Pirms pāris gadiem ir sanācis pastrādāt Norvēģijā.Darba pienākumos bija arī terasītes uzbūvēšana,nekas liels, bet nu tāpat patīkami...labi tas tā...runājot par to dēļu "smaidīšanu" vai "nesmaidīšanu",ir tā, ka esmu par "Smaidīšanu".Jo,pirmkārt, visām tur apkārt esošajām māju teresēm ,dēļi "smaidīja" ...no tā secinu,ka tā, tad tam ir jābūt...otrkārt,reizēm palasu kādu celtniecības ,kokapstrādes,būvniecības grāmatu un kkur atmiņā ir iesēdies, ka kādā no tām bij rakstīts tieši tas pats...Zinātniska izskaidrojuma man nav.reku var apskatīties kādu bildīti [failiem.lv]

Tātad droši pērc impregnētos un pucē vaļā!

A es, a es. Atmetu saknē domu par visādiem dēļiem. Uzbetonēšu lentas pamatiņu un vidū smilti un estrih.

Vispār kaimiņam bija tie rievotie, bet kas pa rievotiem sīkāk nezinu. pa kādiem 7 gadiem nopuva. Nu ne nopuva, bet palika galīgi nesmuki. Bet viņš arī nekādīgi nekopa. Varbūt arī tapēc, ka iesākumā tie bija balti un pie nekopšanas pēc kāda laika tas skats bija bēdīgs. Vienubrīd skatos, noplēsa visu terasi nost.

Terasei tikai un vienīgi spiedienimpregnētos un tikai un vienīgi gludos. Nezinu kurš āksts pie mums ieviesa D-Eiropā pie baseiniem lietotos rievotos, bet tie nav terases dēļi, bet gan netīrumu, ūdens un sēnīšu akumulators. Sev taisīju no tepat pirktiem, atrast bija grūti, bet beigās no kantora, kas tos tieši uz Norvēģiju arī eksportēja. Ēvelēti, gludi, ar apaļiem stūrīšiem, ja nemaldos, 32 mm biezumā. Spiedienimpregnētos, protams, jāskrūvē tikai ar vai nu speciālām skrūvēm, vai nerūsējošām. Parastās cinkotās nav laiks tērēt naudu un laiku, jo pēc gada visas būs nopuvušas un būs jāpārtaisa viss.
Smaidiņš pēc grāmatām ir uz augšu, jo tad uz augšu sanāk vairāk kodolkoksnes, kas skaitās krietni izturīgāka par aplievas koksni. Es gan liku kā pagadās, jo jāskatās, kāds tas dēlis ir - reizēm smaidiņa pusē ir kāds nesmuks zars vai kas cits neglīts, tad jāliek otrādi. Pēc uzskrūvēšanas noslīpēju ar ekscentra slīpmašīnu, tad nomazgāju ar Fairy un birsti, noskaloju, nožāvēju un eļļoju ar terašu eļļu. Skaitās, ka katru 2. gadu jāpāreļļo. 2 gadus terase ir izturējusi, pagaidām nav nekādu nolietošanās pazīmju.

slēpni: betona lējums nav terase, bet pornuha, piedod. Dēļi, protams, ilgmūžības ziņā nav salīdzināmi ar betonu, bet tas siltums un fīlings ir vienkārši pilnīgi citā kategorijā. Man vasarā pa terasi bērni plikām kājām skraida, vārtās, spēlējas, tā ir pilnīgi cita lieta...

Vakar pabeidzu savu terasi. 40 kvadrātmetri, 2 gadu projekts. Man tā bija jātaisa diezgan augstu virs zemes. Nopirku oranžās plastmasas caurules (200), izurbu 1 m dziļas šahtas (ar bļitkotāju urbi), virs zemes uzliku caurules vajadzīgajā augstumā un pielēju ar betonu. Mantojumā no iepriekšējā mājas saimnieka bija 15 cm brusas. Uzliku tās un pa virsu spiedien impregnētos priedes dēļus, 35 mm biezus 14 cm platus 480 cm garus (cena 5.40 par dēli). Skrūvēju ar speciālajām terašu skrūvēm (Kuršos bija akcija). Vienu ziemu jau izturēja, nekas nav izliecies vai plaisājis. Šo pavasari no tādiem pašiem dēļiem uztaisīju kāpnes vienā pusē (otra ir līdz ar zemi). Un nokrāsoju ar Rīgas laku rūpnīcā ražoto tekstūr dekoru, palisandrs. Sāks parādīties problēmas- ziņošu.

Precizēju - caurules 200 mm

"gudrā" žurnālā lasīju - koksnes centrā ir kodols, kokā katrā atsevišķi ņemtā dēlī tā ir blīvākā vieta.
Sekojoši gadu kārtas kas veido puslokus, "smaidiņus" vai "bēdīgos tipus" aug ap šo kodolu.
Tīri no dabas sanāk ka blīvākā vieta ar laiku mēģina plesties / vērpties, un sanāks tā ka dēlis centīsies viduci celt augšā, a smaidošos bēļa maliņas uz leju. = itogo neveidosies dēļa izliekums uz iekšu - jeb vanna kur krāties ūdenim.

.....tāpēc vecajās grāmatās rakstīja , ka koka grīda jāliek no dēļiem, kam vienam gadskārtas uz leju, otram uz augšu. Tā iznāk viļņota grīda, bet pareiza no uzbūves viedokļa.

Kas attiecas uz āra terasēm, tad viena liela kļūda ir jau iepriekš minētais nesošais karkas no 15cm brusām.Terases dēļu atbalsta vieta jāveido ar max mazu laukumu-jo lielāks laukums,jo ilgāk tajā saglabāsies mitrums-attiecīgi ātrāk sāksies puve.Iepriekš minētais nenozīmē,ka nesošajam karkasam jābūt ļoti plānam Lai samazinātu saskares laukumu-nesošai brusai apzāģē kantes zem leņķa Sanāk tāds kā divslīpais jumtiņš-korē atstāj kādus1,5-2cm Kalpošanas laiks2x Vēl viena vājā vieta,kur sākas puve ir skrūvju vietas Risinājums varētu būt tos skrūvēt tāpat kā pirts lāvas-metāla leņķis no apakšas pie katras nesošās bruses Ir ko noņemties,bet domāju,ka tas atmaksāsies ar laiku.

Praktiķi, kur Tu man biji kad sāku !