Sveicināti.
Situācija: Ir norakta melnzemes kārta zem mājas perimetra +1,5m apkārt. Ir savesta smilts pamatu aizpildīšanai zem siltajām grīdām un piebēršanai 0,7m augstumā mērot pēc melnzemes novākšanas. lentveida pamatus privātmājai augstums h=1,6m plānoju izbūvēt nākošgad pavasarī.
Jautājums:
1. Vai ar ekskavatoru sastumjot smiltis no melnzemes atbrīvotajā pleķī ir pietiekoši, lai nākošgad varētu tajās smiltīs izrakst tranšejas h=1m un platums 0,35m pildīšani ar betonu?
Piekrītu, ka labāk ir blietēt ar vibroblieti, tad būtu 100% garantija, ka sablīvējas. Taču rudenī būs lietus, un pēc ziemas kusīs sniegs, smiltis zem sava svara arī varētu sablīvēties un būtu darba spēka ekonomija blietēšanai. Kā arī ekonomija veidņiem, jo smlts būtu pazemes veidnis. Virszemes uzmūrēt no FIBO 5Mpa blokiem vai liet betonu veidņiem atlikušajiem ~0,6m pamatiem.
2. Vai tranšeju malas izturēs ja pirms betona liešanas tiks bērtas šķembas h=0,15m un blietētas ar rokas blieti?
3. Vai šādās piebērtas smiltīs ir pieļaujams izbūvēt iekšējas starpsienas ar mazāku augstumu, piemēram 0,6m, pamatni tām veidojot no blietētām šķembām 0,2m augstumā?
4. Vai arī nečakarēties un veidot pamatus veidņos (arī starpsienas) visā augstumā, un pēc betonēšanas pepildīt ar smiltīm zem siltajām grīdām?

Andris

Korekcija: Starpsienas ir domāts pamati nesošajām starpsienām.

Cik atceros, Jānis vispirms blietēja, tad raka:
[salmiunmali.lv]
Droši vien šādai pieejai ir priekšrocības, bet gan jau arī trūkumi.
Es vienmēr esmu uzskatījis, ka ne ar ko nevar tā noblietēt kā ir dabīgi nostāvējies gadu tūkstošos. Dažādām gruntīm (piemēram mālam un smiltīm) noturība pret iebrukšanu var atšķirties par kārtu. Tīrās smiltīs es pat nemēģinātu betonēt bez veidņa, tomēr smilšu piļu cēlājiem varētu būt cits viedoklis.

Neizklausās ticami. Jau jau esi to vietu samunģelējis, tad nekas tur vairs nesanāks ne pēc gada ne pēc diviem un arī bliete nepalīdzēs. Vienīgais ticamais variants tagad ir taisīt veidņus. Ja grbēji bez veidņiem, tad vajadzēja rakt kamēr vēl zāle aug un tad ari nebūtu nekādas garantijas pret plūstošajām smiltīm.

Pareizi šeit jau raksta,ka smiltī,sevišķi vēl bērtā(kaut blietētā),,bez veidņiem nekādi pamati nesanāks.Pats kādreiz šo pamatu pazemes daļu smiltī "ieveidņoju"ar lietotu viļņoto šīferi,kurš tur arī palika pēc betonēšanas.Ērti un neko nemaksāja.Atkrita arī šīfera utilizācijas problēma.

Paldies par komentāriem. Cik var redzēt Salmiunmali.lv, tad tas uzbērtais augstums nebija liels, ap 0,4m. Varbūt Jānis var nokomentēt, cik liels augstums tika uzbērts, un no kā ir jāuzmanās/jāpievērš uzmanība tranšeju rakšanas procesā.
Manā gadījumā ir savests smilšmāls (smiltis ar nelielu māla piejaukumu), jo saspiežot saujā zemes mitru pikuci tas saglabā savu formu, smiltīm ir brīngana nokrāsa un lieli māla gabali nav manāmi.
Novika grāmatām minēts, ka rupgraudainās smilšu gruntīs var veidot tranšejas bez nostiprināšanas līdz 1m dziļumam, bet smilšmālā un mālsmiltī līdz 1,25m. Pieļauju, tie dati ir doti blietētiem materiāliem.

