Nu i jautājuma formulējums :D

Smiltis ar cementu jāsajauc atsevišķi (piemēram, betonmaisītājā) un tad jāber paredzētajā vietā gatavu masu. Kaut praksē pilnīgi pieļauju, ka "ekonomijas" vārdā maisa jau uzbērtu (pa kārtām). Bruģi liek tieši uz šī slāņa, tur jau tieši tā jēga. Cements 0-10% no uzbēruma kopajoma.

Kaut ko tādu dzirdu pirmo reizi - kam tas tieši vajadzīgs - lai ūdenim nebūtu kur notecēt un pie mazākā lietus krātos peļķes uz bruģa? Nestspēju tas apakšlānim nepalielinās ne par gramu, jo tāds pāris centimetru biezs smilts+10% cementa pat sacietējušā veidā būs kā smilšakmens - ar plikām rokām laužams, par auto vai gājēja svaru nemaz nerunājot. Bruģim vajag stingru pamatu un ne jau šitāda ākstīšanās ar cementu to izmainīs - ja pamatne būs švaki sagatavota, nepalīdzēs i ne monolīts dz-betona lējums.

Šī smilšu-cementa pamatne ir stingrāka par smiltīm vien un paredzēta tikai akmeņu ieguldīšanai un līmeņošanai. Pamatnei ir tie blietētie šķembu un grunts pabērumi. Neesmu dziļāk pētījis, no kurienes nāk tas maisījums, bet to atradīsi jebkurā bruģēšanas instrukcijā, lai kādā valodā no kuras valsts būtu nākusi.

Arī no bruģa mūsdienās ūdeni vāc pa virsu, ne sūcina iekšā, "pīrāgos" mēdz arī ģeotekstils būt, polietilēna plēve, pat speciāli hidroizolācija.

Atzīšos, sakarā ar plānoto bruģēšanas pasākumu esmu pietiekami palasījis par bruģēšanu un nekur un nekad cementu pat pieminētu neesmu manījis. Norvēģi vēl uzsver, ka ģeotekstils esot nepareizi, par hidroizolāciju nerunājot, protams, te nav runa par tiltiem, utt., bet par normālu bruģēšanu uz zemes.

"Zaļajos" projektos nu jau labu laiku cenšas sūcināt iekšā, citādi pilsētu grunts dabon tikai kripatas no normālās ūdens aprites:
[www.google.lv]

aaaa Wrote:
-------------------------------------------------------
> Atzīšos, sakarā ar plānoto bruģēšanas
> pasākumu esmu pietiekami palasījis par
> bruģēšanu un nekur un nekad cementu pat
> pieminētu neesmu manījis. Norvēģi vēl uzsver,
> ka ģeotekstils esot nepareizi, par
> hidroizolāciju nerunājot, protams, te nav runa
> par tiltiem, utt., bet par normālu bruģēšanu
> uz zemes.


Protams, ka ģeotekstils vai hidroizolācija nav automātiski lietojams risinājums visiem gadījumiem, tomēr īpaši jau autostāvvietām (eļļa mēdz iztecēt šad tad arī krutiem autiņiem) prasās. Man šobrīd projektā ofisa parkingam tieši jātaisa visādas naftas uztvērēju tvertnes lietus kanalizācijas tīklā.

Par cementu atkal man vairumā informācijas avotu tieši parādās. Cik saprotu, tas, lai novērstu iesūcināšanu.

Cik saprotu tam smilšu cementa maisījumam ir vēl viens pluss, tas atšķirībā no smiltīm lietus laikā neskalojas iekšā starp zemāk esošajām šķembām, līdz ar to nerodas bieži sastopamās bedres bruģī.

Ja starp šķembām ir šķirbas, ber ko gribēdams, ar laiku būs bedres un principā tā ir pilnīga dibenroču kļūda bruģēšanā. Vai nu jāsaskalo smiltis pirms bruģa likšanas, vai jālieto nevis 20-40, bet gan 0-40 šķembu frakcija. Saskalot neviens negrib, jo tas ir lēns process un parasti nav laika, tāpēc ber miksēto frakciju. Klasiski labākais zem bruģa ir nesijāta grants ar akmeņiem, kādu lieto grantēto ceļu taisīšanā, to pamatīgi sablietē, virsū sijāta mazgāta grants ar nelieliem akmentiņiem pēc iespējas plānākā slānī. Gatavam bruģim šķirbās smiltis ir obligāti jāsakalo, ja negrib, lai tur aug pļava, sausu smilšu slaucīšana ir kaķim zem astes. Nu neliek zem bruģa uz zemes nekur neviens cementu, nevajag fantazēt. Autostāvvietas, benzīntanki ... tomēr ir pilnīgi kas cits un tos te jaukt iekšā nevajadzētu.

man ir jautājums - kā uzstāda tās apmales kas ir apkārt/gar malām bruģim? kautkā jāpiebetonē vai tāpat kā bruģi - nokrāmē uz sagatavotas pamatnes un otrā pusē pieber ar melnzemi un iesēj mauriņu?

Man bruģētāji apmales betonēja. Teica, ka reizēm, ja klients vēlas, taisot vispār bez apmalēm, bet tas nenākot par labu bruģa kvalitātei ilgākā laikā