varbuut galiigi garaam jautaajums,bet tomeer.
Doma maaju celt no keramziitblokiem.Neesmu celtnieks iipashi liels. Kaada biezuma blokus izmantot un cik liels siltinaajums jaaliek,ja njemtu 250 biezumu. Vai 250 var iztureet otro staavu? un cik tad liels siltinaajums 300 buutu vajdziigs?
VAi pamatos var izmantot keramziitbloku ar 5mpa un vai pietiek ar 300?

Arī neesmu spečuks, bet domāju - jo dāsnāk siltinājumu uzliksi, jo labāk (protams, pie nosacījuma, ka siltinājums ir kvalitatīvi uzlikts). 25cm fibo + 10 cm putuplasts vai fasādes vate = varētu būt visai sakarīgs efekts.
Par to vai 250 var turēt otro stāvu - lasi tak ražotāju tehnisko informāciju, kur būs aprakstīs, ko no kā var celt. Visbeidzot - ko nu spriedelē, tāpat mājai projektu oficiālu vajadzēs, tad nu arī projekta būvkonstruktors Tev pateiks - var vai nevar tā un cik biezu siltinājumu būtu vēlams. Konsultējies ar būvkonstruktoru!
Pamatos jau tieši tos pašus 5 mpa liek. Ja viegla māja, tad pat 3 mpa krāmē, bet šis nebūs tas gadījums.
Būvē no salmiem - lētāk sanāks! ;) [salmiunmali.blogs.lv]

Dažādu konstrukciju salīdzinajums pie līdzīgām siltumpretestībām
[www.rbb.lv]

Neiedziļinoties nevaru izskaidrot atšķirības starp samazinājuma amplitūdu K un laika nobīdi τ, bet vispār tai salīdzinājumā labi performē gāzbetons. Tiesa, tā kā tas ir aprēķins, varētu būt spēkā šai komentā
[www.building.lv]
minētais puspatiesības efekts.

No sienu stiprības viedokļa keranzītbetona bloki 250mm biezumā ar bloka spiedes stiprību 3MPa 2 stāvu privātmājai parasti pietiek atliektiem galiem. Protams, ja vien nav lieli pārseguma laidumi un sienas, kas drīzāk izskatās pēc kolonnām.
No siltumtehnikas viedokļa šāds sienas pīrāgs:
apmetums + vate/putjiks 100mm + keramzītbetons 250mm + apmetums
arī ir baigi ok.
Pie šādas zienas izvēles pamatus ieteiktu izveidot no monolītas betona pēdas un mūra no 5MPa keramzītbetona blokiem biezumā 250mm, siltinot ar putjiku 50mm.

Visi mani ietikumi ir pieņemot, ka māja ir salīdzinoši vienkārša un nav nekādu papildus slodžu un citu sarežģītu apstākļu.

Maaja ir pilnigi vienkaarsha.bez nekaadaam paarmeeriibaam.

Viena cita lieta tik nomoka.Maaja atrodaas kaapaas, reaali smiltis.Nojaucu veco verandu,pamati bija uzreiz uzs smiltiim,tagad izrakos liidz reaaliem maajas pamatiem,kas ir uz bliivaam smiltiim un ir veidoti 50cm dzilji un no kljiegeljiem 5 kaartaas.Ko dariit ar vecaas maajas pamatiem? KO likt klaat,jeb uz tiem pamatiem var stuteet virsuu tos 250 Fibo?

Cik noprotu, tad ir doma māju būvēt uz vecajiem pamatiem?
Ja tā, tad ir jāapseko kādā stāvoklī šie pamati. Ja viss tur ir ok, tad var celt, ja nē tad jādomā nojaukt, pastiprināt. Jāredz dzīvē, lai kautko varētu komentēt.
Ja ir doma piebūvēt blakus vecajiem pamatiem, tad obligāti jāveido deformācijas šuve ne tikai pamatos, bet arī sienā, lai turpmāk nerastos plaisas.
Vai pamatu iebūves dziļums no grunts ir tikai 50cm? Vai zem esošajiem ķieģeļu pamatiem ir šķembojums un cik dziļi? 50cm iebūves dziļumā grunts nestspēja var gadīties nepietikoša 2 stāvu ēkai, kā arī šāda dziļumā grunts caursalst un iespējama pamatnes kūkumošanās

Diena 16.04.2003. Lija Bērziņa. Āderu mācība:
"Labāk ir celt māju uz vecajiem pamatiem, jo visas līdz Pirmajam pasaules karam celtās pamatīgās ēkas tika «ieliktas» āderu sistēmā"

Maaja celta 50.gados.kaa koka karkasa maaja vienstaaviiga,koks apakshaa papuvis,nekas nav noseedies,skatoties peec maajas apmetuma plaisu nav...
Ja par pamatu dziljumu tad kaapaas varu rakties kameer slikti paliks,visu laiku smiltis tik tagad tajos dziljumos ir taadas tumshas un bliivas... bet ne mitras. Mozh tiem kjiegeljiem aprakt apkart un pieliet klaat no saaniem?
Zem kjiegelju pamata iipashi daudz skjembas nesmu ieveerojis,gadaas driizaak kautkaadi laukakmenji.... vareetu jau dikti neiespringt uz tiem 2 staaviem,bet maajele nav liela un zeme nepieder man..... mana ir tikai maaja.