Sveiki, pirms dažiem gadiem uzbliezu augšā koka karkasa māju, apšuvu ar vagonku, esmu jau paspējis pāris reizes pārkrāsot, bet kaut kā tas koks tomēr tik glauni vairs neizskatās kā' pirmssākumos un nākamreiz vairs roka necelsies uz krāsošanu. Sāku domāt par fasādes maiņu uz apmetumu. Varbūt kāds var pakomentēt ? Pašlaik sienu pīrāgs no ārpuses skatoties ir vagonka/gaisa sprauga/vēja plēve/fibrolīts 50mm/ vate150mm/ tvaika plēve utt. Cik biezu vates kārtu vajag lai ar vienu šāvienu nošautu divus zaķus ( fasādes salīdzinoši biežo pārkrāsošanu un siltuma koef. paaugstināšanu)? un vai pie tā fibrolīta fasādes vate arī normāli turās?

Fibrolītam nav gluda virsma - [www.buvniecibai24.lv] - attiecīgi cieša vates (cietās) piekļaušanās ir apšaubāma.

Ja nesiltināt papildus, tad apmest tieši to fibrolītu.

Ja siltināt, tad vati mīksto koka karkasā, pa virsu pretvēja plāksni, ko tad apmest.

Ei nu beidz! Taču līmējot arī izlīdzināsies virsma. Līmes patēriņš bus lielāks, bet vate turēsies brīnišķīgi.

Kāds būtu optimāls fasādes vates biezums ? Vai apmesta fasādes vate kalpo arī kā vēja barjera ? Vienā no sadaļām rakstiju ka otrā stāva grīda auksta, kas radusies iestrādājot tvaika plēvi, vai apdare no ārpuses mazinās problēmu ?

Cik saprotu, tev problēma nebija nepitiekāma pretvēja aizsardzība, bet gaisa kustības ēkas iekšienē. Ārēja apdare kalpos, ka vēja barjera no ārpuses. Es liktu 100mm biezu puķiku. Bet par siltināšanas materiālu strīds netiks atrisināts nekad. Tē bija versija par to, ka vare pēc rūdens lietavām kaut mazliet, bet samirkst, kas samazina siltuma pretestību.

Nomaini pret ventilējamo fasādi, ilgāk kalpos sk piemēram [www.tempsi.ee]

Tam fibrolītam(ja porains un laiž gaisu cauri) pirms vates likšanas jāuzvelk vates līmes kārtiņa atsevišķi, tad tikai vate...

Kā jau rakstiju, ja kaut ko mainu tad gribu nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu, pašlaik jau ir ventilējamā fasāde ar vagonku. Par putuplastu paldies bet atteikšos,jo koka mājai tā būs nāve.

Pēc manām domām, tas ir ideāls variants uz fibrolīta līmēt cieto fasādes aksmens vari, jo:
1. Fibrolīts ir tvaikus caurlaidošs, konstrukcija žūs uz āru. Man būvnieki karkasa variantā ar apmetumu piedāvāja izmantot OSB (tvaikus necaurlaidošs) un uz ta līmēt/dībeļot fasādes vati.
2. Līdzīgu variantu piedāvā akmens vates ražotāji. Tur fibrolīta vietā tiek izmantots cietais regipsis [paroc.materialbank.net]

Andris

khe: ko dos vates līmes kārtiņa uz fibrolīta, ja fibrolīts visā tā tilpumā ir tāds, kāds ir- ar gaisu...mitrumu caurlaidošs. Kā arī vate, ir ar gaisu, mitrumu caurlaidoša. Līmes kārta, kā pārklājums iekšpusē tikai bremzēs dabisko mitruma cirkulāciju materiālā, veidos barjeru, kurā mitruma koncentrācija būs lielāka. Pie kam, šī barjera kalpos abos virzienos: vasarā, sakarsusi siena, mitrums kustās vienā virzienā...ziemā, auksta siena, mitrums kustās otrā virzienā. Kas gan tur slikts, ja abas kustības būs bez šīs līmes kārtiņas. Mazāk gaiss kustēsies? Vai tad bez kārtiņas tas kustēsies vairāk? Ja pielieto vates stiprināšanu ar noslēgto līmes valni, pluss pikas vidū, dībeļi, tad tāpat šajā zonā gaiss kustēsies. Lai jau kustās...temperatūras starpību tas nepārnesīs, jo visa temperatūra aiz vates ir konstanta. Pamatojiet savu teikto!