Vēlos pie mājas nobruģēt laukumiņu (ap 20 kvm). Bruģējums 100% paredzēts tikai un vienīgi gājējiem. Sāku štukot par pīrāgu. Augsne ir bagātīga melnzeme, taisos norakt ap 50-60cm, līdz smiltij ar māla piejaukumu. Pīrāgu klasisko: bruģis 6cm, smilts ~5cm, šķembas ~15cm, grants ~30cm.
Bet pie mājas ir kaudze ar būvgružiem, kas izveidojās, kad izlauzu pagrabam betona grīdu.
Vai es šos būvgružus paskaldot ar kuvaldu nevaru izmantot šķembu slāņa vietā? Vismaz daļēji, jo visi 20kvm 15cm slānī man nesanāks. Bet jaukt kopā ar šķembām?!
Ir kādam kāda doma/viedoklis?!!
Man tas būtu ieguvums, nebūtu jāštuko kā un uz kurieni aizvākt to betona kaudzi, kā arī šķembu apjoms samazinātos, ko es varētu pievest ar piekabīti, nevis dēļ 3 m3 dzīt pustukšu pašizgājēju par pilnu samaksu.

Skaidrs ka roc tik tos betonus nost. Tak nevienā stenderē nav ierakstits, ka obligāti vajag šķembu kārtu. Zem bruģa vajag kārtīgu pamatu un lai tas laiž cauri lietus ūdeni. Samet tos betonus un ieskalo starp tiem ar ūdeni rupjāku smilti vai granti. Lai nepaliek tukšumi starp betona gabaliem, citādi, ar laiku, tajos saies smiltis un bruģis var nosēsties. Būs pamats pa pirno.

ja tikai gājējiem tad skembas nav vajadzīgas - noroc melnzemi uzber granti un liec brugi.
ja nu galīgi nav kur citur tos buvgruzus likt var pabērt pašā apakšā

Bija līdzīga situācijā, kad nolēmu bruģēt ar būvgružiem nobērtu laukumu. Visi bruģētāji (nāca vairāki, jo taisīju cenu aptauju), teica ka viņiem tie būvgruži traucējot kvalitatīvam rezultātam. Tāpēc nošķūrēju visu nost un aizvedu. Pēc tam, kad skatījos kā notiek bruģēšana, varēja redzēt ka visas kārtas zem bruģa tomēr tiek veidotas ļoti precīzi, liels betona gabals kas kautkur torčītu laukā diezko nederētu. Bruģis gan bija paredzēts arī auto braukšanai. Manuprāt labāk visu darīt pareizi, lai pēctam nav jācīnās ar sekām.

Viss taču atkarīgs no salauztā betona gabala izmēriem... ja tie ir samērā vienādi... tad kāda to atšķirība no rupjām šķembām... vismaz ceļa segumos smagajām automašīnām ir škembu pamats ar šķembu vidējo izmēru līdz 10cm.

Vot jūs burta kalpi. Tak darbiem vajag pieiet radoši. 50-60cm dziļa bedrē var līķi norakt, ne tik vien būvgružus :) Tak pilnīgi pofig, kāds tur pamats, ka tik tas ir stingrs. Tad jau sanak,ka uz dolomīta vai grants vispār bruģi nevar uzlikt, jo lūk pīrāgs nav pēc gostiem. Vienkarši tiem bruģa licējiem ir vieglak strādāt standarta situacijā. Iemāca kādu strādnieku likt bruģi un tas tā i liek bez domāšanas.

Didzi, beidz te sūdu stumt! Galvenais tos betona gabalus daudz maz sasmalcināt un uztaisīt viendabīgu slāni. ja sametīs tos lielos gabalus, tad pēc pāris gadiem tas bruģis izskatīsies kā veļas dēlis.

Pag,kur es teicu,ka būvgružus nevajag sasmalcināt. Skaidrs,ka nevar vienkārši samest visādus klučus, ka betona gabalu spices torčī līdz bruģim.Cita lieta, ka bruģa licējiem maksā par kvadrātmetriem un negrib viņi ar papildus darbu čakarēties. Tapēc arī stāsta, ka vajag nez kādu tur pīragu.

Nu tik bēdīgi ar mani ar nav, ka es biju iedomājies samest lielus betona gabalus un mēģināt pa virsu bruģi uzlikt. Pilnīgi noteikti ņemšu no nomas vibroblieti un pīrāgu blietēšu. A par būvgrušiem bija kā reizi doma paskaldīt šos ar kuvaldu daudz maz saprātīgos izmēros.
Nu tā ideja man ir plus mīnus skaidra - izroku bedri, saberu granti,kuru blietēju, tad pa virsu izlīdzinu smalcinātus būvgružus, pieberu vēl kādu bišķinu dolomīta šķembas, to visu blietēju līdz daudz maz līdzenai virsmai, līmeņoju ar smilts slāni un lieku bruģi.
Vai tā???

Te man Didzim jāpiekrīt, ka pats svarīgākais ir būvgružos saskalot rupju smilti ar ūdeni, citādi ar laiku tās smiltis neizbēgami sabirs tukšumos starp šķembām un būvgružiem un bruģis būs šķībs līks nepareizs. Precīzi mana kaimiņa scenārijs - atbrauca itkā profi, sabēra šķembas, sablietēja, virsū smilti un bruģi. Pēc laika viss sašķobījās. Kad noņēma, vietām smilšu vispār nebija - visas bija šķembu šķirbās. Ne velti norvēģi bruģējot apakšā liek nevis šķembas, bet rupju granti - tādu nesijātu, ar lieliem akmeņiem - tai nav šķirbu, kur smiltīm sabirt. Un vēl ļoti svarīgs aspekts ir likt pēc iespējas plānāku izlīdzinošo smilšu slāni. Tā ir klasiska kļūda - ai, te līmenis bišķu jāpaceļ - pofig, pieberam biezāku smilšu slāni un gatavs - rezultātā tur bruģis iesēžas. Smiltis vajadzīgas tikai gala izlīdzināšanai - jo plānāk, jo labāk, ne vairāk par 2-3cm. Vēl svarīgi ir labi aizpildīt šķirbas, lai vēlāk tur nesapūš auglīgus putekļus un nezāļu sēklas. Man arī nobruģēja nelielu taciņu pie mājas - sabēra smiltis saslaucīja iekšā, novibrēja un prom. Kad sāku skalot ar ūdeni, neticēju savām acīm, cik daudz smilšu vēl var saskalot vienas nelielas taciņas bruģa šķirbās - skaloju smalkās, tipa jūrmalas smiltis - vairākas ķerras! Tagad jau 4 gadi - zāle pat nemēģina augt, jo smiltis nenotur mitrumu un sēklas nesadīgst. Ar uzbēršanu un saslaucīšanu te galīgi nepietiek.