Sveiki!
Stāsts tāds, ka ir doma siltināt ēku, kas celtu deviņdesmito gadu sākumā. No ārpuses dobtais ķieģelis, tad gaisa sprauga ~4cm, keramzītbetona bloks un apmetums. Siltināt no ārpuses nav jēgas jo starp ķieģeli un keramzīt bloku ir gaisa sprauga, un siltumizolācija reāli nestrādās. Variants ar spraugas aizpūšanu neliekas īpaši pievilcīgs. Ir doma siltināt no iekšpuses! Ko jūs par to sakāt?!

interesani gan, kādēļ nav jēga siltināt no ārpuses?

Putuplasta lodītes spraugā un tad skaties, vai vēl vajag siltināt.

Nu jā, par putuplasta lodītēm laikam ir vērts padomāt!
Subaru, te jautā kāpēc, nav jēgas siltināt no ārpuses, tad nu kā lai pastāsta, pirmkārt, tā gaisa sprauga pavisam noteikti nav hermētiska un kustīgs gaiss kā zināms nav nekāds siltumizolātors, viss siltums kas nāk no iekšpuses izejot cauri keramzītbetonam, tajā spraugā tiek izpūsts ārā, nemaz nenonākot līdz siltumizolācijai! Otrkārt, kas ir tas pats, kas pirmkārt, norobežojošo konstrukciju slāņiem ir jābūt savstrapēji "pieguļošiem"!

vai nav nekādu iespēju šo gaisa spraugu nopakot? manuprāt tā sprauga ir labākā siltumizolācija ēkai.

veseri...m... noteikti siltini no ārpuses, jo uz kā rēķina tad tev tas gaiss no iekšpuses iekļūs tajā spraugā... vai tad tev pie grīdlīstes telpu iekšpusē ir atveres, kas ļauj telpas siltajam gaisam iekļūt spraugā? Ja ārējā siltumizolācija + apmetums tev neļaus āra vējam izplūst caur to, tad tas netiks arī caur ārējo apmūrējumu un spraugā, kā būs silts gaiss tā arī paliks.
Nu jā var teikt ka spraugā būs iekšējā konvekcija, bet tā, ka keramzīts, tā ķieģelis būs silts, tad konvekcija būs neliela.