vienstāvam... tu draugs nejauc gaisa relatīvo mitrumu telpās ar samirkušām konstrukcijām, tās atšķirīgas lietas
Lai sakņu pagrabā noturētu vajadzīgo mitrumu, tas gan ir jāvēdina, bet sienu iekšējai apdarei var izmantot to pašu ALU-papīrs vai citu folliju, sliktākā gadījumā bitumena mastiku. Mitrumu nodrošina mitrums no zemes, kas kapilārā ceļa iekļūst caur grīdu telpā un atdzesētais gaiss līdz 3..5 grādiem
Pagraba jumta hidroizolācijai ar to nevajadzētu būt nekādam sakaram.

Foliju vai piķot no iekšpuses nebiju pat iedomājies. Tomēr, ja telpu mitrinās tikai 1/6 virsmas laukuma, vai ar to pietiks? Pieskaitot ārsienas, sanāktu vismaz puse. Atliek iekšsienas un pārsegums, kas, visticamāk, būs ūdenscecaurlaidīgs plēvju un putoplasta slānis.

Vai gadījumā betons (Vienstāva gadījumā sienas taču betona) daudz ilgāk un labāk nedzīvo mitrs kā absolūti sauss? Par samirkušām konstrukcijām te nu vismazāk būtu jāuztraucas.

Vai betons, izņemot armatūru, nevarētu dzīvot akmens mūžu? Vai tieši armatūras rūsēšanas dēļ padlaiku paneleņu mūžs neskaitās ierobežots, ko tagad taisās ildzināt ar siltināšanu (=žāvēšanu). Manuprāt armatūra visur būtu jāsargā no mitruma, es gan to neplānoju darīt (esmu centies krāsot ar Polyline Rust-Off, bet neesmu pārliecināts, kā un cik ilgi tas kalpo).
(atvainojos tēmas autoram par offtopiku)

Un vēlreiz - rūsē nevis no mitruma, bet no skābekļa+mitruma (mitrums to paātrina, protams, sauss bleķis nerūsē), jo lai Fe(0) pārvērstu par Fe(3+) ir vajadzīgs oksidētājs, un visā dabā principā vienīgais oksidētājs ir skābeklis. Ja betons ir pietiekami blīvs un kvalitatīvs, armatūra nerūsē tā iekšienē. Rūsē saplaisājis un nekvalitatīvs betons. Tad jau visi tiltu balsti, kas ir pilni ar armatūru sen būtu sabrukuši.

Betons jau stilstiski 'nerūsē', bet erodē termisko svārstību vai sala iedarbībā lidz vienkāršām kristāliskām sastāvdaļām.
Betons ar savu sārmaino sastāvu aizsargā metāla stiegras dz/betonā tikmēr, kamēr skābais lietus vai kāds cits iemesls šo sārmainumu neitralizē. Tad sākas metāla oksidācija. Tapēc būvnormas atļauj stiegrojumam izmantot tēraudu ar blīvu rūsējuma kārtu, to var netīrīt. Taču birstoša šī rūsa nedrīkst būt.

Nezinu par tiltu balstiem, bet laidumi ir vienkārši katastrofālā stāvoklī. Paraugieties augšup uz Vanšu vai Zemitāna tiltiem. Pie pēdējā pat vasarā var redzēt vairākus centimetrus biezus izsēdušās sāls gabalus.
Otrreizēji izmantojot betona elektrības stabus pārliecinājos, ka armatūras rūsēšanas process, ja reiz ir sācies, ir lavīnveida un burtiski saplēš betonu. Nez kā performē Polyline rust-Off, kas satur slāpekļskābi, iemērkta sārmā? Reiz meklēju KeraKoll Ferri, bet neatradu, pārstāvji pateica, ka sen vairs neved.

mjāā, nācās palasīt arī blakus tēmas, bet tas nekas. galu galā apjuku, es tagad mainu jumtu vecajai mājai, paralēli ceļot jauno, tā man paliks kā saimniecības mājiņa pagalmā, tātad, mana doma bija tur uzklāt kausējamo ruberoīdu, ir jau latojums uzsists,un apakšā uzskrūvētu Dureli 11 mm... vai tas būtu atbalstāms solis? man vnk sanāca ka uzliekot normālu šindeli būs vairāk izmaksas...

Ja tev šindeļa ruberoīda plāksnītes ir palikušas pāri, tad kā nosedzošo līmē to, bet jebkurā gadījumā apakšklajs no ruberoīda ir vajadzīgs.