Esmu jau rakstījis, ka nekas tur nav jāsavieno. Šogad atkal vajadzēja nedaudz parakņāties, jo krāsoju cokolu. Man tā puķika plāksne ir kādus 10cm no zemes virsas. Plāksnes ir pilnīgi tādā pašā pozīcijā un vietā, kur es tās noliku pirms 4 gadiem. Ne nobīdījušās, ne paceltas, pilnīgi cieši klāt pamatiem. Man domāt trumpis ir tajā, ka puķiks nelaiž cauri ūdeni un zem plāksnes ir absolūti sauss, kas vēl papildus nodrošina siltumizolāciju. Man no pamatiem 60cm, bet vispār jāliek kāds metrs. Es vienkārši liku Styrodur 5cm plāksnes, kas ir 60x120cm, gareniski.

Kā minimums man prasītos kāda plastmasas L-veida kājlīste tai stūrī. Vai arī montēt visu pēc vairāku gadu nosēšanās.

Nu tad tai kājlīstei jābūt mitrumcaurlaidīgai, jo, manuprāt, tā tieši ir tās šķirbas burvība, ka tā neļauj stūrī krāties mitrumam. Man tā šķirba ir piebērta ar sausām smiltīm, jo plāksnes ir liktas ar kritumu, līdz ar to vai nu mala jāpiegriež leņķī, vai paliek šķirba. Bet šķirbas laukums ir tik niecīgs, ka šaubos, vai tas ko dikti ietekmē. PU putas lieliski līmē/pieķeras pie puķika - var jau sapūst tai šķirbā bagātīgi putas, lai veidojas kalns. Tāds līmējums visā plāksnes garumā būtu arī diezgan izturīgs.

Atceros - Biršs tika piekodinājis nekādā gadījumā nebetonēt apmali ap māju, bet nobērt kaut ko irdenu. Stūrī krājoties mitrums un tad neatceros, kas notiek, taču nelāgs gan - salst vtml.
Manai dzimtajai Brežņevlaiku daudzstāvenei tās betona apmales ir saplaisinātas un atcilātas nost par centimetriem desmit.
Es pats vēl lēnām (reti) ņemos ap pagrabu, un sliecos uz to, ka nekādu puķiku virsū nelikšu, tikai keramzītu un augsni. Varbūt ap ēkām arī nevajadzēs.

Redz betons jau no puķika kardināli atšķiras ar to savu siltumvadi. Zem betona plāksnes zeme sasalst momentā un vairāk kā normāla zeme, līdz ar to visas tās šaizes sākās. Es arī sabēru ap māju šķembas, apakšā ģeotekstilu un sausas smiltis, par laimi, ne ap visu māju. tagad es viņas roku nost, jo pilnīgi garām - vienalga kas - oļi vai pērles - tas viss ar laiku ir pilns ar smiltīm/zemi/putekļiem un tur sāk augt zāle. Nopļaut nevar, un ravēt ap māju katru 2. nedēļu - nu tas tomēr ir garām. Tagad likšu bruģi, bet nu tādu nelielu joslu - kādus 30cm. Ne staigāšanai, bet estētiski, un galvenais - lai tā stulbā zāle neaug, lai var piebraukt un smuki nopļaut. Bruģim ūdens pa šķirbām un apakšā esošo rupjo smilti kolosāli tiek cauri. Bet pie pašas mājas tas Birša teiktais ūdens varētu būt problēma tikai daudzstāvenei. Privātmājai tieši pie sienas gandrīz visu laiku ir sauss, jo jumtam tomēr ir pārkares un tas slīpais lietus jau nemaz tik bieži nelīst. Kaut kur kaimiņos arī redzēju - cilvēki pa smuko uzlikuši maliņu, uzbēruši smukos mazos olīšus - še tev, pēc kādiem 3 gadiem visu nafig pārtaisīja un salika bruģi. Tā zāle sev līdzi nes mitrumu, saknes utt., kas pie pašiem pamatiem nu nemaz nav nepieciešams.

Izdarīju pats secinājumus uz savu jautājumu. Ja pamatus ieziemo, tad viņus vēl jāpārsedz no virspuses. Laikam jau ekonomija pēc kāda laika izrādīsies izdevumi.

aaaa:
"oļi vai pērles - tas viss ar laiku ir pilns ar smiltīm/zemi/putekļiem un tur sāk augt zāle. Nopļaut nevar, un ravēt ap māju katru 2. nedēļu - nu tas tomēr ir garām."


Priekš tam tak ir raundaps. Nomiglo un viss kas zaļš kaput!

Ka tik tas raundaps nesanāk pēc tam pašam dzert no akas vai spices?

diez vai viena ēdamkarote raundapa tiks līdz akai! Viss jālieto ar mēru un atbilstoši norādēm. Kaķis gan pa gadu kādu spaini amonjaka uz pakšiem izlej. Par to nav nekādu uztraukumu

Nesaprotu īsti, ko cilvēki tā cīnās ar zāli. Ir taču herbicīdi un hvz kādas tik ķīmijas. Uzlej un nekas neaugs. Pie mājas pat to pašu graudaugu pret nezāļu līdzekli var mēģināt nosmidzināt un būs ok.
piem. - >[www.pakavs.lv]