UZ SĀKUMU :: DISKUSIJAS :: SLUDINĀJUMI :: UZDOD JAUTĀJUMU

Guļbūves siltināšana no ārpuses
Autors: Mr_eee ()
Datums: 24/07/2012 19:55

Man ir guļbūve kur "meistari" tā uztaisījuši māju ka daudzās bālķu sailaiduma vietās pat tagad spīd cauri! Tākā māja jau ir nostāvējusi apt 7 gadus tur nekas vairs nesēdīsies un tā arī paliks...

Mana ideja: nosiltināt no ārpuses ar ekovati (mitrajā tehnikā), lai aizpūstu visus caurumus ciet un tad apšūt tā lai var uzvilkt balto apmetumu. Pašlaik nezinu ko lai liek virsu ekovatei uz kuras varētu uzvilkt fasādi... man ieteica fibrolītu bet tas dikti dārgs sanāk + nezinu kāds vēl patēriņš būs lai to nolīdzinātu.

Ko speciālisti var ieteikt? varbū kādu labāku/lētāku variantu?

Kā arī gribēju zināt kā man otrā stāvā taisīt koka konstrukciju kur nav guļbūve, lai pareizi "elpotu" un būtu labi nosiltināts?

Paldies :)

Re: Guļbūves siltināšana no ārpuses
Autors: Vienstāvs ()
Datums: 24/07/2012 20:14

Ārsienām - isoplaat un vagonka?
Augšā taisi kā karkaseni - no iekšas apmetums, fibrolīts, kartons, higroskopiska izolācija, isoplaat, vēdināma šķirba, tālāk ko vajag (sienas apdare vai zem jumta atbilstoša plēve un gaisa sprauga arī virs plēves).

Re: Guļbūves siltināšana no ārpuses
Autors: būvinženieris Ivars Brinkmanis ()
Datums: 24/07/2012 21:07

sākot apdarināt guļbūvi, tu palielini svaru - slodzi uz esošo sienu un ja sāksi izmantot trauslus apdares slāņus - apmetums, tad noteikti jārēķinās ar to, ka guļbūve var sākt deformēties - papildus sēsties. Šobrīd jau svars tev nemainās, izņemot sniega slodzi, bet tā ir īslaicīga.
Ko tu galu galā pēc 7 gadiem no ēkas gribi- ziemas dzīvojamā ēka, vasarnīca vai cita funkcija?

Re: Guļbūves siltināšana no ārpuses
Autors: Mr_eee ()
Datums: 24/07/2012 22:00

Runājot par svaru uz sienām nedomāju ka tā varētu būt problēma jo pašlaik ir māla daktiņa jumts kas sver ar kontrukciju vairākas tonnas un nedomāju ka apdare būs smagāka bet paldies par ideju.

Māja plānota kā ziemas dzīvojamā ēka.

Vēl man jautājums vai putoplastu (kautkādu varbūt cietāku) var likt uz koka karkasa konstrukcijas lai nebūtu jāšuj siena ciet ar papildus OSB kas neelpo? (zinu ka putiks jau arī neelpo bet tad izmaksas samzainātos atmetot vienu slāni...

Re: Guļbūves siltināšana no ārpuses
Autors: būvinženieris Ivars Brinkmanis ()
Datums: 30/07/2012 12:47

Man pašam patīk konservatīva apdare - baltkaļķu apmetums 1:3 un tapēc aprakstīšu ideju, kā to darītu es. Tātad , lai arī ēkas sienas tev noslogotas ar māla- betona dakstiņu svaru, tomēr veicot sienas apšūšanu tev guļbaļķos mainīsies iekšējais mitrums... tā varbūt būtiskāka problēma nekā svara palielinājums uz sienas apšuvuma rēķina.
Tātad ja tu ārpusē uz pamatiem atbalsti status, bet šo statu vidu un augšējo punktu stiprini ar slīdošu saiti - vertikālā virzienā, tad guļbaļķu sienas deformācijas tev neietekmē apšuvumu - tad tas var būt arī apmetums uz 5cm fibrolīta. Gar ailēm slīdamību tu nodrošini ar ēvelētiem dēļiem, kas cieši blakus novietoti, bet viens stiprina apšuvumu, otrs stiprināts pie ailes aplodas.
Siltumizolācijai tu vari izmantot jebkuru beramu materiālu - sausa kūdra; koka (galdniecības) skaidas+ baltkaļķis; ekovate - sasmalcināts papīrs,kartons( koksnes pārstrādes produkts) + borskābe; minerālvate; perlīts.
Firbolītu apdarinot veidojas savi knifi... tā ir rūpīga šuvju aizdare... Stiprinot plātnes ar 83cm soli, šuvēm atstāj 1cm spraugu, kuru aizpūš ar montāzas (poliuretāna) putām. Pašas plāksnes pirms apmetuma jāsagatavo - cementa piena uzsmidzinājums, lai tās apžūstot samazina iekšējās sprieguma defprmācijas. Siets uz šuvēm ar 15cm pārlaidumu. Optimālākais laiks apmetumam ir septembris, oktobris.

