Vispār jau pamatos, ja tos speciāli nerēķina kā monolīta dzelzbetona plātnes - augstceltnēm vai rūpniecības ēkām zem kolonnām, metāla stiegrojumu nevajag. Metāla stiegrojums nākotnē, apmēram pēc 15...20 gadiem, var radīt problēmas, jo tas korodējot saplēsīs betonu. Manuprāt labākai aizsardzībai piemērota stiklašķiedras stiegrojuma iemaisīšana javā vai betonā : [www.building.lv]-
Taču , ja ēkas ir apkurināmas un nepieciešams darbs pamatu labošanai, tad loģiski būtu, ka pamatu virsmu arī nosiltina vai ar siltumizolāciju nosedz bojātās vietas un to apdarina starp planējumu un horizontālo hidroizolācijas daļu.
Ja tomēr vēlme izmantot metāla stiegrojumu, tad jāizmanto A2 klases tērauds, taču personīgi tam lielu jēgu neredzu, kur rises stiegrām var iegriezt ar cietkausējuma disku uz stūra slīpmašīnas.

Šobrīd arī ir plāns iegādāties 50-jos gados celtu apmestu koka karkasa māju, kura būvēta uz ķieģeļu pamatiem. Pirms iegādes apzinu iespējas māju padarīt pastāvīgai dzīvošanai piemērotu.
Pamati vizuāli izskatās bez ievērojamiem bojājumiem, doma ir pārliecināties par horizontālo hidroizolāciju (izskatās ka pape tur ir ,bet vai visā pamatu apjomā, tas attiecībā uz pamatiem ir tas kas visvairāk šobrīd uztrauc) un tos siltināt, bez īpašas papildus stiprināšanas.

Vairāk interesē sienas, varbūt kāds var ieteikt saiti vai info avotu kur ieskatīties kā siltināt šādu senu karkasa sienu (ārējais apmetums, koka karkass-izskatās kautkāds brusu/dēļu veidojums, kuru kopējais biezums ~10cm, tad iekšējais apmetums uz koka skalu režģa). Noteikti siltinājums būt no ārpuses ar akmensvati un dekoratīvo apmetumu, bet kā veidot pareizi šo pīrāgu lai tas koka karkass laika gaitā nenopūst : ) vai ir vispār jēga ko tādu uzsākt...arī daļa iekšējās sienas būtu pārvietojamas mūrējot no blokiem.

jsna ().... Tev vēl zīle kokā.... ja esi stingri pārliecināta, ka tā tev iekritīs, tad vispirms būtu jāsāk ar to, ka jāpieaicina arhitekts un jāizstrādā skices tēmai - ko es gribu no celtnes, programma dzīvošanai "Pirms iegādes apzinu iespējas māju padarīt pastāvīgai dzīvošanai piemērotu. ".
Jo ja līdzekļi pietiek, tad var uz esošiem pamatiem uzbūvēt jaunu ēku .... kā cilvēki saka, tas esot izdevīgāk nekā lāpīt vecu.
Pieņemu, ka apakšējais stāvstatņu karkass ir trupējis. Trupe nav saistāma ar hidroizolācijas esamību vai kvalitāti, bet tās ir sekas gaisa mitruma kondensācijai atdzisušo pamatu zonās.
Tātad vispirms jātiek sakidrībā, ko tu ēkai gribētu saglabāt un skaidrībā vai tas realizējams pietiekoši vienkārši.
Ja ieliktu ēkas fasādes bildes un kādu iekšskatu, tad forumā varētu mēģināt norādīt uz problēmām, kam jāpievērš uzmanība...

Paldies, tas gan, zīle vēl kokā un nepavisam neesmu naudas maiss, tādēļ jau meklēju problēmas : ). Izskatās tas viss šādi, cik nu tur ko var redzēt: [www.ektornet.lv]

kā tas būtu darāms "stiklašķiedras stiegrojuma iemaisīšana javā vai betonā"?
un cik biezu betona jostu būtu vēlams liet tam mūrētajam pamatam apkārt?

