Labasdienas!

Vai šeit ir kādam bijusi pieredze ar zaļā jumta izveidi un ekspluatāciju, un kādi ir novērojumi, ieteikumi, brīdinājumi utml?

lielais paldies!

Manā personiskajā izpratnē, šāds jumts no siltumfizikas viedokļa varētu būt optimāls ēkas iekšējai temperatūrai, no filozofiskā viedokļa ir līdzīgs komunisma ideju iedzīvināšanai. Ja mēs pieņemam, ka visi cilvēki būs labi tad, kad viņi varēs par brīvu strādāt un par brīvu ēst... tad varbūt šāda jumta konstrukcija arī izdosies.
Te es nerunāju par tiem ļautiņiem, kas var uzturēt kalpus, bet kuriem pašiem jāpļauj zāle un tā jālaista. Es nerunāju par valsts sabiedriskajām organizācijām vai bagātām firmām - piemēram mums jau tādi jumti Rīgā ir izveidoti virs garāžam Rīgas parkos. Piemērs - vai mājā katru dienu kurināt krāsnis vai ierīkot automātiskas sistēmas, kas darbojas bez mūsu līdzdalības.
Ekspluatējams jumts ir vesela sistēma, kur iksezonu jādomā par tā uzturēšanu, kopšanu un citām padarīšanām. Jā varam teikt, ka zāle pagalmā aug bez mūsu ziņas, bet tā vēl neveido mauriņu - tas ir jākopj. Tātad manā izpratnē zaļo jumtu var atļauties ļoti čakls cilvēks ar pietiekoši daudz brīvā laika un līdzekļiem ... no man pazīstamajiem politiskās dzīves Latvijas cilvēkiem, tāds varētu būt Raimonds Pauls... vienīgi par to brīvo laiku mani māc šaubas. Varbū tagad vēl no politikas atgājušais Šlesera k-gs.

Paldies par viedokli!

droši vien, lai saņemtu konkrētākus viedokļus, man jākonkretizē savi plāni - netaisos tur neko nedz pļaut, nedz auklēties, lai aug savā vaļā viss kam tur patīk augt, un neaug, ja negrib :) jumta slīpums vērsts pret ziemeļiem, un ir noēnots no citas ēkas, tāka izkaltēšanās jumtam varētu pat nedraudēt, lai gan var uzlikt arī kādu laistītāju. augi, kas tur varētu augt nav svarīgi - vai tās ir sūnas, vai ķērpji, vai zāle, nātres vai usnes. Zāli ap māju arī nepļauju, bet tā laikam ir katra paša darīšana, kā sevi izklaidēt:)

Jumts tātad vareni lēzens, uz sijām - osb 8mm plātnes, sijas - 10x20cm asīs ik pa 60cm garumā 6m, uz osb plātnes - kādi būtu Jūsu ieteikumi? droši vien, domāju, ja nekas lētāks neatradīsies - tad jāliek uzkausējamais ruļļveida ruberoīda segums? virs tā seguma - membrāna, sintētiska materiāla, ar grubuļiem un robiem, bedrēm (kur uzkrāties ūdenim un saknēm veldzēties), un izturīga, iespējams tā pumpainā membrāna, vai arī speciāla zaļo jumtu membrāna, sazin, kādi šeit būtu Jūsu ieteikumi? nedārgai membrānai, lai ruberoīda klāju daudzmaz pasargātu no saknēm un tām visām citām briesmām kas uz tā jumta zels un plauks :)

tālāk - virsū drošvien uzkaisīt plānu kārtu (līdz 5cm) melnzemes, sienu, lapas, salmus, kompostu, zarus - viskautko kas pa rokai, lai veidotos barības slānis tiem kas tur gribēs augt, kā arī lai ar savu smagumu tas slānis piespiestu membrānu un ruberoīdu, lai vējš nesadomā noplēst.

esmu tāka noskatījis to melno biezo HDPE plēvi, ar ko ieklāj mākslīgos dīķus, un mēslu novietnes, tikai jānoskaidro tās cena un izturība, pa virsu ruberoīdam, vai kozin, vispār uzreiz uz osb, taupot naudas... nav jausmas par to plēvi - vai viņa ir izturīga? saule jau virsū netiks.

es domāju, tur nevar nekas tā baigi neizdoties vai izgāzties, ja nu vienīgi jumts kādā biezākā ziemā jāpastutē ar slotas kātu, lai neieliecas... kā Jūs domājat? :)

1-kārt; 8 mm osb pa plānu.

