Sveiki, zinātāji!
Varbūt varat palīdzēt ar diskusiju un padomu. Jau iepriekš atvainojos, no būvniecības nesaprotu neko, bet māja ir un man jātiek galā.
Problēma ir, ka ar dēļiem apšūta keramzīta bloku māja bez bēniņiem ar skārda jumtu ziemā ir auksta, (bet vasarā ļoti piekarst), veidojas milzīgas lāstekas. No būvniekiem noskaidroju, ka toreiz, kad māja būvēta, siltinājuši atbilstoši Dienvidvācijas (?) normatīviem, t.i. par maz - kaut kādas plēves un putupolistirols 10cm.
Ko darīt tagad - no jumta karājas lāstekas un palaikam nogāžas sniega blāķi. Alpīnisti saka, ka nejēdzīgi izveidots jumts - nav kur piestiprināties/drošināties.
Ko darīt vasarā, lai ziemā būtu silti un labi? un bērnus netraumētu lāstekas?
Esmu dzirdējusi (viena tanta teica), ka varot siltināt ar putām - atbrauc un sapūš kur vajag - zem grīdas, zem sienām, jumta. Tas ir reāli, labi, kādas izmaksas? Uz cik ilgu laiku putas kalpo?
Ko vēl var darīt? Nav jau naudas milzīgai siltināšanai noraujot jumtu un apšuvumu.

Nosiltināt jumta konstrukciju "pēc Skandināvijas normatīviem" (kopā ~400 mm). Telpu starp skārdu un antikondensāta plēvi izveidot vēdināmu. Ierīkot uz jumta kronšteinus vai stieņus, kur pieķēdēt drošinājumus cilvēkiem, kas tur strādās.

Bez naudas gan laikam neko jēdzīgu paveikt neizdosies.

Vajadzetu nosākuma uztaisīt mājāi termogrāfiju lai saprastu caur kurieni iziet siltums. Jūsu gadījumā arī bez tās ir skaidrs , ka bēniņu-jumta siltinājums ir nepietiekošs- Latvijas apstākļiem vajadzētu siltinājumam būt 30cm.
Putas nebūs tas labākais risinājums.
Mazliet paskaidrojiet ja jums bēniņu nav, kas Jums atrodas starp dzivojamo telpu un jumtu un cik dzīvojamai telpai ir griestu augstums?

Kāda māja? Tas putiks uz sienām, vai jumta? Keramzīts cik biezs, vai vienk apsists ar dēļiem un sprauga starp dēļiem un neapmestu keramzīta sienu vaļā zem jumta malas?

Kā jau pati minējāt, tad skaidrs, ka ir nepietiekami siltināts. Pūst ar putām gan neieteiktu, jo tās neelpo un pie koka konstrukcijām veidosies pelējums. Noteikti jāatstāj gaisa sprauga starp jumtu (kondensāta plēvi) un siltinājumu. Jāskatās, kā reāli dzīvē to varētu nodrošināt, ja nav bēniņi un lauzt neko negribas. Ir variants siltināt ar beramo vati, to iestrādājot ar speciālu aparātu, kas ar pūšanu to iepūš vajadzīgajās vietās. Vajadzētu apskatīt dzīvē. [kalobuve-inbox.lv]

buvmat Vai tiešām vērts veikt termogrāfiju, ja pieliekot roku pie grīdlīstēm noteiktās vietās jūtu, kā nāk vēsums? Bēniņu mums nav, dažās 2. stāva istabās ir 2. līmenis, vienā telpā griesti 3m.

khe Atradu projektu :) : sienas fibo bloki 250mm, siltumizolācijas slānis 100mm Paroc akmens vate.Apšūta ar dēļiem. Mansarda jumts: ranilla clasic, latas 50x50mm, pretkondensāta izolācija, spāres 200x50mm, paroc TSL 30mm, paroc IL 100mm, latas 50x50 mm, paroc il 50mm, tvaika izolācija, ģipškartons.

kalo paskatīšos.

kalo minēto adresi nerod, kā man atrast to mājas lapu?

mājaslapa vēl tapšanas stadijā. piezvaniet man personīgi 29113969 vai uz epastu kalobuve-inbox.lv

Kāpēc kaimiņu mājai garākas lāstekas
sk [www.rbb.lv]
[www.rbb.lv]
[buvfizika.lv]

