heating... par plaisu kas mainās siltuma ietekmē. Būvkonstrukcijās ir tāda daļa, ko sauc par deformāciju plaisām, kas veidojas kā termiskā, tā mitruma ietekmē.
Grīdām pie apsildes šis plaisas vai deformāciju šuves jāveido katriem 20m2, arī metāla jumtiem ir norāde, ka temperatūras šuvēm jābūt 4 vai 6m attālumā. No tulkotās literatūras zināms, ka jo vieglāks tilpumsvars ir konstrukcijai, jo mazākā attālumā jābūt šīm temperatūras šuvēm.
Ja tu nosauktu šīs brīvi stāvošās sienas izmērus - garumu augstumu, tad intereses pēc apskatīt cik lielām jābūt šim šuvēm.
Apmetumā ievietojot sietu, mēs ar tā palīdzību pārdalam šo koncentēto plaisu sīkās neredzamās mikroplaisiņās.

Izmeeru gan neatceros tad jau bija gadus 10 atpakal!!Objekts Lidosta Riiga izlidossanas garais terminaals kriesaa pusee talaakis gals ja skataas no vecaas lidostas eekas puses!!

Laikam jau būs tikai jāsiltina, jo pamati mājai tiešām ir ļoti švaki un man par tiem bail. Salipināti nodažādiem dzelzbetonu gabaliem. No ārpuses tie ir apmēram viena metra dziļumā (~1,5 metri virszemes cokols) un iekšpusē tie ir tieši pagraba grīdas līmenī (vietām pat ir redzami tukšumi zem pamatiem). Pagrabstāvs ir zem visas mājas un lielākajai pusei vēl neesmu ielējis grīdu. Stipra lietus laikā viss pagrabs ūdenī.
Sienas arī mūrētas no dažāda izmēra kautkādiem salasītiem gāzbetoniem. Un varētu būt ka bijuši slapji. Un arī tagad jau gadus 10 tie katrā lietū paliek slapji.

Izklausaas loti feini. Lasu reizeeem par taaam majaam kas buveetas no atrastiem kraaaamiem. :)

Man atkal jautājums "uz otru pusi".

Situācija līdzīga, gāzbetona sienas, apšūtas ar silikātķieģeļiem. Ir doma siltināt ar vati. Esmu nodomājis ķieģeļu apšuvumu plēst nost un tā vietā 100mm akmens vati. Ir tikai viens stāvs, ~50 kv.m. Kādas būtu citu domas par šādu pieeju?