāpēc Vecrīgas bleķa jumti simt gadu stāvēja bez plēvēm - vienk uz izretināta collīšu klāja. Bet tikai labi vēdināmi.

Nevajag nekādu plēvi aukstajos bēniņos, kādas muļķības. Šīferis vai bleķis - viens pīpis - abi būs tikpat auksti cik āra gaiss, kondensāts veidosies gan uz viena, gan otra, bet praksē viņa ir maz, kā jau te tiku rakstījis, labākais variants ir uzsist no apakšas uz latojuma starp spārēm kartonu. Tas pasargās no piloša kondensāta to uztverot. Man radiem tieši tā ir - bleķa jumts uz reta dēļu klāja, no apakšas kartons. Bēniņi neapkurināmi, par īpaši vēdināmiem gan tos arī nenosauksi, jo parasti visi logi ciet, arī vējdēļos nekādu šķirbu nav, bet nu par īpaši hermētiskiem arī ne, kā jau vecā koka mājā. Ziemā kurina tikai pirmo stāvu. Jumtam ir apmēram 100 gadu, kartons uzsists kaut kad pirms kādiem 50 gadiem. Uz kartona vietām ir tādi kā ūdens nopilējuma pleķi, bet ļoti minimāli. Spāres un latojuma dēļi, kurus vietām var labi redzēt ir kā jauni - skanoši un skaisti. Ziemā gan no jumta kūst sniegs un veidojas lāstekas, tātad siltais gaiss tomēr ceļas uz bēniņstāvu un silda jumtu, bet absolūti nekādu kondensāta bojājumu pazīmju. Izskatās, arī, ka viņa ir ļoti maz, varbūt uz visu lielo platību tas mitrums ātrāk iztvaiko kā spēj kondensēties uz aukstās jumta virsmas.
Nezinum, taisītu sev, es tomēr to plēvi uzliktu - tas ir kā papildu garants, ka caura jumta gadījumā ūdens netecēs mājā. Man, kad lika jumtu, sākumā uzlika tikai pretkondensāta plēvi ar latojumu un pa vidu uznāca nežēlīgs gāziens - mājās netika ne piles. Pie tam lija kādas 3 dienas tā nopietni. Tas rullis maksā 30 Ls un līstītes, par ko tu te uzraucies, varbūt kādus 10-20 Ls, tās ir absolūti vērā neņemamas izmaksas.

Paldies aaaa - ļoti objektīva un paskaidrojoša atbilde! Visu cieņu! Padomās!
Bet nu - galvenais, saprotu, ka tauta pagaidām neko sliktu par to "jauno" šīferi nesaka. Tas labi, jo 50 gadu izturība jumtam tomēr ir vairāk par neskaidri garantētajiem profilētā skārda 15 gadiem... :)

Nav tik traki - Ruukki tie 15 gadi ir nevis garantija, bet gan Pural pārklājuma garantija!!! Apakšā vēl ir pabiezs cinka slānis un normāls bleķis, domāju īstam Ruukki bleķim pat 100 gadi nebūs par daudz. Nesaku, ka tam šīferim kāda vaina - nav nācies saskarties. Skandināvijā ļoti populāri fasādes un pat cokolus ar kaut ko tādu apšūt - īpaši industriālām ēkām, domāju, tas pats Knauf Aquapanel vien ir, no tās pašas sērijas - cementa java iemaisīta kaut kādās šķiedrās un sapresēta loksnēs.

Esmu uzlicis šķūnim ar vienu patstāvīgi apdzīvojamu telpu, bijusī kūts,šo bezazbesta šīferi. Kā tādu uz viņa kondensātu neesmu redzējis kopš uzlikšanas jau apmēram 10 gadus.
Vispārīgi šādiem gabalmateriāla jumtiem- maļa vai cementa dakstiņiem, bezazbesta šīferim nav nepieciešamas pretkondensāta plēves. Tas saistīts ar to, ka ražotāji šim materiālam nevar piedēvēt kā gaisa necaurlaidību, tā tvaika necaurlaidību - materiāli ir poraini.
Te vienīgi jāmin, ka atšķirībā no metāla, materiāliem nepatīk koncentrētas ūdens strūklas. Tas ir tā, ka es no vienas jumta plaknes savācu lietusūdeni un ar notekcauruli to novadu uz šādu apakšējo plakni. Tad ūdens spiediens ir pārāk liels un materiāls netur.
Stiprināt vislabāk ar cinkotām kokskrūvēm, kur paplāksnēm vajadzētu izmantot 1mm svina skārdu.

Nē, man pavisam vienkāršs divslīpu jumts. Vienīgi - nez kā ir, ja projekts it kā paredzēts metāla jumtam, vai šīferis nebūs krietni smagāks? Lai gan man tā koka karkasa konstrukcija tāda visai gruntīga - [foto.inbox.lv] .