Labdien visiem

Situācija ir sekojoša. Šogad ieklāts bruģis. It kā no ieklāšanas tehnoloģijas viedokļa viss būtu kārtībā: noņēma melnzemi, uzbēra akmeņu kārtu, tad smiltis, visu blietēja, utt. Problēma ir tāda, ka stipra lietus laikā (tik stipra, ka jumta renes netiek galā ar visu ūdeni) dažreiz ūdens gāžas virsū uz bruģa un skalo ārā smiltis. Parasti tad saslauku tās smiltis atpakaļ, bet ja ir ļoti stiprs lietus, tad atkal izskalo ārā.
Jautājums ir sekojošs: vai to bruģi var kaut kā nostiprināt šai vietā. Pašam bija doma, ka varbūt var sajaukt cementu ar ūdeni un kaut kā saliet tajās smiltīs kas zem bruģa (buģakmeņiem ir apaļi stūri kas sadurvietās veido atstarpes kur varētu to visu ieliet).
Vai ir kādas idejas ko vēl varētu izdarīt. Gluži negribas raut visu bruģi nost un sākt betonēt visu pamatni.

Standarts - uzber rupjas šķembas, tad smalku sijātu granti un tad akmeņus ar palielām šķirbām. Kas notiek, kad uzlīst lietus? Smiltis tiek saskalotas šķembu spraugās un bruģis kolosāli izšķobās. Jau sākumā vajadzēja uz šķembām uzbērt plānu grants kārtiņu un saskalot starp šķembām, tad nekas tāds nenotiktu, jo smiltis nebūtu uz kurieni skalot. Bet pie mums tā praktiski nedara, un visiem viena un tā pati problēma. Tagad tu tur neko neizdarīsi, nekādus cementus neliec. Un betonu zem bruģa parasti neliek, jo tad ūdenim nebūs kur iesūkties, turklāt tas ir dārgi. Ja visu izdara tehnoloģiski pareizi - bruģis stāv un nešķobās simts gadus.

Kas lika to bruggi???Passi vai firma/halturetaaji???

Paldies par komentāriem. Paskaidrošu sīkāk...
To smilti neskalo iekšā, uz leju, šķembās. Pilnībā saprotu, ka ja apakšā nav viss kārtīgi noblīvēts un smiltīm ir kur palikt, tad tās var saskalot šķembās. Manā situācijā nekas tāds nenotiek. Kā jau teicu, vienā vietā ūdens dažreiz (nesen te bija ļoti stiprs lietus) no jumta (ap 3,5 metru augstuma, pie kam ļoti daudz un īsā laikā) gāžas virsū bruģim... un smilti skalo ārā nevis iekšā zemē - uz leju, bet sit ārā uz augšu. Reāli man tā smilts ar ūdens straumi tiek noskalota kādu 5 metru attālumā kur ir nedaudz zemāka vieta. Ja ūdeni uz bruģa lej lēni, tad viss sasūcas iekšā zemē un nekas nekur nešķobās... runa pašlaik iet tikai par vienu, atsevišķu bruģa vietu, platībā ap 1,5 kvadrātmetri.
Bruģi man lika viena šamērā pazīstama firma... par kvalitāti man pretenziju nav, nekas nekur nešķobās normālos apstākļos. Saprotu, ka ūdeni tonnām gāž virsū uz vienu bruģa punktu... tā nav normāla situācija :)

Ja tikai no spraugām skalo, tad var darīt tā - samaisa cementu ar smiltīm, attiecībā 1:5 līdz 1:8 un sausā laikā smuki ar slotu saslauka šķirbās, kur ir problēmas ar izskalošanu. Tad pavisam nedaudz aprasina ar smidzinātāju, tā lai spraugās saslaucītāis cementa/smilšu maisījums nepaliek slapjš', bet viegli mitrs. Tikai pirms laistīšanas rūpīgi noslauki cementa paliekas no bruģa, lai nepaliek traipi. Tikai nesalej par daudz ūdeni, jo tad cements tiks izskalots un nekas tur nesacietēs. Vēlams to darīt dienā, kad nav plānots lietus. Nākošajā dienā atkal nedaudz aplaista, jo atceries, ka cements nedrīkst izžūt, tas cietē ķīmiski reaģējot ar ūdeni, nevis žūstot. Pirmās 3 dienas jācenšas šuves turēt mitras. Ja ir aizdomas par lietu, pavisam smalki būtu samitrināt to pasākumu un apsegt ar plēvi, lai mitrums neizgaro, bet tiek izmantots cementa cietēšanai. Lai gan šitādā karstā laikā izskatās, ka bez plēves segšanas neiztikt, jo ūdens iztvaikos pārāk ātri. Labāk to darīt vakarā, lai no rīta cements jau ir kaut cik sacietējis pirms cepiena iestāšanās.

Udenim notekas- gulijas neizveidojat?

Paldies vēlreiz par komentāriem.
Sevišķs paldies aaaa... šķiet, ka šis man labi noderēs. Man ar pašam bija aizdoma, ka kaut ko ar cementu varētu darīt... paldies :)
Tagad pamēģināšu kā tā lieta notiek... tad uzrakstīšu kas sanāca.