Tādas lentes ir vismaz 2 veidu:
1. Nosacīti cietās. Es tādas lietoju pamatu armēšanai
[www.failiem.lv]
Oriģināli domātas sakausēt, parikte dārga. Bet var savilkt arī ar skrūvju veikalā nopērkamu skavu un lielu šķelttapu (šplinti).
Pirku, ja pareizi atceros, firmā Indupac (angārā uz dienvidiem no Daugavas stadiona).
2. Nosacīti mīkstās. Savelkas ar īpašām sprādzītēm un samērā vienkāršu mehānisku instrumentu. Redzamas filmā:
[learnstrawbale.com]
, cik zinu, arī Didims ķīpas spriegoja ar tādām.

Bet man te cilvēki jau saka, ka funkcionāli salmu sienu sānkustību nofiksēšanai šādas stropes nederēšot, jo esot pārāk elastīgas. Tobiš, līdz ar karkasa dzīvošanu un kustībām (no vēja, sniega svara), tās lentas izstiepsies un jēgas nebūšot nekādas...

Bet varbūt es vispār pārlieku daudz satraucos, ka nu baigi tā siena svārstīsies, bet apmesta un pilnībā iespiesta starp augšas un apakšas vainagsijām tā varbūt nemaz nekur uz sāniem kusteties negribēs... Nez.

--------------------------------
Mani hobiji:
Dažādi bišu produktu gardumi - [www.LusuDrava.lv]
Mana salmu māja - [SalmiUnMali.lv]

Par sānkustībām savukārt palasi Aleksandra blogu. Un kokus savstarpēji (caur sienu) varbūt var vilkt ar tām pašām lentām, bet varbūt ar ko citu (polipropilēna striķi).

Jā, Vienstāv, bet kā jau es savā vakardienas bloga ierakstā rakstīju - protams, ka koki ir variants (tā bija mana sākotnējā ideja), bet apjoms, kas ar šiem kokiem vajadzīgs, ir visai pamatīgs... Tobiš, baisi daudz vajag un visai čakarīgs process tos uzlikt un pēc tam apmetumā vēl iestrādāt. Uhh :(

Manā gadījumā ķīpas ir savilktas ar 20 mm platām polipropilēna lentām, lai uzreiz "nosēdinātu" salmus par 15-20 % un tādējādi novērstu vai vismaz maksimāli samazinātu potenciālo ķīpu sēšanos nākotnē. Jebkura sēšanās un nestabilitāte tomēr ir plaisas apmetumā un tāda lieta mājai nu nekādīgi nenāk par labu. Polipropilēna tāpēc, ka neatslābinās (nestiepjas un arī neslīd savienojumos). Salīdzinājumam piem. metāla stīpas ar laiku izstiepjas. Lentas izturība ir pāri tonnai, salipināta no stevišķām šķiedrām, tas nozīmē, ka kādu atsevišķi savainojot, pārējās ir "atdalītas" un neturpina plīšanu. Spriegošanai izmatoju speciālu "tirkšķi". Lentas un aparātu pirku firmā "Cordstrap Baltic", SIA
Ganību dambis 7a, Rīga, LV-1045 67320087 Iepakojums, iesaiņošana. Spriegojamais neprofesionālai lietošanai pirms gadiem maksāja 40 Ls, noder saimniecībā arī pēčāk.
Vertikālās noturības nodrošināšanai starp ķīpu rindām veidoju horizontālus dēļu vainagus, kurus ar leņķiem "pieenkuroju" pie statņiem. Kaut kas pa vidu tikpat bija jāliek, lai būtu ar ko ķīpas sapresēt. Velkot ar "plikām" lentēm nekas nesanāk, jo lentes vienk. iegriežas ķīpās. Arī fiziski nebūs iespējams iestutēt uzreiz visu ķīpu daudzumu un ar vienu reizi savilkt. Dēļi ir salikti pa logu ailu apakšas un augšas līmeni - pirmā kārta 2 ķīpu rindas, otrā kārta 4 ķīpu rindas. Nobeigumā 2 ķīpu rindas bez saspiešanas. Augšējās rindas ar laiku ir nosēdušās atklājot plaisu zem spāru vainaga. Šo šķirbu aizpakoju ar pakulām no linu rūpnīcas Jelgavā, tās ir parocīgākas un blīvākas šķirbu aizdrīvēšanai nekā salmu smalkumi vai ekovate.

A. Tā lenta ir stipri neslīdīga un velkot no vienas puses sašķiebj konstrukciju, tāpēc likām savienojuma skavas no abām sienas pusēm un visus savienojumus pievilka rindas kārtībā, tā, lai konstrukcija slogotos vienmērīgi. Lentas ir saliktas apmēram pa 1/2 metram.

Varbūt Tev ir kāda bilde palikusi, kur redzama neapmesta siena ar tām lentām un dēļiem? Tas palīdzētu lielāku sapratni radīt. :)

Nosūtīju bildīti ar nelielu aprakstu uz je-pastu.
Par sasiešanu no abām pusēm. Mēs uz apaļajiem stūriem mēģinājām likt sietu un sasiet to ar pretējo pusi "cauršujot" ķīpas. Baigā ņemšanās.
Sākotnēji man bija doma no abām pusēm sienai likt egļu zarus tos sašujot kopā. Egļu zari būtu kā armējums apmetumam, sveķu un skuju smarža atbaidītu grauzējus. bet nu pie maniem apjomiem to bija pagrūti uzorganizēt.