2-kārt; Dažu gadu laikā saknes izārdīs plēves un jumts izmirks, sapūs un iebruks.

Esmu dzirdējis par to, ka specializētās firmas pārdod specializētas "pretsakņu" plēves par specializētu cenu. Ja man vajadzētu, es arī pirktu Anša minēto melno 0.5 vai 1 mm PE plēvi un neticu, ka sakne tur ko izārdīs.
Neesmu ievērojis, ka Vācijā kāds zaļais jumts būtu bijis pļauts. Par laistīšanu nezinu, varbūt, tomēr zāle tur neaug daudz, vairāk kautkādi sārti ķērpji, kas, pieņemu, var gana ilgi iztikt bez ūdens.
Ja ir slīpums, svarīgāks man liktos jautājums, no kā taisīt pretslīdēšanas režģi. Koks ātri satrupētu.

Pirms gada vai pāris Dari Pats bija liels raksts par velēnu jumta izveidi. Detalizēti un smalki, uz žurnāla vāka bija māja ar zaļo jumtu, varu pat mājās pameklēt, kaut kur ir, bet ierakts. Galu galā tas ir norvēģu žurnāls un, manuprāt, ja kāds māk viņus pasaulē taisīt, tad tie noteikti ir norvēģi, jo tur šādus jumtus redz mazos ciematos ik uz soļa - tur tiešām tādu ir daudz.

Ja pareizi atceros, nekādu zemi tur nebēra, bet krāmēja gatavas izgrieztas velēnas kā dakstiņus :)

Kā vienu no ilgtspējīgas būvniecības ideāliem kritērijiem esmu dzirdējis mērķi - to augsni, ko noņēmām būvvietā, saliekam uz jumta. Cita lieta - ja velēnas tur kaudzēs ilgāku laiku, veģetācija sāk sadalīties. Un uz jumta neieaugs tieši tas pats, kas auga būvvietā pirms tam.

Nez kas bez kokiem un krūmiem varētu ar saknēm saplēst HDPE plēvi, ari tie tik vienk galā netiktu - pastaipītu un noaustu pamatīgu deķi vienā pusē, protams, ja neatrastu caumuru....

Pieredzes ekspluatācijā vēl nekādas dižās nav :), bet ir neliels "zaļais jumts" pagrabam. "Jumts" ir divslīpju, bet slīpums ir ļoti nosacīts - nu varbūt pāris cm uz metru. Īsti nav jumts klasiskā izpratnē, jo faktiski ir izveidota tāda kā vanna ar malas augstumu ap 20cm, mala betonēta. "Vannas" malās apakšā ir vairāki caurumi (iebetonētas 50mm caurules) liekā ūdens novadīšanai. Pīrāgs no apakšas sekojošs: uz mitrumizturīgā finiera uzkausēts rubčiks 2 kārtās (tādejādi, ka visa vanna izklāta ar rubčiku), tad grants slānis ~5-10cm, tad ģeotekstils, tad melnzeme. Gar "vannas" malām ir oļu/grants "buferis" - tā, ka melnzeme nenonāk kontaktā ar rubčiku. Pagaidām auga nātres, dadži un vībotnes. Vai būs jālaista vēl nezinu. Laikam atkarīgs no tā, kāda vasara. Itkā caur šitādu konstrukciju mitrums pārāk ātri nemūk prom, bet kas to zin kā būs.

Garām braukājot pirms laika redzēju kā vienā vietā velēnu jumtu taisīja. Iespējams, palaidu garām kādu etapu, bet tur izskatījās tā - OSB, uz osb pieklapētas latiņas (orientētas kā jumta latojums, laikam lai "segums" nešļūc nost), tam visam pa virsu kautkāds melns materiāls (nezinu, uzkausēts vai uzklāta kautkāda dīķu plēve). Tālāk krāmēja velēnas.