1) SPU Tavaija caurlaidības koevicients mi ir daudzkārt liel'aks par Aeroc 4000 >>6. Tas nozīmē ka žūšana uz aru ir pilnībā izslēgta.

Lai nodrošināu ka mitrums neuzkrājas konstrukcijā, iekšējai (areoc) siltuma pretestībai jābūt vismaz 3 reizes mazākai par ārējo( SPU).
Lambda Aeroc =0,08
SPU = 0.023
Sanāk, ka Aeroc biezums nedrīkst pārsniegt SPU biezumu. Piem. 200 mm aeroc + 200 SPU U=0.09.
Sāda konstrukcijā pat būtu labāk izmantot nesošo konstrukciju ar sliktākienm siltumizolācijas īpašībām. Tā kalpo tikai ā nesošā konstrukcijaun termomasa, nevis siltumizolācija.

2)Veidot sienu no 500 mm aeroc bez siltinājuma. U=0.2
3) Aeroc + koka karkass ar mīksto vati. Vēja izolāciju un Arējo apdri (vakonka vai cementšķiedru plāksnes)

Lasi Aeroc mājas lapā par ārsienas pīrāgu:
[www.aeroc.lv]ājumi
tur ir variants 25 cm blokam ar ventilējamu fasādi un ķieģeļu vai koka apdari.

Un par mitrumu arī turpat Aeroc lapā:
[www.aeroc.lv]ās

Skaties sadaļu "Kas jāņem vērā kā papildus siltinājumu izvēloties putu polisterolu?"
Ja vien te pareizi sapratu, ko par SPU izplatītājs raksta, tad tas ir vēl krutāks mitruma aizturētājs nekā puķiks. Tātad ja bloku ražotājs melns uz balta saka, ka nevar likt puķiku uz gāzbetona ārpusē, jo mitrums no bloka ārā netiks, tad SPU nevar likt ne tik.

Labi es saprotu,,, mājas konstrukcija pilnībā nevēdinās, tātad visu cauru gadu darbosies gaisa recirkulācijas sistēma ar elektrību! Jautājums - kādas elektroenerģijas izmaksas šadai pasīvajai ēkai gada griezumā... ziemā jāsilda, bet vasarā jādzesē ....salīdzinājumā ar vienkārši labi nosiltinātu ēku...kura ziemā jākurina, bet vasarā netiek atdzesēta, jo būvēta ar lielu siltuminerci - smagos materiālos un naktīs atverot logus atdzesēta.

Ivar, nu nav ta. Sodien razoto materialu precitate un kvalitate ir tik augsta limeni, ka pareizi pec tehnologijas buvetai ekai iztereta energija (lasi nauda) ilgstosi netiek izlaista no majas silta gaisa izskata. Visi vairak vai mazak izmanto vienus un tos pasus materialus un lieta tikai grozas izpratne par pareizu, precizu to izmantojumu. Uzsvars ir uz precizu.

Pat ari ierekinot ja tiek izterets daudz elektroenergijas rekuperatoram gala bilance ir par labu man un beigu beigas es ietaupu un elpoju tiru gaisu visu cauru diennakti.
Nem vera, ka tirs gaiss ir loti svarigs kvalitativas dzives faktors. Piemeram, man ka alergiskam cilvekam un berniem tas ir loti svarigi.

Par siltuminerci runajot, vasara ar Aeroc 375 bus pietiekosi ok un papildus kondicionesanas iespeju neplanoju. Laba siltumizolacija ari nozime, ka vasara dienas gaisaja laika maja nepaspej uzkarst un saglaba pienemamu mikroklimatu.

Uz pasivas majas standartu netemeju, savukart energoefektivas majas merkis ir reali sasniedzams un pat vajadzigs no nakotnes ieguldijumu perspektivas. Tikai sodien lielaka dala cilveku neskatas ko buve un ko perk, tacu nakotne laudis bus gudraki, izglitotaki un bez termografijas un sarkanam blower door testiem neko nepirks(nebuves). Tas ir tikai laika jautajums kad ta bus ka passaprotama norma. Tad caur sienam un logu skirbam elpojosas ekas bus bezvertigas, neekonomiskas buves, kas patere daudz energijas un ir dargas uzturesana.

