Kopējā sienas pīrāgā notiek nevajadzīga gaisa kustība, pat lēna konvekcija. Ja jau izdod naudu pa siltināšanu, tad prasti aizsmērēt ciet fibiķa ārējās poras jau nu var atļauties...

Pats Fibo norāda, ka siena ir jāapmet "vismaz no vienas puses". Arī man līdz galam nav skaidrs, kādu ieguvumu siltumpretestībā dos apmešana no abām pusēm, ja neapmestā puse tiek papildus siltināta.

Galīgi garām ir apgalvojums, ka no vienas puses apmestā sienā "ir novērojama caurpūšana", tad jau sūdīgi apmests, vai caurpūš kautkur pavisam citur (logu ailes vai citi mezgli, kur kautkas nav apmests un poras uz iekštelpām ir vaļā) vai arī tā nav nekāda caurpūšana. Tāpat no vienas puses apmestam blokam smiltis cauri neskalosies.

Vot interesantāks jautājums ir par "lēno konvekciju" - vai mūrī notiek gaisa kustība horizontālā virzienā un vai fasādes siltinājums to aptur vai nē, jo gaisa kustību sienā vertikālā virzienā neapturēs arī abās pusēs esošs apmetums. Ja fasādes siltinājums to aptur, tad nafig to otru pusi apmest.

Katrā ziņā arī nosmērēt mūri no ārpuses tikai poru aizsmērēšanas nolūkā ir elementāri (un nav dārgi), to pat par apmešanu nevar saukt, tādā ziņā, ka nav jābūt nekādam apmetējam, lai to izveiktu - kaudze MPeškas un tik velkam pāris mm slāni virsū.

Ar ko apmest Fibo bloku sienas no ārpuses?

sweiki!cik izmaksa gaisa spraugas aizpusana ar rigiperl loditem?raksti privati oskars1822
inbox.lv

kkk () 21.09.2011 11:23.." interesantāks jautājums ir par "lēno konvekciju" - vai mūrī notiek gaisa kustība horizontālā virzienā un vai fasādes siltinājums to aptur vai nē, jo gaisa kustību sienā vertikālā virzienā neapturēs arī abās pusēs esošs apmetums. Ja fasādes siltinājums to aptur, tad nafig to otru pusi apmest. "
Loģiski saprotams, ka gaisa molekula ir mazāka nekā ūdens H2O molekula... ja mēs zinām, ka siena laiž cauri mitrumu tvaika (ūdens šķidruma) veidā, tad kapēc tā nelaistu cauri gaisu? Jautājums varētu būt tāds.. cik lielu efektu dod keramzītbloka abpusēja apmešana... vai tā atmaksājas?
Te jāsaka, ka tas atkarīgs no ārsienas siltinājuma kvalitātes.. te es domāju , kapēc ārzemju literatūrā lasāms tas, ka ārējā siltinājumu apdares virsma ir jasadala ar temperatūras šuvēm vismaz 4m attālumos un ja to nav?

Nu te tauta ir galīgi sapinusies mestarībā. Kas ir gaisa molekula? Vai kāds vispār pazīst tādu vielu "gaiss"? :D Un kads tam vispār sakars ar siltumvadību? Tvaiks samērcē kostrukciju un padara siltumvadošāku. Tam ir nozīme.

Tam, kas nezin, kas ir "gaisa molekula" Jā, tadas vienas molekulas nav, bet tautai saprotams, kas ar to domāts.: Normāla atmosfēras gaisa sastāvā ir 78.1% slāpekļa (N2), 20.9% skābekļa (O2) un 0.9% argona. Atlikušie 0.1% sastāv citām gāzēm. Gaiss ir gāzu molekulu un atomu maisījums ar iepriekš minēto sastāvu. Ja tas ir mitrs, tad tajā ir vēl H2O molekulas..... Elektriskas izlādes, ultravioletā starojuma rezultātā var būt arī citas molekulas. Gāzēm, kā siltuma vadīšanas lielums ir siltuma konvekcija. Tā ir siltuma izplatīšanās šķidrumā vai gāzē, pārvietojoties vides molekulām. Šeit siltumu pārnes sasilušās vides molekulas. Un ja ir gaisā molekulas, tad arī tās pārnes siltumu. Tas, ka ūdens molekulas ir ar lielāku masu, lielāku siltumietilpību, dod to, ka ūdens molekulām ir liels īpatsvars siltuma pārnesē, jeb , ja domājam par siltuma izolatoriem- siltuma zudumus daudz nosaka mitrums.

Ūdens molekulai(1+1+16) ir lielāka masa, ka slāpeklim(12+12) vai skābeklim (16+16)? Kurš dzērais tev to ķīmiju mācija? Un kad gaiss ir tik sauss, ka tajā nav ūdens molekulu?

Gaisā var atrasties ūdens molekulas tvaiku veidā, kuru masa var sasniegt desmitus līdz simtus gramu uz kubikmetru gaisa. Tā ir tā masa. Nevis molekulmasa, kas tā pareizi latviešu valodā nosaukta.....Jūs analizējat molekulmasu.

Gaiss būs ļoti sauss lielā aukstumā. Protams, kāda ūdens molekula jau būs.....