Sveiki.

Ir nolemts laukos uzbūvēt vecajai mājai pamatīgu piebūvi (principā jaunu māju, kura daļēji būs savienota ar veco). Apdzīvot plānots visu gadu. Grunts ir mālaina. Smilšmāls. Kaimiņu večuki saka, ka nesasalstot dziļāk par 70 cm... Par ko īsti neesmu pārliecināts. Taču gan rudenī, gan pavasarī gruntūdeņu līmenis ir augsts - tuvējie grāvji pilni ar ūdeni un akā arī ūdens līmenis ir gandrīz līdz ar zemi..

Lai nu kā - māja plānota vienstāvu, koka statņu konstrukcijas, ar metāla / skārda jumtu. (principā - vieglas konstrukcijas). Tapēc doma bija veidot stabveida pamatus. Takā darbus veiksim paši, paceļas vairāki jautājumi:

1 - Cik dziļi rakt stabus un cik lielu pēdu taisīt? Vai ar 120 cm dziļumu pietiek - 30x30 cm stabs un 60x60cm un 20 cm h pēda?
2 - Ko un cik daudz likt zem pēdas?
3 - Kā ar armatūru? Vai pietiek ar 10 mm (diametrā) stieni pēdā, taisot 15 cm aci? Un stabā 4gab vertikāli visā garumā sasietas kopā ik pēc 40 cm ar 6mm stieni?
4 - Kādu betonu liet iekšā? Kāda būtu vēlamā cementa; grants; šķembu (20-40) attiecība?
5 - Cik tālu stabu no staba taisīt? Vai 2 - 2,5 m ir OK?

Kā arī jautājums par kanalizāciju - ekonomijas nolūkos domājam ievietot trīs grodus ar dibenu vainu aiz otra, tādējādi imitējot sadales kameras, tiem virsū betona vāki un viss apmēram 10 cm zem zemes. No pēdējā groda infiltrācijas truba, kas varētu būt ~60 vai 70 cm dziļumā. Vai šāda kanalizācijas sistēma būs OK un vai rudeņos un pavasaros gruntsūdes caur infiltrācijas trubu nesāks piepildīt man grodus? Kādi varātu būt šeit risinājumi?

Kaut Latvijā tas nav īpaši populāri, tomēr visi kaimiņi uz ziemeļiem šādām mājām plaši izmanto siltinātus plātņveida pamatus, reizē dabūjam arī grīdu. Stabveida pamati būtu attaisnojami šķūnītim, bet dzīvojamai mājai ... nu, visi flomasteri dažādi.

Ja augsti gruntsūdeņi, tad būs posmi, kad infiltrācijas sistēma strādās pretējā virzienā, attiecīgi labi būtu turēt hermētisku tvertni, kur palu laikā uzkrāt notekūdeņus, bet ne pārpludināt ar grunts- un visiem pārējiem āra ūdeņiem.

Cik augsti pamati plānoti? Varbūt kanalizācijai var taisīt tvertnes zem mājas (attiecīgi piedomājot pie hermētiskuma/nodalīšanas, lai smakas nenāk telpā), tad nosiltinātu izlaidi varētu laist gandrīz pie pašas zemes virskārtas.

Manuprāt nav lētāku pamatu par plāksni (veidņus tur vajag minimāli vai pat nekādus, ja ārmalu jau uzreiz norobežo ar putuplastu). Toties trubas - kur pirms betonēšanas ieliksi, tur viņas arī būs, kamēr to plāksni reiz saspridzinās. Savukārt dzīvot virs septiķa es gan negribētu, lai cik hermētiski viss uztaisīts...

Man arī ir ļoti augsts gruntsūdens, tāpēc par kanalizāciju: principā ar infiltrācijas lauku kanalizācijas tvertnēs ūdens būs tieši gruntsūdens līmenī. Ja pavasarī tas ir līdz ar zemes virsu, tad arī septiķi būs tikpat pilni. Labā ziņa ir, ka augstāk par gruntsūdeni vaļēja sistēma gan necelsies - resp. kakas mājā iekšā nepeldēs, kamēr vien mājas grīda būs augstāka. Tā kā man izeja tika ierakta pārāk dziļi, nācās likt sūknētavu - vēlvienu hermētisku pārplūdes aku, kurā stāv pludiņsūknis, kas labumu paceļ uz infiltrācijas lauku, kurš atrodas zemes līmenī un virsū ir uzbērts kalniņš.
Sev es gruntsūdeņiem bagātā vietā plāksni netaisītu 100%, jo plāksni pacelt, un kvalitatīvi pacelt, nav nemaz tik vienkārši. Un savus 30cm no zemes mājas grīdu vajadzētu obligāti. Protams, vislabākais ir monolītie pamati, bet stabiem ar nav ne vainas. Nu par to attālumu gan būtu ļoti labi viss jāaprēķina.
Iesākumam paskaties zviedru brošūru mazas mājiņas celšanai uz stabveida pamatiem.
[failiem.lv]
Ir pieejama arī smuka filma, kur viss sīki un smalki tiek parādīts, kā šo mājiņu ceļ, bet tā jāmeklē torrentos, no mājas vakarā varu pateikt kā to filmu sauc. Tā ir no "Bygg i tra" sērijas, tur ir 5 filmas, zviedriski, bet nu tur neko saprast nevajag - viss ir uzskatāmi parādīts.