Godīgi runājot pats es to sintētisko stiegrojumu rokās neesmu turējis, taču pieņemu, ka stikla šķiedras stiegrojums līdzīgs cilvēka matam. Precīzākas rekomendācijas varētu sniegt šo šķiedru ražotājs vai izplatītājs, bet pieņemu, ka tās iemaisāmas ar piespiedu mehānisko maisītāju, jo tradicionālajam 'gravitācijas' vai pašsvara maisītājam šķiedru iemaisīšanai jābūt nedaudz specifiskai - vai nu dozējot ... tas ir iemaisot ik pa 25...50 gramiem pēc katras maisīšanas minūtes vai savādāk.
Piespiedu mehāniskā maisītājā diemžēl klasiskā izpratnē betonu - šķembas, grants, cements un šķiedras samaisīt sarežģīti, jo škembas iestrēgst starp korpusu un lāpstiņām, tādejādi laužot iekārtu.
Biezums pie pamatiem atkarīgs no šķembu lielākā izmēra... var sākt no 5cm un biezāku, teorētiski biezumu pieņem 3x lielāku nekā lielākā šķemba. Ja šķemba 2,5cm liela, tad biezums 7,5cm, bet ne plānāka par 5cm ja vertikālās iestrādes augstums līdz 1m. Ja iestrāde augstāka, tas maz ticams, tad betonējumam jābūt biezākam.
Sākotnēji drūpošā virsma būtu notīrama no sūnām un apaugumiem un gruntējama ar fungicīdu saturošu sastāvu.

Kautkas ar tām bildēm iepriekš nenostrādāja:
[failiem.lv]

Man līdzīga māja, ap to laiku arī būvēta. Nu tad par gaidāmo stāvokli: Zem āra apmetuma manai mājai bija ruberoīds, skaliņu siets, apmetums ( nositot apmetumu, pavērās aina un daudzās vietās bija puvumi....Tie jālabo. Lai siltinātu, apmetums, ruberoīds jānoņem. Darbs liels. Siltināju pats ar statņu metodi: Statnes, izlīmeņotas, pildīju ar mīksto akmensvati. Virsū 100 mm cieto akmens vati. Statņu montāža ir jāveic ļoti precīzi, pedantiski. Tālāk: Siets, apmetums. Problēmas: jumta pārkare: Ja par mazu, vajag pagarināt jumta laidumu ( to arī darīju...). Logu ailes no ārpuses- sānu, siltināju ar 20 mm zilo, robaino putuplastu. Loga iekšpuse, redzams, ka nav apdares. Es apšuju ar koka ēvelētiem dēlīšiem, ar gropēm, maliņām, veidojot tādu kā rāmi. Darbs arī liels, jo sienas jau nav ideālas, un katrs dēlītis jāpiezāģē, jāpielāgo. Tāpat gaidāms, ka grīda vietām būs puvusi...Gaidāms, ka kanalizācija neveiks savu , jo tajā laikā ( ap 1955 gadu) nekas labs nebija izdomāts... Elektrība jāpārvelk, jo noteikti tās drošums, stāvoklis nebūs labs.... Redzams ka apkure arī švaka...Secinājums:Jūsu parādītā Māja "nolaista", daudz darba (naudas) tās labiekārtošanā!

Rx jautājums:
Vai varētu lūdzu sīkāk par sienu siltināšanu:
- 1. slānis mīkstā akmens vate starp vertikāliem? staņiem. Cik bieza?
- 2. slānis no ārpuses cietā akmens vate, Cik bieza? Kā siprināji pie statiem, lai nebūtu apmetumā plaisu?
- Kāpēc tāds kombinētais risinājums 50% uz 50%, ne tikai 100% statņu, un ne 100% cietā akmens vate visā siltinājuma biezumā? Nepieciešams būtisks (finanisiāls) arguments, kāpēc tā būtu jādara, jo risinājums ir nestandarta no ražotāju piedāvātajiem.
- CIk sen pasākums noticis, vai ir plaisas? Citi trūkumi?

Paldies
Andris.

Tādām mājam lielāko tiesu šķības sienas. Arī manai bija. Un ne pa jokam. Tāpēc liku 50 reiz 50 mm koka sbrusītes-statnes, līmeņojot vertikāli, horizontāli. Veidojās šaha dēlīša skats. Jāliek tādos attālumos, lai šuve cietajai vatei ir tieši koka brusītes centrā, tāpēc ļoti jāievēro izmēri, kā vertikāli, tā horizontāli. Aizpilda ar mīksto, jo tā pieguļ sienai. Viegli koriģēt biezumu- vairāk vai mazāk, no situācijas. Liekot brusītes, visu laiku jadomā, kas būs tālāk. Skrūvē klāt ar plastmasas cepurēm, skrūves galam maza cepurīte, ir nopērkamas vates stiprināšanai, ar 125mm skrūvēm. Skrūves visos stūros, pluss pa vidu. Labāk vairāk, neka taupīt.Liekot brusītes, liku papildus, lai ir kur pieskrūvēt, atbalstīt cieto vati. 100 vate ir pietiekoši cieta lai 55cm reiz 55cm laukums nebūtu iespiežams, jo arī apmestais siets to pastiprina. Veidojas stipras "bungas". Pagājis ir gads. Nekādu plaisu, izmaiņu. Rezultātā klāt pieliktais vates biezums ir 150mm pluss līmeņa izlīdzinošais biezums.