Sveiki! Vēlējos jautāt vai nav kāds, kurš varētu ieteikt krasu lauku mājai (lopu stallim), krāsu. Vajadzētu ko lētu un varbūt ka pats var ko uzmeistarot tādu kārtīgu.
Ēkas ir vēl veco laiku, no laukakmeņiem būvēta, un siena ir apmesta ar kaļķa/cementa/grants apmetumu. Tāpēc Tagad vajadzētu nokrāsot.
Vai ir bijusi kāda pieredze jums? (lūdzu padalāties)

Pašam pieredzes nav, cik esmu dzirdējis, elpojošākās minerālām fasādēm esot kaļķa krāsas un silikātu krāsas. Zināms know-how krāsas sagatavošanā gan jau ir, jo mēģinot ar kaļķi pārklāt kokmateriālus kā padlaiku fermā man tā kārtiņa plēksnēm nobira nost.
[www.apollo.lv]

Laukos apmestu pirti un kūti krāsojām ar krīta krāsu, ja nemaldos.

Bet kā šo krāsu pagatavot, vairāk tās receptes interesē :)

Krīta diez vai - tās jaucās uz organiskām saistvielām tipa piens, galdnieku līme utt un manuprāt āra darbiem neder principā. Kaļķis arī paliek par krītu, ar to atšķirību, ka tas notiek tai vietā, kur uzķepēts.

Protams dabīga materiāla būvei jālieto kaļka krāsas-piemēram STO- Sumpfkalk. Info e pasta, vai 29160160

Man gan gŗjūti iedomāties, ar ko kaļķa krāsa būs dabīgāka par silikātkrāsu. Paskaidrojumus studijā! Man tomēr domāt, ka silikātiežu uz zemeslodes ir krietni vairāk par kalcija karbonātiežiem, tādēļ silikātkrāsa būs krietni vien "dabīgāka" (vispār tracina šitā diletantu terminoloģija). Ja apmetumam klāt cements, nekas labāks par silikātkrāsu nevar būt, jo tā ķīmiski piesaistās mūrim un nost nekad nelobīsies. Krāsai ir jāturās klāt ilgus gadus un jābūt smukai, tvaikcaurlaidīgai, pārējais ir mazsvarīgs - būtu tā pati ķīmiskākā no visām, vienalga, galu galā tā ir fasāde un nevajag atkal vienkāršu pindzelēšanu pārvērst par kultu.
Depo pārdod Caparol silikātkrāsas un gruntis - parasti vispirms nogruntē un tad krāso.

tad es saprotu, ka jūs iesakāt pirkt gatavu produktu, nevis pašam ko meistarot, pievienojot krāsu pigmentu?

Pie reizes vēl viens diletantisks jautājums - silikātkrāsai taču nav nekas kopīgs/līdzīgs ar šķidro stiklu, kas, kaut sākotnēji iejaukts ūdenī, pēc pirmreizējās izžūšanas spēj tikai sabirzt gabalos?
Mājas galam, kurā pavadīju bērnību, uz silikātķieģeļiem 80-to sākumā tika uzkrāsota reklāma un apakšā parakstīts "krāsots ar silikāta krāsu". Vēl šodien reklāma ir tikai mazliet aplupusi.

Silikātkrāsas sastāvu pētījis neesmu, bet liekas, ka ir vistiešākais sakars ar šķidro stiklu - tam tur vajadzētu būt sastāvā un tieši nātrija silikāts ir tas, kas reaģē ar apmetumu.
Diletantisms ir uz brīvu roku materiālus dalīt "dabīgos", "zaļos", "nekaitīgos", "eko" utt., absolūti neiedziļinoties ne to sastāvā, ne izgatavošanas procesā, ne ilgmūžibā, būtībā ne kamā. Birka tiek piekārta tikai balstoties uz kaut kādām lingvistiski patīkamām skaņām, piemēram - "kaļķis, krīts" tas ir kaut kas, kas minēts jau sen un bijis pazīstams gadu tūkstošiem, tātad automātiksi "labs". Silikātkrāsa - nu tas skan moderni, tātad ķīmija, sintētika un inde. Jāpiebilst, ka smiltis, māli, grants - tie visi satur silikātus, bet nesatur ne kaļķi, ne krītu. Un man neliekas, ka tie nebūtu dabīgi materiāli.
Atliek vienam gudriniekam piekārt birku "ekovatei" un visi vārti tai ir vaļā. Tanī pat laikā gan stiklavate, gan akmensvate ir daudz dabīgāki produkti, jo būtībā ir nemodificēti izkausēti akmeņi, kamēr papīrs ir vārīts izmantojot nežēlīgāko ķīmiju, konservēts, līmēts, apdrukāts, piesātināts ar bora savienojumiem utt.
Darva, nafta, tie arī ir pilnīgi dabīgi produkti, bet nokļūstot saskarē ar dabu vai cilvēku ne to atrašanās vietā tie ir lielākās un nāvējošākās indes.
Mans priekšlikums nedalīt materiālus "dabīgos" un "nedabīgos vai sintētiskos". Katram materiālam ir sava specifika un pielietojuma sfēras, vieta un arī kaitīgums vai nekaitīgums. Nu nav pilnīgi nekādas nozīmes, vai fasāde tiek nokrāsota ar pilnīgi sintētisku vai "dabīgu" krāsu. Ne uz mājas, ne tajā dzīvojošo cilvēku veselību tas neatstāj pilnīgi nekādu iespaidu. Līdz ar to, ja kaut kāda moderna sintētiska krāsa uz apmetuma turēsies labāk un ilgāk, tad ar tādu arī ir jākrāso, nevis jāizgudro visādi pekstiņi.