Stabus mālā es gan piesargātos (viens šopavasar sūdzējās par izcilāšanu). Ja tomēr, kā minimums stabus vajag gludus un koniskus ar plato galu lejup, vai arī jātaisa frost protection visam tam mālam, un kur tur vairs ekonomija pie dubultas siltumizolācijas? Vaļējās kaķu pagrīdes arī man ne visai. Ja teiksiet, ka var kvalitatīvi aiztaisīt sānus, prasīšu: kā? Droši vien bez vertikālas siltinājuma "lentas" nekā, un tā mēs nemanot nonācām pie "Latviešu tradicionālās lentas"
Kas tik grūts plāksnes pacelšanā, līdzīgi kā Jānis cēla savu neplāksni:

Es no noņemtās augsnes uzbēru vaļņus, piesūknēju ar ūdeni un smiltis bēru ūdenī, pēc tam ziemu noturēju.

Stabam nekādu konusu nevajag - ja stabu taisa papīra vai kanalizācijas trubu veidņos un tie ir stingri vertikāli, saķere nav tik liela, lai uz berzes rēķina stabu paceltu. Man 160mm kanalizācijas trubās lietie stabi ir tik gludi kā pulēti. Galvenais, lai staba pēda ir zem sasalšanas līnijas, kas mālā, ja grib būt pilnīgi drošs ir ap 1.5m, lai gan personīgi nevaru iedomāties kādam salam jābūt, lai sasaltu TIK dziļi. Par uzbērumu man galvenās bažas ir par sablīvēšanu. Kad pats savā pamatu iekšpusē redzēju kā vairākas nedēļas 24h ar ūdeni lietas smiltis pēc smagās vibroplates nosēdās par kādiem 10cm, tad tā labi palika. Ūdens principā neko nedod, jo smilšu virskārtas pašmasa ir tik maza, ka pat lubricēšana ar ūdeni neko neuzlabo. Vienīgā tiešām reālā metode ir bērt zemi ļoti plānos slāņos, ne vairāk kā 15cm un blietēt pa slāņiem ar smago vibroblieti.

Sausa smilts staigā, un tie 15 cm muļļāsies uz riņķi, bliete slīks nost. Valgumu vajag po ļubomu :)

aaaa - Tev tie pamati bija kādi? Man tik tikko estrich grīdu licējs teica, ka ja grunts nav pārrakta un riņķī ir lentveida pamati, tad nekur tā smilts nevarot likties, un sēsties...

No citas pieredzes - vienai mājai atrokot pamatus un izsitot caurumu tajos (pārlikām kanalizāciju), smiltiņa bira laukā tāda "pufīga"

Ikdienā aizeju līdz jūrai un tur 2x dienā smilts mainās no cietas kā betons, līdz pūdercukuram. un to pastrādā tieši ūdens (Loti Loti daudz ūdens :D)

Lūk posts par izcelšanu:
[www.building.lv]
Ja staba "pēdu" taisa platāku un savienotu ar armatūru (kā skrūves galvu, kas neļauj stabu izraut), tas gan jau palīdz.
Pats reiz stabveida pamatus taisīju tā: izraku bedri, tās dibenā iedūru armatūru, kam galā resns vītņstienis (uz kā tālāk balstīsies koka stabs), galu nolīmeņoju un ielocīju vietā, uzmaucu virsū konisku ruberoīda tūti, kurā caur augšējo tievo galu saļeckāju betonu. Kad sacietēja, noņēmu ruberoīdu un bedres pārpalikumu aizbēru ar granti.
Otrkārt, jābaidās ne tikdaudz no sēšanās vispār kā no nevienmērīgas sēšanās. Es pēc šķūņa durvīm reiz konstatēju, ka plāksnes pamats (uzbēruma biezums zem kā nebija gluži vienmērīgs) varētu būt vērpies par kādu pus centimetru...

Kā jau rakstīju pašā sākumā - stabveida pamati AR pēdu. Pēda, loģiski, divreiz platāka par stabu, savstarpēji savienota ar stabu ar armatūru... Pēdas dibens sanāk 120 cm zem zemes...