Ko es no visa tā sapratu.. :)
1. manos bēniņos vajag sastiept vati cik tik var un ja pašam ir prieks, tad pārvilkt ar kādu gaiscaurlaidīgu audumu, lai neput (bez cita īpaša labuma). plēvi nelikt ne augšā ne apakšā, jo tā nav konstrukcijas "siltā puse" attiecībā pret istabu.
3. bēniņos abos galos izsist divu ķieģeļu caurumus, un uzlikt restītes - lai drusku gaiss apmainās.
2. Ja bēniņu jumtā skārds ir vienkārši uz spārēm (neatceros vai tā bija, tad atstājam gaisu starp spārēm (nezinu, gan vai tur tieši ventilēsies bet nu būs gaisa spilvens, tad lieku kaut mēbeļu kartonu (kas distancētu vati), tad vati kādi 10cm), tad varētu atkal mēbeļu kartonu - lai satur kopā un beigās plēvi (jo bēniņi attiecībā pret āru ir siltā puse.
3. Mansarda istabā, ja veidojas kondensāts un izejam no tā, ka jumtu nomainīt nav resursu un slīpos griestus jaukt nost arī nē. tad iznāk ka plēve jāliek sienai pa virsu (jo tā tak konstrukcijas siltā puse) nu un tam kartonu un tapeti... Jeb es pārlieku vienkāršoju? [Kā tieši tur samudrīts nevar skaidri saprast, bet piedalās: skārds, ruberoīds, kaut kas mīksts, horizontāls dēļu klājiens no iekšpuses un uz skaliņiem uzmests apmetums]

Kas tā par vietu, kur liekas vate, bet nav nevienas siltās puses?
Preskartons abās pusēs vatei manuprāt jau ir gana niknas tvaika barjeras.
Provokatīvs jautājums - kā būtu jāizpilda LBN 002-01 25.punkta prasības sienā starp divām telpām, kas abas ir neatkarīgi apkurināmas apstākļos, kad ilgstoši varētu tikt apkurināta/apdzīvota tikai viena vai tikai otra?

Par 25.punktu - vēlams šādu situāciju nepieļaut jebkādos apstākļos. Citādāk jāuzskata, ka šādas telpas atdalošā siena ir ārsiena. Iespējams, siena ar siltumizolācijas slāni starp diviem mūra skāņiem (hot dog) būtu risinājums tādam gadījumam.

Manuprāt garantēta drošība sasniedzama vienīgi, ja dogu pa vidu vēl arī vēdina (divas ārsienas ar ārpusēm kopā un šķirbu vidū).
Starp citu, kā risinās kaimiņattiecības siltinot kopā samūrētas mājas? Dabūs vēl kopsienās likt siltumskaitītājus, bet, nedod dievs, kautkur sāks pelēt!
Dažādu augstumu sabūvētām augstākās mājas siltinājums atradīsies zemākās mājas teritorijā, par ko varētu būt jāmaksā nomas maksa, iespējams, pietiekamā apmērā, lai nosegtu apkures rēķinus nesiltinātai zemākajai!

sand2000.. principā pareizi, tvaika izolāciju var radīt arī ar eļļas krāsojumu 2..3 reizes tieši uz sienas, tad tvaika izolācija zem kartona var nebūt. Bet vai pieņemami šādi apdarināta siena?

vienstāvam... kopumā jau ēkas tiek - mēģināts projektēt tā, lai tajās veidojas kaut kāds apjoms, kas tiek kopēji apsildīts, nemēģinot ēku sadalīt atsevišķās telpās. Tad, kad bija krāsns apkure, šo koncepciju dalēji izpildīja, piemēram blakus telpās uzturot 5 grādu temperatūru. Atsevišķu telpu pieslēgums vienas sezonas laikā parasti būvkonstrukcijām nekādas lielas sekas nerada.

Bet tā kondensāta sakrāšanās un pilēšana arī tai skūnītī rada problēmas !
Es savā prātā analizēju daudzmaz analogas situācijas ar parastu cinkotā skārda jumtu uz retināta dēlu seguma un tur kaut kā neesmu manījis šadas izpausmes.
Iemesli manā prātā varētu būt divi:
1.Varbūt tās "ventilācijas" ir par daudz t.i. zem seguma ieplūst parāk daudz dabiski mitra gaisa un tas tur paliek kā rasa zālē ?
2."vecajā konstrukcijā" (cinkotais skārds uz retinātiem dēļiem) skārds saskarās ar dēļiem un tie "uzsūc" kondensātu un tā tas mitrums tur cirkulē - samitrinās izžūst ?

Vai mani domu gājieni ir pareizi ?
Un kāds tomēr būtu risinājums lai tas kondensāts nepilētu kur pagadās ?

viesturs470... kas, tad tev par tādu šķūni, kas noslēgts tā, lai nevēdinātos. Varbūt iemesls ir skārda jumtam neatbilstošs slīpums, zem 11 grādiem vai pacēlums apmēram 1:5. Tad lietum līstot šuves nespēj nosargāt jumtu pret caurtecēšanu, tas vienkārši pil caur šuvēm.

Ar jumta slīpumu viss kārtībā (ap 30 grādiem) un cauri nekas netek !
kondensāts intensīvi radās gan vasarā, gan sobrīd kad pa dienu ir saulīte, bet naktī auksts !

Viesturs470...jumtam korē izveido vēdināšanas atveri un tad paskaties vai tev vajag to plēvi. Šķūni taču tu nekurini?