Labdien.
Tikko dzīvojamai mājai ir veikts fasādes apmetuma remonts un pamatu remonts.
Pamati bija izdrupuši un tika atrakti un pilnībā apmesti pa jaunu.
Un tagad ir tāda situācija, ka pēc remonta pamata apmetums ir kopā ar fasādes apmetumu kādi 2cm. biezumā.
Doma ir ar dimanta ripu izzāģēt rievu apmetumā līdz hidroizolācijai un pēc tam to piepildīt ar kādu mastiku.
Vai doma ir pareiza, un kādu mastiku var pielietot?

[foto1.inbox.lv]
Šei būs arī bilde

Iepildi silikona tepi.
Mastikas uzdevums ir neļaut apmetumā esošajam mitrumam no sniega vai atlecošā lietus kapilārā ceļā virzīties uz augšu.

Ar to zilikonu droši vien var ielīmēt slīpu bleķīti.
Tomēr vai obligāti kaut kas vispār jādara? Varbūt smukumam? Cik augstu tas ir virs (ļoti mitrās?) grunts?
Pat mitrajā Anglijā atklājuši, ka kapilārais mitrums praktiski neceļoties augstāk par 60 cm.
Kāpēc Rožkalnos apmetuma apakšējā daļa lobās nost? Tāpēc, ka apmetums pārlaists pāri, apejot hidroizolāciju, vai tāpēc, ka sienas apakša par maz pacelta virs apkārtnes?
[www.failiem.lv]

Jebkura sprauga ir papildus risks mitruma iekļūšanai un bojājumu nodarīšanai. Paskaties kā paneļmājās mocās ar spraugām starp paneļiem.
Nevajag tur neko darīt, kāpēc zāģēt kopā labu apmetumu? Tas nebūtu prāta darbs, jo silikonu tik ideāli neiesmērēsi, lai tur mitrums nesūktos iekšā un neplēstu apmetumu. Ja smukumam, tad var ar otiņu uzkrāsot līniju, vai pamatu apmetumu nokrāsot citā krāsā. Panelenēs gan lieto kaut kādu kaučuka (drīzāk sintētiskas butiljēlgumijas) mastiku zieķēšanai starp paneļiem. Tā ir elastīga un pēc taustes mīksta arī pēc 10 un 20 gadiem. Bet taisīt spraugu tur, kur viņas nav nebūtu prāta darbs.

Par Rožkalniem runājot - tas tak ir māla apmetums, kas ar lietu un ūdeni principā nesadzīvo - tai mājai vajadzēja krietni lielākas pārkares. Turklāt apmetuma apakšējā mala izskatās, ka uzlaista virsū betonam un tur nav bijis saķeres, jo pie betona tā pa īstam jau nekas klāt neturas - tad ir jālieto smilšu līmgruntis, lai tur kaut ko pielipinātu, vai jādībeļo klāt kaut kāds siets, kas to visu noturētu.
Man liekas tā vieta ir tehnoloģiski nepareizi nostrādāta - ar liekumu uz pamatiem, kas nozīmnē, ka tā vieta novada sienas pilienus tieši uz salaiduma vietas. Tur tomēr bija kā klasiski jāliek bleķa "palodzīte" un tai jāmet virsū, lai pilieni novadītos nost no māla apmetuma apakšas, nevis tieši tai virsū lietus uc nokrišņu laikā šo vietu principā konstanti turot slapju.
Vakar nostaigāju gar kaimiņa aiz žoga sakrāmēto māla ķieģeļu kaudzi. Ķieģeļi cara laika, no izjauktas vecas mājas, viņš tos izmantoja dekoratīvas iekšsienas mūrēšanai. Stāv neapsegti zem klajas debess, nu jau kādu 3-o gadu. Pārsteidzoši, bet puse kaudzes bija sabirzusi māla drumslās. Laikam jau sals+ūdens šitādam pasākumam ir pilnīgi nepieņemams.

Ķieģelis no ķieģeļa atšķiras, tomēr pat ulmaņlaiku vietējā cepuma no kaļķi saturoša māla (atceramies Mr.Cepel) performē labāk kā kaļķu java:
[www.failiem.lv]

Pēc plaisām spriežot pamati ir sēdušies un plaisas smērētas ciet ar cementa javu. Varb;ut vaina nav kaļķu javā, bet pamatos, kas radīja plaisas, kur tika ūdens utt.?

Pamats virs grunts ir apm. 20cm.
Tad domājat ka tur problēmu nebūs?
Smukums mani galīgi neuzttrauc,galvenais lai nebūtu problēmas ar mitrumu, jo sienas ir skaidbetona.

Sienas no skaidbetona, kāda saistviela - ja cements, tad sienā uz betona pamatiem radīsies iekšējā kondensācija, kas radīs koksnes sastāvdaļā trupi.
Par to apmetumu uz pamatiem un sienām. Teorētiski sienas būtu jāapmet ar kaļķa javas apmetumu, bet pamatiem ir jaukts vai cementa apmetums. Viens - kaļķa apmetums laiž cauri ūdens tvaikus, bet cementam tvaika caurlaidība daudz mazāka. Tā, ka pareizi taisot, tev tā šuve veidosies gribi vai negribi.
Tātad pieņemot, ka fasāei daļēji ir jānovada slīpa lietus ar vēju uznests ūdens uz fasādes, tas nedrīkst iesūkties sienā -- tad tas nozīmē, ka šī šuve tev elastīgi jaāizdara.
Nepatīk silikons - lieto lineļļu ar piejauktu nedzēstu kaļķi, tam elastība skaitās robežās no 5..10%.