Atjaunoju 30-ajā gadā celtu māju. Koka stāvbūve, apšūta ar ķieģeli (1/2), vidū gaisa sprauga.
Ķieģeļi mūrēti ar ģipša javu, un šuvoti ar kkādu tumši pelēku mastiku (?).
Tā kā māja ir veca, šuvojums vietām nobiris un java drūp.
Vēlos saglabāt šo mūri un sakopt. Ķieģelis netīrs.
Ja es mazgāšu ar Karcheri vai smilšu strūklu, tā trauslā, drūpošā java aizies pa gaisu. Ķīmija?

Kā labāk rīkoties? Paldies!

Neesmu darbojies ne ar slapju, ne sausu smilšu strūklu, tomēr man grūti iedomāties, ka tā spētu ielidot dziļāk par pus šuvi (jebšu tad tai sienai jau bija jāizjūk). Ar ko viņu aizpildīt, arī nepateikšu, bet, ja pameklēsi tādu lielu restaurācijas materiālu ražotāju kā, piemēram, Baumit, katalogos, kaut kam vajadzētu atrasties. Varbūt var šuvot ar treknu kaļķu javu, kam pievienots ja ne olas baltums, tad lateksa emulsija gan.

Vai kāds varētu pastāstīt, vai tiešām ķieģeļi 1930 gadā varēja būt mūrēti ar ģipša javu?... Ūdens taču šķidina jebkuro ģipša materiālu! Pirmo reizi dzirdu tādu faktu...Vai tik nebūs "kaļķa" java. Jeb tajā laikā izplatītais būvjavas materiāls "romāncements".

LU ēku Raiņa bulvārī arī pirms vairākiem gadiem restaurēja - visi brīnījās kā tā fasāde kā jauna - izrādās katru ķieģelīti ar birsti un ziepēm...
Par šuvēm runājot - kas tur daudz ko domāt - nopērc to pašu kaļķa/cementa apmetuma javu, kaut vai Sakret CLP, uzmaisi biku biezāku un ar šuvju šauro ķellīti smērē tās šuves ciet. Elastīga un atmosfēras izturīga - neko tur speciālu nevajag.

Jā, droši vien kaļķa java. Kas ir "romāncements"?

Romāncemets. Pa viņu man stāstīja mans tētis, jo viņš to pieminēja, kā portlandcementa pirmsākumu, jeb vieglāk iegādājamo materiālu. Bet teica, ka tāds vājš`, bet akmeņus var mūrēt... Vēsturiskā skatījumā te: [www.kimijas-sk.lv]