Jāmaina jumts vecai mājai, bija šīfera, būs - metāla. Norāvu veco jumtu, apakšā drazas - skaidas un izdedži. Visu iztīrīju līdz melnajiem dēļu griestiem. Jumts vienslīpu, ~15` leņķī. Domāju siltinājumu likt uz grīdas - 25cm, jo zemākajā galā nemaz vairāk nevar uzlikt, augstākajā (kura pieslēdzas pie citas sienas) - liec kaut 50 cm. Vai ir jēga siltinājumu pie sienas likt biezāku, ja ārējā galā sanāk tikai 25cm? Vēl viena nianse - nevaru uz grīdas uzklāt tvaika izolācijas plēvi - veca konstrukcija, kurā visas sijas dažādas, stiprinātas krustu šķērsu ar vēl visādām metāla stieplēm utml. Tieši šī iemesla dēļ gribēju siltināt ar ekovati - it kā varētu tad iztikt bez tās tvaika izolācijas, bet speci, kuri atbrauca konsultēt, teica, ka neesot jēgas - lai pūšot minerālvati, pēc instrukcijas tvaika izolāciju vajagot abām, ekovate tikai vēl sasēdīšoties utt. Ja tiešām nav iespējas uzlikt tvaika izolācijas plēvi, nelikt neko? Tiešām vienalga - minerālvate vai ekovate šajā situācijā? Un vēl - uz spārēm vilkt pretkondensāta plēvi vai likt to dārgo vēja-hidroizolācijas plēvi, kura vienā galā noteikti nepieguls siltinājumam?

Kas Tev tās par sijām ar drātīm? Varbūt vispirms izjauc visu lieko un sakārto.
Minerālvatei plēvi vajadzētu gan, tas gan atkarīgs no pārseguma (apmetuma) stāvokļa. Škirbains pārsegums nederēs arī higroskopiskajiem siltinātājiem - ekovatei, skaidām ar kaļķi, papardēm, kūdrai utt.

Ekovate un ja ventilējami bēniņi tad var kaut parasto biezo plēvi zem metāla.
Par plēvem pie siltinājuma nezinu, nēsmu pētījis.

Bet kapēc jumtam segumā negribi izmantot šodienas "Eternit" plāksnes - tās cauri laiž mitruma tvaiku un tapēc nekāda pretkondensāta plēve nav nepieciešama un vienkāršojas jumta vēdināšanas risinājumi.
Par tvaika plēvi zem siltumizolācijas. Tvaika pārejas pretestību tu vari mainīt nokrāsojot griestus ar hidroizolācijas krāsu - tā rada to pašu efektu ko ieklājamā tvaika izolācija un tātad varēsi visus metāla stiprinājumus atstāt uz vietas. Taču principā , ja tu maksā naudu, tad tev kāda nozīme vai tā tvaika plēve ir vai nav... tu pasūti mūziku... neviens izpildītājs tev nav tiesīgs uzspiest savas iegribas.

Izklausās, ka berama siltumizolācija būs vienīgais risinājums, jo lokšņveida tu neiestrādāsi kvalitatīvi. Tvaika plēvi, ja nevar iestrādāt perfekti, lai nav nekur pat naglas lieluma caurums, labāk vispār tad nelikt. Ekovates lielākā atšķirība no minerālvates ir tās degamība - jāskatās, vai tuvumā nav kāds vecs skurstenis utt. Bet nu viena lieta gan ir 100% - virs siltinājuma vēja barjeras nepieciešamība ir neapspriežams jautājums! Un tas ir ļoooti svarīgi, citādi siltais, gaiss, ko vate mēģinās aizturēt, no tās tiks izpūsts laukā un siltinājums būs kaķim zem astes. Virs siltinājuma saliec/saklāj kaut ko blīvu, bet tvaikus caurlaidošu - kartona loksnes, kokšķiedras plāksnes, sintētiskās pretvēja membrānas utml.
Beramo akmensvati esmu lietojis un mans secinājums bija tāds, ka ar rokām viņu ir neiespējami iestrādāt, jo viņa nāk sapresēta tādā rullī un mašīna to ar tādu kā ķemmi izpluina pavisam smalki, ar rokām to izdarīt ir nereāli, pluini kā gribi, sanāk palieli kumšķi, starp kuriem tomēr ir šķirbas.
Pretkondensāta plēve (tāda, kas laiž cauri tvaikus, bet nelaiž šķidru ūdeni), man domāt, zem bleķa ir diezgan nepieciešama lieta, ja negribi, lai mitrums, kas no apakšas kondensēsies uz aukstā bleķa pil tavā ekovatē. Bet atceries, ka to nedrīkst nostiept, bet jāliek ar vēderiem starp spārēm, citādi jumta konstrukcijas deformācijas plēvi var pārplēst.

Nu tur gan negantu vētru bēniņos vajadzēs, lai "silto gaisu no siltinājuma izpūstu laukā"...

Es sapratu, ka ir horizontāls pārsegums, ko grib siltināt, tad kautkāda zema bēniņu telpa, virs kuras 15° slīps jumts, ko nesiltinās. Zem pārseguma var būt nepieciešama tvaika barjera, zem jumta - pretkondensācijas plēve, virs kuras jāvēdina.

Uz spārēm obligāta pretkondensāta plēve, bet bēniņu grīdu jāsiltina ar ekovati, jo, ja tajā iekļūs mitrums, tas pats no tās arī iztvaikos, bet minerālvate sāks pelēt. Tavi spečuki, diemžēl ir diletanti. Ekovate ir jāiestrādā pēc mērauklas - kilogrami uz kvadrātmetru (ir noteikti standarti) un nekur nekas nesēdīsies. Mana drūmā sadarbības pieredze rāda, ka, ja celtnieks sarunā vai sadara muļķības vienreiz, tad nākošajā reizē sūdi būs vēl lielāki. Tāpēc pie pirmajām šādām pazīmēm iesaku neielaisties ar konkrētajiem brīnumdariem.