Salmuunmali bija finiera veidnji.

Viena autora, cien. Novika k-ga, darbs vēl nav aksioma. Jebkuru grunšu noturība atkarīga arī no iekšējā mitruma. Smiltīs var izrakt tranšeju bez nostiprināšnas, bet tad betonēšanas darbs veicams ļoti 'zibenīgi'.
Taču, ja ēkas būvei ir tik laba pamatnes grunts kā smiltis, tad taču pamatus var mūrēt no tiem pašiem B7,5 Mpa keramzītblokiem. Te galvenai, lai zem pamatu pēdas nebūtu uzirdinātas grunts. Tad ēkas pamati varētu izskatīties šādi. Tranšējā ar 60cm platumu uz neizjauktas grunts ieber 15cm šķembas, tās noblietē. Tad izmantojot betona bordakmeņus 15/30/L100cm tos gulda uz sāniem, kur kopējais pamatu pēdas platums 60cm ar 15cm augstumu. Uz tiem izmūrē 25cm fibrolīta blokus B7.5Mpa stiprībā. Ierīko horizontālo hidroizolāciju un siltina pamatus ar 5 vai 10cm polistirolu pa ārējo perimetru.

Andri, es teiktu tā. Nu ļauj tad tai smiltij ziemu nostāvēties un pavasarī (vai kad plāno rakties), gluži vienkārši eksperimentālā kārtā paņem un izroc sev pamatu bedres vidū tranšejas gabalu! Ja iebruks, tātad, vai nu pamēģini vēl pablietēt un tad vēlreiz roc eksperimenta tranšeju, vai arī uzreiz jāštuko veidņi.

Es pats rakos līdz kādiem 60 cm. Vienā pamatu pusē blietētais piebērums bija vien kādi 30 cm ( [ej.uz] ), bet otrā pusē jau pusmetrs stabili ( [ej.uz] ). Nedomāju, ka te teorētiski kaut ko izspriedelēs - vienkārši jāeksperimentē un tad redzēsi, jo katram jau tā smilts un rakšanas apstākļi citādāki. Un nereti celtniecībai ir vērts pieiet arī radoši... ;) Lai izdodas!

--------------------------------
Mani hobiji:
Dažādi bišu produktu gardumi - [www.LusuDrava.lv]
Mana salmu māja - [SalmiUnMali.lv]

Paldies Jāni par info.
Ir savests ap 120m3 smilšu, izlīdzinātas - [failiem.lv]
apakšējie slāņi blietēti, virsējais h~40cm brīvā bērumā, cerams uz pavasari noblietēsies un varēs izrakst tranšejas zemes veidnim.
Pēc projekta ir paredzeti lentveida pamati 30cm platumā, ar armējuma aptverēm 4xd12 pie pamatu pēdas un pamatu augšdaļā. Betonēšana notiks 2 piegājienos - zemes veidnī un pēc tam ap 60cm "virszemes" daļa (30cm h augstumā tiks papildus piebērta smilts).

Jautājums: vai vienģimenes mansarda mājai ar koka pārsegumu būs pietiekoši (no pamatu izturības viedokļa), ja "virzemes" daļa tiks uzmūrēta no 190x190x390 dobajiem betona blokiem 3 rindās, ievietojot 4xd12 armatūras stiegras starp 2 un 3 rindu, un virs 3 bloku rindas ar 3cm betona aizsargkārtu?
Bloku dobumi tiks aizpildīti ar betonu, pamatu "virszemes" daļa (h60cm) nosiltināta ar 8cm biezo putuplastu. Sienas paredzēts no 24cm bieziem gāzbetona (500kg/m3) blokiem, kuri tiks siltiāti ar 10cm akmens vati.

Andris