Pirmā problēma varētu būt ar sienām. Bračkam, pirmo ziemu dzīvojot neapmestā 300 keramzītbetona mājā, pie sienas plīvoja sveces liesma, ja ārā bija vējš. Piekurināt vispār nevarēja. Tā kā pa to keramzītbetonu riktīgi gaiss staigā. Labi būtu bijis, ja ārsienas no ārpuses pirms vates likšanas būtu kārtīgi nosmērētas ar piem biezu kaļķu putriņu (ar lielu otu). Tālāk tai vatei vajadzētu būt cieši klāt pie sienas (bez spraugām). Vatei pa virsu šajā gad pretvēja plēve. Un te nu es sev liktu divās kārtās, jo starp to un dēļiem vajadzētu būt vēdināmai spraugai, kas nestu ārā mitrumu, kas tiek cauri sienām. Ja vēl iekšējā apdare veikta ar riģipsi uz metāla profiliem (neapstrādājot pirms tam ārsienu iekšpusi ar kādu putru), tad es domāju, ka vienīgais, kas veido mājas hermētiskumu ir tā vienkārtas plēve (ja tāda tur ir). Nu un vēl tas riģipsis ar visiem rozešu caurumiem,grīdlīstēm u.c. Manuprāt līdzīgs efekts būtu ietīties salmu kārtā, aplikt tai virsū plānu aizkara gabalu un sagaidīt, ka ārā, vējā būs silti :)
Ja pieliekot roku pie grīdlīstes nāk vēsums, tad termokamera jau neparādīs kāpēc tas tur nāk, tikai konstatēs to pašu ko roka. Visticamāk, ka nehermētisks jumta pieslēgums pie mūra (sprauga starp mūrlatu un mūri) un nehermētisks tvaika izolācijas nobeigums pie grīdas (vajadzētu būt līdz pat mūrlatai). Tikpat labi tur aukstais gaiss nāk iekšā caur keramzītbetona augšējām kārtām, tālāk pagrīdē un pa grīdas līstu spraugām ārā. Tās tik raksturīgākās kļūdas, bet nav jau teikts, ka šis tas no tā izdarīts labi.
Mansarda jumts? [www.liis.lv]# Jebkurā gadījumā izskatās nosiltināts diezgan, lai nebūtu ārkārtas stāvoklis. Ar mazāku siltinājumu, bet labu ventilāciju jumtam citām mājām ir normāls vizuāls paskats un sniegs nekūst, lāstekas neveidojas. Vajadzētu precizēt vai ranillas latas ir ar vertikālu starplīsti paceltas no pretkondensāta plēves un spārēm. Itkā varot iztikt, ja ieklājot plēvi tā, lai tā iekaras starp spārēm, bet kautkā tās pretkondplēves ar laiku nostiepjas kā bungas, un tad kondensāts mērcē latojumu. Zem pretkondensāta plēves vajadzētu būt gaisa šķirkārtai, kas vēdinās no apakšējās jumta malas uz kori. Korē tad ari siltajam un mitrajam gaisam, kas ticis cauri jumta pakojumam jālido laukā. Tādejādi bleķis uz jumta neuzsilst un tur nekas nekūst un neveidojas lāstekas. Tikai gaisam vajag nodrošināt ieeju jumta apakšējā malā un labu izeju augšmalā, lai to nepārklāj un nenobloķē sniegs. Otrs variants (ja vāja ventilācija) ir veidot ļoti efektīgu siltumizolāciju un perfektu tvaika barjeru no iekšpuses - tā lai gaiss vispār netiek jumta konstrukcijā. To, liekas, ir ļoti grūti perfekti izpildīt :)
Ja pastiprināti kūst jumta apakšējā mala, tad vēl var būt iemesls, ka siltais gaiss, kas tiek cauri 1.stāva sienām, tiek virzīts uz augšu un izplūst jumta vējkastē, no kuras tad tālāk - zem kondensāta plēves uz augšu.
Tas tā - no pers novērojumiem, gan jau ir vēl dažādi cēloņi iespējami. Ieteiktu pafotografēt ziemā, dažādās temperatūrās un laika apstākļos kā tieši izskatās jumta virsa un sienas augš daļa, vējkaste, lāstekas. Vasarā varēs speciem rādīt, kas jānovērš.