Jautājums vai tērauda fibra transportbetonā var pilnvērtīgi aizstāt armatūru?

Protams ka samest betonā metāllūžņus (ja tie ir pieejami) ir lētākais betona stiegrošanas variants.
Bet ja armatūra jāpērk, tad pēc maniem aprēķiniem fibra nebūt nesanāk dārgāk, ja ņem vērā visas papildus izmaksas. Jautājums ir par izturību! Betona ražotājs apgalvo ka fibra ir pat labāka par armatūru....

Fibra ļoti labi der plaisu kontrolei, tehnoloģiskajai slodzei tomēr armatūra ir drošāka

Ronalds_ Wrote:
-------------------------------------------------------
> Jautājums vai tērauda fibra transportbetonā var
> pilnvērtīgi aizstāt armatūru?
>
> Protams ka samest betonā metāllūžņus (ja tie
> ir pieejami) ir lētākais betona stiegrošanas
> variants.
> Bet ja armatūra jāpērk, tad pēc maniem
> aprēķiniem fibra nebūt nesanāk dārgāk, ja
> ņem vērā visas papildus izmaksas. Jautājums ir
> par izturību! Betona ražotājs apgalvo ka fibra
> ir pat labāka par armatūru....

metāllūžņu samešana betonā to nepadara par dzelzbetonu 'klasiskajā'izpratnē, kur betons uztver spiedes slodzes, bet stiegras atrodas stieptajā zonā. Taču pie tādām konstrukcijām, kā liektas betona sienas vai stabi, kur tie konstruktīvi jāstiegro, fibru priekšrocība ir jūtama. Liektajās pārseguma konstrukcijās? - tur pastāv tāda lieta, kā šķērsspēki. kuru uzņemšanai pie stieptās stiegras jāstiprina vertikāls stiegrojums - fibras ļauj atteikties no šī stiegrojuma, tātad arī liekti spiesto pārsegumu konstrukciju izveide būs ekonomiskāka.
Iespējamā lielākā problēma ir fibru vienmērīga iestrāde monolītajā masā.

Precizēšu jautājumu - Vai pamatiem kas mūrēti no betona pamatu blokiem augšējās savelkošās/izlīdzinošās joslas (~20 cm augstas) betonēšanai armatūras vietā var lietot dzelzs fibru? Vai no tā necietīs pamatu izturība. Fibru materiālā iestrādās transportbetona izgatavotājs - jācer ka būs vienmērīgi iestrādāta.

Haotiski orientēta sīka armatūra var nedot pietiekamu stiprību konkrētā virzienā, salīdzinot ar vajadzīgā virzienā noorientētu pārbaudāma diametra stieni. Savukārt "nevajadzīgos virzienos" orientētā fibru daļa manuprāt ir izšķērdība.
Iespējams, pretēji darbojas kāds "plānajām kārtiņām" līdzīgs efekts (plānam vadītājam ir mazāka pretestība nekā tāda pašā šķērsgriezuma apaļam, grāmatu nevar pārlauzt atšķirībā no tikpat bieza koka).
Jānis
[salmiunmali.lv]
pēc ieliešanas pauda:
"emocionāli nešķita, ka kubikmetrā varētu tiešām būt bijuši 18 kg šo fibru"

pamatiem izmantot dzelzs fibru vai smalkās šķiedras neredzu nekādu nozīmi. Pamatu konstrukcija jau nestrādā uz lieci, bet uz spiedi. Dotajā gadījumā spiedes spēki ir pārāk niecīgi, lai būtu nepieciešams stiegrojums. Agrāk ēku pamatos taču metāla stiegrojumu neizmantoja. Ja nu vienīgi tev pamati veidoti ar pārkarēm uz kurām tils likts dekoratīvais apšuvums vai siltinājums.
Fibru izmantošanas 'manuprāt' pamatlauciņš ir slogotas rūpniecisko vai noliktavas tipu ēkas, kur norit intensīva satiksme ar visdažādāko tehniku un iespējas dažādas operācijas ar kravas izbēršanu vai nomešanu. Varbūt vēl pārsegumos.

Kad es būvēju savus pamatus, visi kā viens teica, ka stiegrojums ir vajadzīgs. Protams, ka projektā arī stiegrojums iezīmēts. Es arī parēķināju un apdomāju paredzamo čakari ar armatūras uzstādīšanu veidņos dažādos augstumos un nospļāvos - pasūtīju betonu ar fibrām. Ja jau rūpnieciskajām grīdām tādas izmanto, tad manas vieglās mājas pamatos toč turēs. :) Apjomu ieteica aptuveni 18 kilogrami uz kubikmetru betona. Naudas izteiksmē sanāca vien laikam tas pats, kā būtu pircis stieņus un vēl pēc tam čakarējies ar to uzstādīšanu.
Te var palasīt bik vairāk par manu pamatu betonēšanu un aplūkot bildes - [salmiunmali.lv]

--------------------------------
Mani hobiji:
Dažādi bišu produktu gardumi - [www.LusuDrava.lv]
Mana salmu māja - [SalmiUnMali.lv]