Par ēkas dārdzību var spriest pēc vienkāršas amerikāņu formulas. Viņiem patīk lietas ņemt kredītā, tāpēc ekpluātācijas ekonomiskumu uz papildus ieguldījumu (siltinājumu) var sarēķināt tīri matemātiski.
Piemēram būvējot māju ar platību 145m2:
1. kas atbulst LBN ar būvizmaksu cenu ~400LVLm2 ir 58 000 LVL. Ja ņem kredītu uz 30 gadiem, ar procentu likmi 3,5%, tad mēneša maksājums ir 260 LVL.
2. kas ir tuvāk pasīvai mājai, būvizmaksas ir aptuveni par 30% vairāk, tas ir 520 LVL kvadrātmetrā un kopā 74500 LVL. Ja ņem kredītu uz 30 gadiem, ar procentu likmi 3,5%, tad mēneša maksājums ir 338 LVL.
Sausais atlikums - mēneša kredīta maksājuma starpība ir 78 LVL, gadā 937 LVL.
Tīri teorētisks jautājums, vai uzceļot par 30% dārgāku māju ar platību 145m2, ir iespējams iegūt 937LVL apkures rēķina ekonomiju gadā.
Ja iespējams, tad noteikti ir jābūvē, ja nē - kāpēc maksāt vairāk un dzīvot "pasīvajā" mājā? :)
Runājo par nākotni - kas to lai zin, kas būs nākotnē. Kad skolā mācījos ģeogrāfiju (90. gado)s - grāmatā bija rakstītts, ka ap 2050.gadu beigsies naftas krājumi uz zemes. Bet naftu kā pumpēja, ta arī arvien pumpē - ilgam laikam vēl pietiks. :)

Tas skumjākais mūsu valstī ir tas, ka 95% jaunuzcelto privātmāju par tiem pašiem 400 Ls/m2 pēc siltinājuma ir kā tādas 250Ls/m2 celtas mājas - un tas viss tikai tehnoloģiju neievērošanas/nolaidības/nevīžības dēļ. Nevajag pārspīlēt ar siltināšanu, vienkārši tas ir jāizdara kvalitatīvi un atbildīgi.

AndrisL, nejausi uzduros sadam te kalkulatoram, nav ne jausmas vai tas ir pareizs tacu paspelejoties ar siltinajumiem ir skaidri redzama starpiba:

[www.modlab.lv]

30% saja gadijuma, manuprat, nebus pareizs sadardzinajums, mana skatijuma tie varetu but 15%. Domajams, ka 30% varetu but novecojusi informacija.

aaaa, nu taa ir, japiekrit. Tapec varbut tiesam saksu izskatit pusmetriigaa Aeroc variantu. Sausmigi jau bieza ta siena iznak, bet ka vienu no variantiem noteikti var izskatit. Vai kadam ir praktiska pieredze?

SPU siltumizolācija kombinācijā ar Aeroc izmantojam biezumā, kas pēc siltumnoturības sastādītu 3/4.
Tāpēc šis materiāls ideāls tieši zemas un pasīvas enerģijas patēriņa ēkām.

Aeroc 200 mm kombinācijā ar SPU Al 120 mm (minimālais biezums) sasniegtu U vērtību 0,15 W/m2*K.
Aeroc 250 mm ar SPU Al 150 mm sasniegtu 0,12 W/m2*K.
Aeroc 300 mm, SPU 180 mm, U - 0,10 W/m2*K.

Fibo blokiem izmantojams mazliet plānāks SPU slānis attiecībā pret Aeroc.

Citāts
Šodien ražoto materialu precitate un kvalitate ir tik augsta limeni, ka pareizi pec tehnologijas buvetai ekai iztereta energija (lasi nauda) ilgstosi netiek izlaista no majas silta gaisa izskata.
Termoss ar kādu dienu notur siltumu, tāpat ēku kādu pusdienu var nekurināt, jo lielāka t* starpība jo vairāk sienas uzņem siltumu.
Siltuma tarifi vēl nav mainīti, patreiz var nosiltināto ēku īpašnieki salīdzināt jaunos rēķinus ar vecajiem.

Veiksmi darbos!

Sīka atkāpe - beramais puķiks, vai pašrocīgi drupinātais jau ir tvaikus caurlaidīgs? atšķirībā no veselas, monolītas plāksnes?

jā, ļoti vērtīgi būtu komentāri no cilvēkiem, kas nupat kā ir nosiltinājuši savas mājas, lai var salīdzināt apkures rēķinu starpības, pirms un pēc. Citādi brēka ir liela, pat milzīga, visās malās tiek siltināts un tiek rādīti visādi teorētiskie cipari un ieguvumi, reklāmas un unikālie piedāvājumi (pensionāram maksāt 10 gadus kredītu par dzīvokļa ārsienu siltinašānu utml), bet trūkst reālo salīdzinošo mērijumu no dabas.