Un miļie draugi, Jūs apgalvojat, ka ventilējamās fasādes ir bez vainas? Aksioma "būvniecībā nav sliktu vai nekvalitatīvu materiālu, bet ir viņu nepareiza pielietošana.
Domāju , ja procesu apskata tikai kā virsējo redzamo daļu - tad noteikti supergludas piekārtās plātnes izskatīsies labāk, nekā prasts tūkstoš gados pārbaudīts kaļķu apmetums?

Ja es procesu apskatītu vizuāli un cenas ziņā, tad iespējams liktu apmetumu, bet ventilējāmā fasāde ir jauna tehnoloģija, kas samazina siltuma zudumus. Jo gaisa temperatūra tajā ir aptuveni par 3-4 grādiem augstāka, kā ārpus ēkas. [lv.lv.allconstructions.com] Tātad ja pareizi saprotu tad ziemā kad ārā -24 C, tad man aiz fasādes jau ir -20C + vate, trīskāršā logu pakete, utt., un es aiz sienas tīri komfortabli jūtos. Laiki mainās un tehnoloģijas arī. Ventilējamā fasāde sanāk dārgāk, trīskārša logu pakete arī, bet ar laiku tas viss protams atmaksājas.

Teorētiski papildus siltumam pāris cm pie siltumizolācijas varētu sanākt lētāk.
Ventilējamā līdzinās jumtam - labāk pasargā sienu no ūdens, kas vairumam siltumizolāciju varētu nozīmēt labākus ekspluatācijas parametrus un arī vairumamcitu materiālu ilgāku mūžu.

Minētajā [lv.lv.allconstructions.com] : ja uzmanīgi lasi un domā līdzi, tad tur labas lietas mijas ar pilnīgām muļķībām.
Lielākā muļķība ir apgalvojums "Turklāt ventilējamās fasādes ... nav pakļautas termiskai deformēšanai.", jo jebkurš materiāls, kas uzsilst vai atdziest termiski deformējas. Ja tālāk citos saitos uzmanīgi iepazīsies ar piekarināmo fasāžu apdares elementiem, tad pilnīgi visos ( ko esmu lasījis) ir norādes par termisko šuvju izveidošanu un plātņu stiprināšanas īpatnībām - slīdoši stiprinājumi. Paši raksta autori min "Zemapdares sistēma ir ļoti sarežģīta konstrukcija,.."
Apgalvojums "Aizsargājošs ekrāns nodrošina ēkas estētiski pievilcīgo izskatu.." ir atkarīgs no tā cik dārgus vai lētus tu izvēlēsies apdares paneļus. Ja tev fasāde jāveido ar šuvēm, tad laika gaitā visas šuves piesārņojas vairāk nekā fasāde, jo loģiski lietus satur putekļus un kvēpus. Lietum nokļūstot uz fasādes, tas tek lejā un atduras pret šuvēm, tur ūdens izgaro, bet putekļi paliek.
Apgalvojums "Ventilējamās fasādes fizikālās īpatnības ļauj sasniegt ievērojamu siltumefektivitāti,.." lielā mērā atkarīgs no izmantojamo materiālu iestrādes rūpības un tā, ka te jāizmanto dārga - blīva siltumizolācija, tad apgalvojumā daļēja taisnība "jo laika gaitā vēja ietekmē nepietiekoši blīva siltumizolācija var tik izārdīta, kas izraisīs fasādes siltumizolācijas īpašību mazināšanos." , kamēr apmestai nevēdināmai fasādei šadu problēmu, izņemot siltumizolācijas sasēšanos, nav. Nevēdināmai fasādei tu siltumizolācijā vari izmantot lētākus birstošus organiskus materiālus, atšķirībā no piekārtās "Siltinājuma funkcijas ventilējamās fasādēs parasti pilda minerālvate."
Siltumizolācijas spēju palielinājumam ir jāvelta atsevišķs raksts, bet apskatot ražotāja lapu redzams, ka veidojas specifiski aukstuma tiltiņi, jo stiprinājumos jāizmanto daudz cinkota metāla, kamēr nevēdināmai var izmantot koku.
Manā vērtējumā : Piekarināmo fasāžu lielākais ieguvums ir celtniecības temps vai ātrums, iespēja darbus veikt sniegputenī un salā un tikai, tu samazini būvstrādnieku-meisteru darba izmaksas un tikai, bet uz materiālu rēķinu pamata - tās (ēku) sadārdzini - sarežģītā zemapdares sistēmas konstrukcija ar lielu precizitāti - līdz 1mm; dārgie ārējās apdares elementi, dārgā (blīvā) siltumizolācija. Tapēc vēlreiz saku - ēkas siltināšana jāvērtē kompleksi:materiāls+darbs+transports.

Man ir māja apšuta ar CERTIS plāksnēm. Ieteica 10mm, bet tā kā pašam vien bija jācilā tie 3.15m monstri, tad liku vien 8mm.
Pīrāgs:
apakšā māja nopakota ar TYVEX vējplēvi, kas visur šuvēs un savienojumos ar pamatiem salīmēta ar PRO CLIMA zaļo elastīgo līmi (citas ir patiesi mēsli, testēju) plus aizlīmētas papildus ar smuki zilu TESCON līmlenti (tās melnās vai pelēkās, ko veikalos tirgo kā izolācijas līmlenti, vajadzētu aizliegt tirgot. Pēc mēneša jau atlīmējās.). Tad uzskrūvējās vertikāls latojums no 25mm brusītēm. Brusītēm pa virsu uzlīmē hidroizolāciju (manā gadījumā izmantoju riģipša starpsienu blīvlentu). Tad pa virsu CERTIS (var likt arī dārgo dekoratīvo, es iztiku ar parasti pelēko). Obligāti skrūvju vietas urbt un zeņķēt (ja skrūve ar gremdgalvu). Un tikai nerūsējošās skrūves. Un noteikti ievērot, kura puse ir gludā, jo kreisā ir raupjāka un uzsūcot mitrumu tās skaidas materiālā kļūst redzamākas.
Un jau ceturto gadu stāv bez jebkādām nolietojuma pazīmēm. Izņemot vienu plāksni, kas nejauši pieskrūvējās otrādi. Ļoti piebāžot degunu klāt, var redzēt, ka raupjāka.
Uz kantēm ap logiem un durvīm apliku pasūtītas no RUUKKI skārda tādas kā apmales (pielīmēju ar labu elastīgu līmi). Apakšā vēja spraugai pieliku sietu, lai pat teorētiski peles netiek.
Un nokrāsot paspēšu vienmēr. Bet laikam nekrāsošu, man pelēka māja pilnīgi apmierina. Kaimiņš savu nokrāsoja ar dārgu krāsu tikpat pelēku.
Kaut kā tā.

Pareizi, atcerējos.
Tā riģipša elastīgā lenta zem CERTIS bija speciāli, jo ir elastīga un ļauj plāksnei staigāt skrūvju vietās. Nedrīkst "cieti" pieskrūvēt.

Gribēju Tempsi granito plāksnes [www.bkfasades.lv] bet izšķiros par vizuāli tādu pasu virsmu , bet daudz vieglāku materiālu [www.bkfasades.lv] - plastikāta paneļiem.