Re: Guļbūves siltināšana no ārpuses
Autors: rbb ()
Datums: 31/07/2012 17:25

Diezgan muļķīgi uzbūvēt guļbūvi un tad siltināt, varbūt arī iegūsi 5%-10% efekta. Līdzīgs stāsts ir kad vecai guļbūvei izbūvē otro stāvu kapitāli nosiltina, bet jākurina 2x vairāk!
Protams izmaksas var samazināt-bet vēlamo rezultātu tā arī neiegūt-var iegūt pat vēl sliktāku rezultātu.

Re: Guļbūves siltināšana no ārpuses
Autors: Mr_eee ()
Datums: 01/08/2012 09:17

Paldies Ivar par savu viedokli tas man palīdzēs. Gribēju jautāt vai var siltināt izmantojot isover vati plaksnēs? jautāju jo man atbrauca cilvēks kas pūš ekovati un tā arī neparliecināja ka tas būtu jādara savukārt izmaksas uz 1 cbm ekovatei ir 2 reizes lielāka nekā Isover vatei (darbu veikšu pats līdz ar to savu laiku neskaitu pie izmaksām).

Vēl esmu redzējis tehnisko risinājumu Parok mājas lapā kur siltina ar vati un lai atstātu ventilācijas splaugu māju apdara ar ūdensizturīgo reģipsi un tad liek virsū fasādes vati un fasādi. Gribēju jautāt kā šis reģipsis kalpos jo teorētiski jau tur iekšā mitrumam nevajadzētu tikt jo ja tiek tad jau vate pati vairs nedarbojas jo ir slapja.

Komentējot rbb ziņu - es māju necēlu varētu teikt ka saņēmu viņu mantojumā stāvoklī kāda nu viņa ir un gribu uzlabot un nosiltināt, jo pašlaik no iekšpuses vissi guļbaļķi ir smuki un OK savukārt no ārpuses baļķis ir sabojājies jo netika kopts + ūdens tecēja uz sienām. Kā arī ja uztaisa balto "biezpiena" fasādi no ārpuses māja būs smuka savukārt iekša paliks ar guļbaļkiem un es pārsvarā uzturēšos iekštelpās un tur jau paliks guļbaļķu māja. Un man diezgan žēl ka Jūsu uzņēmums nespēj vai nemāk ieteikt risinājumus šādā nestandarta gadījumā....

Re: Guļbūves siltināšana no ārpuses
Autors: Vienstāvs ()
Datums: 01/08/2012 11:17

Ja zem fasādes vates vēdina, kāda vatei jēga? Kāpēc reģipsis - jo lētāks par citiem iespējamiem ārējas apdares materiāliem?

Re: Guļbūves siltināšana no ārpuses
Autors: būvinženieris Ivars Brinkmanis ()
Datums: 01/08/2012 18:28

Iekšēja sprauga varētu būt, bet tad tai jābūt nevēdināmai, jo Vienstāvs uzdod šo arī man nesaprotamo loģiku. Varu teikt, ka vēdināšana ir piekārtām fasādēm, bet tur tā ārsienu apdares principi citi - ārsienām pārsvarā tiek izmantoti ļoti blīvi mitrumu necaurlaidoši materiāli vai arī piemēram pie D fasādes tiek organizēts saules kolektors siltā ūdens ieguvei vasarā.
Par siltumizolāciju. Man personīgi bērta siltumizolācija, kas var sasēsties patīk labāk nekā lokšņu siltumizolācija! Kapēc?... Tapēc, ka sēžoties siltumizolācija noblīvē iespējamās problēmu vietas un viennozīmīgi skaidrs, ka iztrūkums veidojas dzegu zonā, kur šajā gadījumā izbūvējot var radīt bērumu papildinošu slāni vai , ja dzegas risinājums to atļauj papildināt pēc 5...10 gadiem. Savukārt ar lokšņu izolāciju esmu saskāries, ka laika gaitā ēka vibrē un parādas nekvalitatīvas siltumu caurlaidošas vietas un ko tad... raut nost apdari?
Ir tāda lieta, ja ēka atrodas tādā teritorijā, kur izteikti vējains - Liepājas - Kolkas -Ventspils zona, tad būtu papildus vērība jāpiegriež vēja izolācijai. Tā Latgales pusē vai Jelgavas pusē nav tik būtiska, bet katra vieta jau savādāka. Tādā gadījumā ja izmanto beramo izolāciju iespējams, ka pie ēkas uz baļķiem var piestiprināt 3,5mm grīdas kartonu vai citu plānu materiālu, kas traucē gaisa brīvai kustībai, bet cauri laiž mitrumu. Tas varētu būt arī riģipsis.

Re: Guļbūves siltināšana no ārpuses
Autors: ................. ()
Datums: 03/08/2012 11:29

Uzskrūvē karkasu vismaz 10 cm biezumā, noskrūvē ar 5cm biezām Steico kokšķiedras loksnēm un pavidu sapūt Ekovati. Steico loksnēm uzreiz pavirsu var vilkt dekoratīvo apmetumu!!!!

Portāls Building.Lv neatbild par ievietoto ziņu saturu, par ziņu saturu atbild to ievietotāji.