Tā nu ir situācija:
Apkure ar zemes ss, atpakaļgaitas temperatūra tiek aprēķināta pēc līknes un āra t.
Parasti telpās ir konstanta t, neatkarīgi no āra t.
Bet šonakt bija normāla vētra un tieši logos. Telpas temperatūra nokrita par 1 grādu.
Tad nu domāju kāpēc?
1) siena ir fibo 20cm, no iekšas 5cm fibrolits+apmetums, ārā putiks 10cm. Iestrādāts uz pļekām un ~ 2-3cm spraugu. Moška šeit sitās iekšā aukstais gaiss no jumta puses un dzesē mūri? Ir novērots dienvidu pusei jumtā kādu metru vertikālu "atkusumu" un varbūt kādi 10 - 20 cm platu.
2) caur logiem. Nekādi krutie jau nav un vējš tieši logos.
3) aukstie bēniņi, iespējams, vētras laikā gaisa apmaiņa tur notiek intensīvāk un kaut kādā veidā tiek dzesēts pārsegums ( ~ 35 cm).

Tad nu risinājumi:
1)spraugā iepūst ekovati vai kaut kādas putuplasta bumbiņas? Cik caurumus vajag sienā ja sienas platums ir 8 m, pirmajā stāvā 2 logi un 2 logi otrajā stāvā. Jumts sākas no 3.5m augstuma un kore būs kādi 7m augstumā? Un cik apmēram maksā tā vate m3 ar iestrādi? Te jau apgrozas ekovates pārstāvji, tad nu ......
2) nez ko tiem logiem izdarīsi, gumijas rudenī saziedu ar silikonu...
3) siltināt bēniņus?

Vai varbūt tas ir ok, ja ir lielāki siltuma zudumi vējainā laikā?

Uz ātro parēķināju, izskatās okay noblīvēta ēka, ja vien viss ir izdarīts kvalitatīvi un izmantoti kvalitatīvi materiāli, tad:
R=4,95m^2*K/W
U=0.202W/m^2*K (0.2 pēc LBN pie +22)
D=16.9>7

Visticamākais, ka telpās, kas atrodas uz Z, ZA, A ir ievietoti pārāk mazjaudīgi sildelementi (šīm debespusēm siltuma zudumui +15% un, ja vējš ir no šīm pusēm, tad vēl +5%, tas sanāk 20%, jeb par 1/5 aukstāks nekā tad, ja sildelementu jauda tiktu ievērota).

+ efektu pastiprina tas, ka ir logi ar augstu siltumtransmisijas koeficientu

Risinājums: laikā, kad tiek solīts liels vējš, apkures katlam vienkārši paaugstini iekštelpu temperatūru par kādiem 2-3 grādiem.

Protams, iespējams, ka vienkārši ēka nav pareizi noblīvēta, atstātas nenosiltinātas vietas un aukstums nāk caur turieni, taču, ja darbi veikti kvalitatīvi, šāds scenārijs ir mazāk ticams. Ja redzi šādas nepilnības, droši vari spraugas aizpūst ar ekovati, putām vai ko tml. Tas nāks tikai par labu.

Kas ir R un D?
Ir doma vēl pavērot logu un ailes t ar infrasarkano termometru normālā laikā un vējainā laikā un saprast, kur tas aukstums rodas.
Sliecos uz aminoplasta putām. Bet vai spraugas aizpūšana neradīs baigo bezgaisu telpās un izmainīs mikroklimatu?

Nesaprotu kreņķi - ja auto stāv sastrēgumā un nedarbojas radiatora ventilators - autiņš uzvārās un paliek uz ceļa, tātad - ja pūš vējš, jebkura dzesēšana ir n-reizes efektīvāka. Ar māju ir tieši tas pats, māja var būt ideāli noblīvēta un nosiltināta, vējainā laikā siltuma zudumi būs ievērojami lielāki kā bezvēja laikā, jo konstanti tiek aizpūsts siltākā gaisa "spilvens", kas ir ap māju. Ja bēniņos svilpo vējš, virs pārseguma siltinājuma obligāti jābūt vēja barjerai. Tāda ir? ja nav, nav ko brīnīties.

Izklausās, ka pa to spraugu notiek nopietna konvekcija augšup, ja jau sniegs izkūst. Varbūt pietiek ar spraugas augšas un apakšas noblīvēšanu, tomēr drošāk to piepildīt.

Kā lai augšu noblīvē???
No bēniņiem mēģināju, ņefiga netiek klāt.
No ārpuses? Tur jau dekoratīvais virsū.
Un kāds variants ir apakšai? Putoplasts sēž uz mūra "pleca".
Vienīgais variants izskatās taisīt pie loga spraugu un pūst iekšā putas vai bērt putoplasta lodītes.

Graudainais putuplasts skaitās "daļēji elpojošs"* materiāls, pie kam higroskopiski viņš nevada nemaz, tātad vienalga vai tvaiks vai gaiss iet cauri gāzveidā. Tad nu apakšējais pusmetrs varētu gaisu "vilkt iekšā" no āra, kamēr augšējais - "pūst ārā".
"pie loga" izklausās pārāk zemu. Kautkā no bēniņiem tomēr būtu jāmēģina.
Es gan nezinu, vai rigiperla masa tās pļekas neatraus nost...
* - lai atceramies kaut vai Tenax atbildi uz Birša rakstu.

Ir jau doma arī otrā stāva logu ailes izmantot:
pa labi pa kreisi uz augšu.
Tad sanāk, ka graudainas putuplasts nebūs gana labs?
Fasāde ir arī nodībeļota.
Kas ir rigiperla masa?
It kā jau smagums baigais nebūs, bet nu nez.
Tās aminoplasta putas varbūt būtu jēdzīgāk?

Izvairities no papildu siltuma zudumiem vejaina laika NAV IESPEJAMS.

Ar graudaino biju domājis esošās plāksnes uz pļekām.
Rigiperl ir putuplasta lodītes, nesapresētas, bet pārklātas ar grafītu, lai slīdētu viena gar otru un labi birtu šķirbās.
Ar aminoplastu neesmu darbojies, bet ja mēs baidamies, ka berams atplēsīs, tad putas jau nu vispār...