Vēl šoruden gatavojamies iepūst Rigiperl gaisa spraugā starp iekšējo un ārējo mūra sienu. Vai varētu būt tā, ka vasarā telpās vairs nebūs patīkami vēss kā bija līdz šim, bet kļūs bezgaisīgs un smacīgs?

Gaiss paliks praktiski tāds pats, jo siltumapmaiņā piedalās ne tikai sienas, bet arī grīda un pārsegums.
Sienas uzdevums lielākoties nav nodrošināt gaisa apmaiņu telpās, tam kalpo logi vai durvis un vēdināšanas kanāli. Ārsienās izbūvētās spraugas tikai atsevišķos retos gadījumos kalpo sienu vēdināsanai - piemēram Cesvaines muižas pils.

Zinti, ļoti interesē tavu aizdomu pamatojums, tā teikt domas loģika???

Nebaidies, vajadzētu kļūt vēl vēsākam.

specam

Mūsu mājas 2.stāvā, kur starp rīģipsi un dureli ir 20 cm ekovate, bet ārpusē aiz dureļa ir apšuvuma dēlīši, karstās vasarā ir ļoti smacīgi, turpretī 1. stāvā, kur ir nesiltinātas mūra sienas, ir patīkami. vēss.

Maira,
- siltais gaiss un "smacīgums" ceļas uz augšu, otrajā stāvā būs siltāks šā vai tā;
- ja tas ir mansarda stāvs vai virs tā atrodas bēniņi, tad dēļ nepietiekamas siltumizolācijas un ventilācijas tie uzkarst, sildot arī stāvu zem tā;
- savukārt pirmais stāvs ir uz zemes vai zem tā atrodas pagrabs, kas atdzesē šo stāvu;
- un, protams, mūra sienām ir lielāka inerce kā karkasa tipa sienai;

Bet nosiltinot mūra sienā spraugu, ja vien sprauga nav aiz pusķieģeļa skatoties no iekšpuses, inerce netiks samazināta, gluži otrādi, siltumizolācijas slānis aizturēs sienas sasilšanu no ārpuses, nodrošinot vēsāku klimatu.

Maira, otrā stāva smacīgums ir dēļ nepietiekamās siltuma izolācijas bēniņos un griestos, kas karsē telpu. Jebkura siltuma izolācija, tajā skaitā rigiperl, nodrošina telpu neuzkaršanu karstā laikā. tā kā ar smacīgumu nav nekāda sakara.

Specam

Bēniņu grīdā, kas laikam ir arī 2.stāva giestu siltinājums, tagad ir 20 cm bieza ekovate, kas pirms 4 gadiem tika iepūsta apm 30 cm biezā slānī. Vai tas būtu par maz? Vai vēl būtu jāiepūš? Betona dakstiņu jumts laikam diez ko nekarsē.

20cm ir par maz priekš bēniņu grīdas, bet nav arī tik maz, lai 2.stāvs izteikti karstu. Acīmredzot arī otrā stāva sienu siltinājums nav gana vienmērīgs/kvalitatīvs.

Viena no nepareizām rīcībām attiecībā pret ēkas siltumnoturību bija 1.stāva pārseguma smagā aizpildījuma nomaiņa pret vieglu siltumizolācijas materiālu. Tāda rīcība iespējams sevi var atmaksāt, ja ziemas laikā mansardstāvs netiek izmantots un tiek apsildīts tikai 1. stāvs. Nosiltinot pārsegumu mēs iegūstam to, ka vasaras laikā caur logiem ieplūstojošai saules sisltuma 'radiācijai' nav kur uzkrāties , tā ka tas notiek 1. stāva sienās un grīdā,tapēc gaiss paliek smacīgs un ja nav caurvēja, tad telpa ir nepatīkama. Ko darīt:
A) logos iestrādāt stiklapaketes, kas atstaro saules siltumu uz ārpusi
B) pie m;ajas Dienvidu fasādes var nostiprināt režģi un to apaudzēt ar mežvīniem,lai tas neļautu saules stariem vasarā, kad ir lapas iekļūt telpās - tas daļēji uzlabotu telpas gaisu
C) vismaz telpām, kas piekļaujas D pusei pārsegumā ekovati nomainītu ar smilts 10..15cm aizbērumu
D) ja līdzekļiatļauj, tad 1.stāva pārsegumam vai 2.stāva grīdas aizstātu ar betona grīdu,kurā iestrādāts sildcauruļu reģists, to vasarā var izmantot kā dzesējošu sistēmu
E) var uzstādīt kondicionieri, kuru dzesē akas ūdens